Atdzimšanas
process
Lai atrisinātu karmiskas problēmas nepieciešams
saprast, kā karma pāriet no vienas dzīves uz otru, kā arī to, kā ietekmē dzīvi
mūsu lēmumi, kas izdarīti jau iepriekš. Mēs esam kaut kas ļoti liels, kā tikai
mūsu fiziskais ķermenis. Pamata mūsu Es daļa darbojās ne fiziskajā plānā.
Un mēs to neizprotam divu iemesli
dēļ.
Pirmkārt, dzimšanas momentā uz mums
nolaižas "karmas pārvalks" un mēs aizmirstam savus pārdzīvojumus ārpus
ķermeņa un savas iepriekšējās dzīves. Un tam ir savs pamats – pēc piedzimšanas
mums ir nepieciešams pirmām kārtām, fokusēties uz esošo dzīvi, un nenovērst
uzmanību ar atmiņām par iepriekšējām dzīvēm un neveikt salīdzinājumus, kuri var
izrādīties būt nevietā. Viss tas izskatās ir ļoti cietsirdīgi, ja padomātu par
to, cik maza daļa dvēseles gudrību atvērta priekš mums. Vairākums iemiesošanos mums
lemts pavadīt bez neticamajām atmiņām.
Otrs iemesls, noslēdzas vadošo
reliģiozo institūtu ietekmē (vismaz, Rietumu pasaulē, p.s. Latvijā jau baznīcas
arī neatbalsta). Katolisms un protestantisms jau sen vairākās valstīs kļuva par
valsts reliģijām, ieinteresētie visdrīzāk kontrolē iedzīvotājus, nevis stimulē garīgo
augšanu. Cilvēki kļūst vairāk padevīgi un kontrolējami, kad ir spiesti
griezties ar katru jautājumu pie priesteriem.
Reliģija kļuva kā ierocis baznīcas
rokās, tā arī valsts rokās. Kad cilvēkiem, kuriem likvidēja zināšanas par
iemiesošanos, un teikts tā, kad viņi var saņemt pestīšanu tikai norādot
pazemību šajā dzīvē, kad pilna kontrole virs masām ir garantēta. Priekš tā lai
pastiprinātu baznīcas un valsts ietekmi, gandrīz visi cilvēki, izņemot
muižniekus un aristokrātus, viņiem tika liegta iespēja saņemt labu izglītību. Zemes
nosodījumi par domu neatkarību arī bija bargi. Krusta karagājieni un
inkvizīcijas nedeva iespēju atbrīvoties no baznīcas doktrīnas. Dažas
ievērojamas sievietes, tādas kā Terēza no Avillas un Hiļdegarda no Bingenasа, spēja
noiet pa naža asmeni, bet daudzām neizdevās izdzīvot.
Ebreji Eiropā tāpat turējās pilnā
neatkarībā no reliģijas. Hindu doktrīnās, tāpat kā kristietībā, jautājumi par
garīgumu tika uzskatīti augstāk par masu izpratni. Kaut gan ebreju vīriešu puse
bija vairāk izglītota, nekā eiropiešu muižnieki, sievietes - ebrejietes palika
pilnībā neizglītotas. Pārdomas par karmu, pāriemiesošanos, dzīvi un nāvi bija tikai
mistiķu – kabbalistu daļa, bet tikai nedaudzi bija iepazīstināti ar šo mācību.
Deviņi miljoni brīvi domājošo
cilvēku bija sadedzināti inkvizīcijas laikā. Zināšanas par nāvi un iemiesošanos,
kā arī izdziedināšanas tehniku, kuras tie prata, bija nozaudētas. Liecības par
neparastām psihiskām cilvēku iespējām bija pietiekošs iemesls tam, lai to
sadedzinātu uz sārta. Padomājiet, kāda rūgta ironija noslēdzas tajā, kad
reliģijas vārdā no mums izdedzināja šīs zināšanas, kas mēs esam! Tāda
cietsirdīga cenzūra kļuva par nepārvaramu barjeru priekš vairākuma svētām
mācībām.
Par laimi, laiki mainās un zināšanas
atgriežas šajā Jaunajā Laikmetā.
Informācija, kas saistīta ar karmu, nāvi,
atdzimšanu un pāriemiesošanos, nāk pie mums pārsvarā no diviem avotiem. 1920. gadā
Eļena Blavatskaja un Teosofijas apvienība, ko viņa izveidoja, fokusējās pamatā
uz buddismu un hinduismu. Teosofijas apvienība, līdz šim turpina šo aktīvo
darbību, atvēra Rietumu pasaulei vērtīgu garīgo Indijas un Tibetas mantojumu. Buddistu
iztulkotie teksti un austrumu filozofija piesaista pie sevīm ar vien lielāku
uzmanību pēdējo septiņdesmit gadu garumā. Varenie Skolotāji, tādi kā Dalai-Lama
un citi austrumu gudrie, ieradušies Rietumos, un piesaista daudz cilvēku pie
austrumu folozofijas gudrībām.
