Es vēlu visiem Laimi! 

J.Dāvis

ALKOHOLS  UN  VALSTS

Pasaulē notiek mūžīga cīņa dēļ uztura tiklab stādu un kustoņu valstīs, kā arī starp atsevišķiem cilvēkiem un veselām tautām. Kā starp atsevišķiem cilvēkiem vienmēr par uzvarētājiem paliek tie, kuriem ir vislabākās sma­dzenes un visstiprākie nervi, tāpat savstarpējā cīņā uzvar tās tau­tas, kurām ir labākas smadzenes un stiprāki ner­vi. Bet vislielākais smadzeņu un nervu bojātājs ir alko­hols. Tāpēc nākotnē pastāvēs tikai tādas tautas, kuras attu­ras no rei­bi­nošiem dzērieniem.

Lielais izgudrotājs Edisons raksta: "Atturīgā Ame­­­­rika ir bīstamākā konkurente visām citām tautām. Nā­kotnē vedīs citas tautas vai nu pie atturības vai pie sa­bru­kuma.”

Dzērājām tautām draud ne tikai sabrukums, bet arī pilnīga iznīkšana. Un tiešām, kur ir palikušas lielās un slavenās ēģiptiešu, asiriešu, babiloniešu, grieķu, romiešu un citas vecās pasaules tautas? Visas viņas bija varenas un stāvēja uz augstas kultūras pakāpes vienīgi tik il­gi, kamēr viņas atturējās no reibinošu dzērienu lieto­ša­nas. No visām mums vairāk pazīstamām vecām tautām ir uzglabājušās tikai žīdu un ķīniešu tautas, kuras vienmēr ir bijušas un ir atturīgas no reibinošiem dzērieniem.

Tā kā vēstures likumi ir vienādi priekš visām tau­tām, tad tie ir negrozāmi arī priekš latvju tautas. Sekojot šiem likumiem, nākotne var novest Latviju vai nu pie atturības no alkohola vai pie iznīkšanas caur alkoholu un cukuru. Tā tad, latvju tauta, iegaumē un nekad ne­aiz­mirsti, ka tev nākotnē stāv priekšā tikai viens no diviem: atturība vai iznīkšana.  Tāpēc izvēlies: vai tu gribi aiz­sar­­gāt savas sma­­dzenes un nervus no bojāšanas ar alko­holu un ar to aiz­sargāt savas tēvijas pastāvēšanu, vai arī gribi noslīcināt sa­vas smadzenes un nervus alkoholā un līdz ar to pati nozust no zemes virsus!

Katrs valsts lielākā bagātība ir viņas tauta, ku­ra sastāv no visiem viņas iedzīvotājiem. Jo tauta ir lie­lāka pēc skaita un krietnāka pēc labuma, jo arī valsts ir vēr­tī­gā­ka. Un otrādi, jo tauta ir mazāka pēc skaita un zemāka pēc la­buma, jo arī valsts ir mazvērtīgāka. Tas ir tā tamdēļ, ka jo vairāk kādā zemē iedzīvotāju un jo veselīgāki, ap­dā­vi­nā­tāki un tikumīgāki ir šie ļaudis, jo vairāk viņi var pa­strā­dāt miesīga un garīga darba. Bet tikai "darbs ceļ vīru go­dā” un arī tikai "darbs ceļ tautu godā”. Tāpēc katrai ze­mei jāpieliek visas pūles valsts dzīvā spēka jeb cilvēku mate­riāla pavairošanai un uzlabošanai un jānovērš viss tas, kas mazina iedzīvotāju skaitu un labumu. Bet vis­lie­lā­kais cilvēku bojātājs un iznīcinātājs ir alkohols. Tamdēļ kat­ras valsts pirmais uzdevums ir izdzīt alkoholu no sa­vas zemes. Ja valsts to nedara, tad viņas tauta top par al­ko­holiķi un ar to notiek gluži tas pats, kas notiek ar katru al­koholiķi! Un ak vai, ak vai arī tai tautai, kura top par al­ko­holiķi!

Francijā, kā bagātā vīna zemē, ir ļoti liels alko­ho­la patēriņš un sakarā ar to arī liela bērnu mirstība. Ap­rē­ķi­nāts, ka ja Francija ar savu skaisto un bagāto dabu, vese­lī­go gaisu un augsto kultūru nepievilktu ieceļotājus no ci­tām zemēm, tad tajā iedzīvotāju skaits no 40 miljoniem sa­ma­zinātos 3 paaudzēs uz 20 miljoniem un 6 paaudzēs uz 10 miljoniem, Franču tauta neiznīkst un nemazinās vienīgi tāpēc, ka viņai skaistās valodas, bagātās literatūras, sla­ve­nās pagātnes un augstā starptautiskā stāvokļa dēļ piemīt ār­kārtīgi liela spēja absorbēt (uzsūkt sevī) citas tautas, t.i. pār­vērst, padarīt sveštautiešus par frančiem. Aiz šā iemes­la ieceļotāji Francijā ļoti ātri piesavinās franču valodu, tiku­mus un parašas, tādējādi tīrā kulturālā ceļā pārfran­čo­jas jeb top par frančiem. Franči un citas dienvidus tautas neiz­dzen alkoholu no savas zemes, jo vīns viņu nacionālā bagātība un galvenā izvedprece.