Citi informācijas līdzekļi par
pagātnes dzīvēm un atdzimšanu ir regresijas, kuras veic zem hipnozes, stāsti
par pārdzīvojumiem uz nāves sliekšņa un meditatīvais darbs, ko veic daudzi
cilvēki. Literatūra, kurā aprakstās nāves process un atdzimšana un dvēseles
stāvoklis starp atdzimšanām, kļūst ar vien apjomīgāks (visstiprākā grāmata par
šo tēmu "Софии". См.: Ошо Раджниш, "В поисках Чудесного",
1999 г. См. также книг" Дениз Лини "Прошлые жизни, нынешние сны"
и Кэрол Боумэн "Прошлые жизни детей" ("София", Киев, 1998
г.). Kad daudzi pētnieki saņem tādu daudzumu liecību, viena otru papildinoša, uzkrājās
masa informācijas, kurai nepieciešama apstrāde. Šī informācija, tāpat kā mana
personīgā pētniecība, gūlās par pamatu nākamajām grāmatas sadaļām. Papildus
liecības jūs varat uzzināt doktora Maikla Ņūtona gramatā "Dvēseļu ceļojums"
(Dr. Michael Newton "Jorney of Souls" ), kur tiek aprakstīti ļoti
daudzi hipnotisko regresiju seansi iepriekšējās dzīvēs.
Kad cilvēks nomirst, Būtības nefiziskie aspekti atdalās no fiziskajiem
objektiem. Ķermenis paliek uz zemes, lai to apglabātu vai kremētu, tai laikā kā
ne fiziskais Es atgriežas uz garīgo pasauli, no kuras viņi bija ieradušies pirms
dzimšanas. Tieši šajā momentā notiek "Sudraba Stīgas pārraušana" – neredzamā
enerģētiskā apvalka atdalīšanās no fiziskā ķermeņa akts. Kundalini čakras un Haras līnija pārtrauc dot enerģiju.
Ēteriskais ķermenis mirst kopā ar fizisko – tie izpildīja savu funkciju pēc
fiziskā ķermeņa atbrīvošanas no dzīvības spēka enerģijas. Ēteriskais
dubultnieks nemirst, bet dodās augšup, lai saplūstu ar Astrālo Dvīni
emocionālā ķermeņa līmenī.
Emocionālais ķermenis pacēlās uz
augšup, un viņa enerģiju uzsūc mentālais ķermenis un kristāliskā prāta režģis. Emocionālās
traumas pārnesās uz mentālo ķermeni kā enerģētiskais zīmējums un paliek tur, lai
pārietu uz nākamo dzīvi pie jaunas pāriemiesošanās. Negatīvās mentālās ainas un
domformas tāpat atrodas šajā līmenī, ieraksta veidā, ļoti atgādina kompjūtera
kodu.
Neizdziedinātās emocionālās un
psihiskās traumas, kuras saturas mentālā ķermeņa vibrācijās, reproducē psihiskajā
personības konstitūcijā pie nākamās iemiesošanās. Traumas, saņemtas pie kādas
no iemiesošanās, var būt izdziedinātas tikai pie nākamās iemiesošanās. Tieši tā
veidojās karma. Astrālais Dvīnis, izejot cauri emocionālajiem un
mentālajiem līmeņiem, absorbē Augstākais Es garīgajā ķermenī; zīdaiņu un bērnu
ES sasniedz briedumu Jaunavā.
Garīgais ķermenis, satur sevī koridora
informāciju un emocionālā un mentālā līmeņa vibrācijas, kā arī emocionālo un
mentālo Es, pāriet uz līmeni Es Būtība un absorbējas tur. Augstākais Es apvienojas
ar Es Būtība pie ķermeņu savienošanās; Jaunava kļūst par Māti. Zemākā līmeņa kauzālā
ķermeņa Es Būtība rada sev veselu kopumu pāriemiesošanās dvēseles – daudzkārtējo
dzīvju visa pieredze savākta šeit. Tas ir Eņģeļu līmenis.
Visas individuālās Būtības un Dievišķais
Es - Eņģeļi. Eņģeļi nav no kristīgās koncepcijas, tas arī nav cits vārds priekš
garīgajiem pavadoņiem (kuri sazinās ar mums garīgā ķermeņa līmenī). Visi mēs
esam Eņģeļi.
Akaši Hronikas – visu
iemiesojušos dvēseļu vēstures ieraksti – glabājās kauzālā ķermeņa zemākajā
līmenī. Iespējams, kad šis dvēseles līmenis arī ir Akaši Hronika. Mūsu mātišķais aspekts, mūsu Es Būtība nosaka,
kādas dzīves stundas bija izietas pie iepriekšējām iemiesošanām, un kādas
stundas vēl nāksies iziet. Cilvēks nav nosodījuma objekts, bet novērtējuma un
attīstības. Visi ķermeņi un Es šai momentā jau absorbējās ar zemākajiem kauzāliem
ķermeņiem un Es Būtību. Bet Es Būtība paliek autonomi un vairāk nesaplūst ar
augstākajiem līmeņiem.
Karmas Valdnieki mūsu Es Būtības
līmenī un Akaši Hronika, bet iejiet mūsu apziņā caur mentālo ķermeni.
Centrālā, vai kauzālā ķermeņa
augstākā līmeņa Virsdvēsele, ir summā Es Būtība – tā ir grupas dvēsele vai
dvēseļu grupa. Centrālā dvēsele – tas ir Dievišķais Es – Dievietes Sirmgalves
aspekts. Virsdvēsele, vai Dievišķais Es, tas neiekļaujas pāriemiesošanas ķēdē, šis
uzdevums ir Es Būtība. Es Būtība nes informāciju centrālai dvēselei pēc katras
atgriešanās no zemes plāna. Centrālā dvēsele ieslēdz sevī no divdesmit piecām
līdz trīsdesmit Es Būtībām. Dievišķais Es/centrālā dvēsele spēlē Skolotāja un
Audzinātāja lomu. Kad Es Būtība noslēdz evolūciju ciklu un vairāk nav
nepieciešama pāriemiesošanās, tas atdalās no grupas un kļūst par Dievisķo Es, par
aizbildni citām Es Būtībām.
Virzīšanās process pie Es Būtības
pie Dievišķā Es notiek intervālā starp iemiesošanām. Šis process sadalās uz
virkni sagatavošanās stadijām. Laiks, kas nepieciešams lai pārvarētu katru no
stadījām, katrai dvēselei ir citāds. Viss ir atkarīgs no uzkrātās pieredzes un
dvēseles vēlmēm progresēt tālāk. Laiks, pavadīts dvēselē šai stāvoklī, pielīdzina
mācībām universitātē. Tikko kā pabeigtu dzīvi pielīdzina ar iepriekšējiem un
pieņem lēmumu par to, kādas mācības tiek uzskatītas par pabeigtām, un kādas vēl
ir nepieciešams iemācīties. Priekš tā lai pāriemiesotos, dvēselei nav obligāti
jākāpj augšup uz Es Būtība līmeni, ir pietiekami sasniegt garīgo ķermeni. No šī
līmeņa viņa par pavirzīties tālāk un nokļūt līdz Es Būtība, vai iziet uz līmeni
Dievišķais Es/Virsdvēsele/centrālo dvēseli, vai atgriezties atpakaļ un pāriemiesoties
uz fizisko līmeni. Dvēsele var sasniegt Es Būtības attīstības līmeni un
turpināt pāriemiesošanos kā ievērojama būtne, kura gatava kalpot planētai. Pēc
Dievišķā Es/Virsdvēseles/centrālās dvēseles līmeņa sasniegšanas pāriemiesošanās
cikls izbeidzās.
Lēmumus par pāriemiesošanos pieņem Es
Būtība, kura dod sākumu apgrieztam procesam. Es Būtība var pāriemiesoties sešos
cilvēkos vienlaicīgi, kaut gan reti kad šie cilvēki sastopas. Rardniecīgās
dvēseles, kuras kopā beigušas mācības, bet vēl vēlās palikt kopā, var pamest Es
Būtību vienā no stariem, lai pēc tam sadalītos uz divām fiziskām būtnēm. Kad
pāris saņem atļauju savienoties uz mūžu, viņu dvēseles savienojās vienā veselā.
Tās iekļautas gaismā un var pāriemiesoties vienā ķermenī ar divām
dažādām apziņām. To noslēgums, svētība un vislielākā dāvana, tā kā sākotnēji dvēsele
sastāvēja nedalītā parī.
Tā kā zemākais kauzālais ķermenis
satur sevī Akaši Hroniku, Es Būtība pieņem lēmumu par to, kas būtu jāpārdzīvo
dvēselei nākamajā iemiesošanā. Kad galvenie lēmumi pieņemti, dvēsele nonāk līdz
garīgā ķermeņa līmenim, kur Augstākie Es atdalās no Es Būtības.
turpinājums sekos
Diana Steina –
Karmiskā izdziedināšana,
no krievu. val. tūlkoja Sandra Žukovska ©
|