Bavārijā, kurā ir ļoti liels alus patēriņš, ir arī ār­kār­tīgi liels defektīvo (t.i. kroplīgo, slimīgo, vājprātīgo un neap­dāvināto) bērnu skaits. Tas gaiši pierāda, ka alus ir tikpat kaitīgs, kā visi citi alkoholiskie dzērieni.

Amerikā, pēc alkohola aizlieguma likuma ievie­ša­­nas, bērnu mirstība pamazinājusies vairāk kā par pusi. Ar to Amerikā katru gadu tiek izglābts viens miljons bēr­nu vecumā līdz trim gadiem. Tā kā amerikāņi ir at­tu­rīb­nieki, tad starp viņu bērniem gandrīz nav kropļu, idiotu, vāj­prātīgu un nākamo huligānu, žūpu, izvirtuļu, prostutēto, zagļu, laupītāju, slepkavu un citu sabiedrības padibeņu. Gandrīz visi viņi ir miesīgi un garīgi veseli un izaug valstij par derīgiem pilsoņiem, bet ne par slogu. Tādējādi Ame­ri­kā alkohola aizlieguma likums ne tikai stipri pavairo, bet arī ļoti daudz uzlabo cilvēku materiālu. Bet no cil­vē­ku materiāla krietnuma atkarājas visa valsts nākotne.

Pie žīdiem bērnu dzimstība ir daudz lielāka un bēr­nu mirstība mazāka nekā pie dzērāju tautām. Tamdēļ žī­diem, tāpat kā nedzērājiem ķīniešiem, ir ļoti liela vai­ro­ša­­nās spēja. Tikai atturīgā žīdu tauta var izpildīt Mozus mā­cības pamatlikumu: Apaugļojaties un vairojaties, un pie­pildiet zemi.” Ievērojot to, ka daba nekad un nekur ne­cieš tukšumu un neatstāj nevienu zemes stūrīti neap­dzī­vo­tu, tad tur, kur kāda tauta mazinās, žīdi tūdaļ piepilda ra­du­šos tukšumu ar Izraēla bērniem. Tā kā žīdi ir attu­rīb­nie­ki, tad tiem ir labas smadzenes un stipri nervi un tiem dzimst miesīgi un garīgi stipri pēcnācēji. Tāpēc žīdi ir vie­na no stiprākām, apdāvinātākām un bagātākām tautām pa­sau­lē. Saimnieciskā ziņā viņi ir jau uzvarējuši daudz citas tau­tas un tapuši gandrīz par puspasaules valdniekiem. Tā tad žīdi uzvar citas tautas nevis ar lielgabaliem un šau­tenēm, kuru viņiem nav, bet pa lielākai daļai ar atturību.

Latvijas ieņemtā apgabalā pirms pasaules kara dzīvoja vairāk kā 2 500 000, bet tagad tikai 1 875 000 cilvēku. Tā tad tagad Latvijā iztrūkst 625 000 jeb ¼ daļa no viņas iepriekšējā iedzīvotāju skaita. Turklāt karā ir krituši un sakropļoti tikai visstiprākie vīrieši no 20–40 ga­diem. No mājās palikušiem vājākiem vīriešiem uz iedzim­tī­bas pamata dzimst arī vājāki pēcnācēji. Kara laikā vien­mēr tauta pārcieš stiprus nervu satricinājumus un tiku­mis­ku pagrimšanu, kas savukārt atstāj sliktu iespaidu uz pēc­nā­cēju miesīgām un garīgām spējām un to skaitu. Kā ofi­ciā­lā statistika rāda, tad pagājušā gadā iedzīvotāju skaits Lat­vijā pavairojies dabiskā ceļā tikai par 12 000 cil­vē­kiem. Arī šo niecīgo pieaugumu ir devuši žīdi un citi sveš­tau­tieši, bet ne latvji. Tāda latvju tautas mazināšanās skai­ta un labuma ziņā ir ļoti bīstama parādība. Acīm re­dzams, ka valstij jāizlieto visi līdzekļi, lai šo parādību novērstu, bet nevis paplašinātu un padziļinātu ar alkoholu. Latvju tauta ir maza, apdzīvo nelielu zemi un ieņem ne­iz­ci­lus stāvokli starptautiskā dzīvē, kamēr sveštautieši Lat­vi­jā nepārlatvojas. Tāpēc latvjiem nav izredzes pavairot sa­vu tautu uz ieceļojošo un vietējo sveštautiešu rēķinu, kā to redzam, piemēram, pie valdošām tautām Francijā, Vā­cijā, Polijā, Anglijā un Amerikā.

Alkohols apdraud Latvijas nākotni, jo pašlaik, galvenā kārtā no reibinošu dzērienu lietošanas sekām, latvju tauta izdzimst, t.i. latvju tauta dzimst mazāk, nekā mirst. Protams, ja pie latvjiem mirstība ir lielāka par dzimstību, tad vienmēr tā turpinoties latvju tautai ir jāizmirst un jādod vieta tādai tautai, kurai dzimstība ir lie­lā­ka par mirstību.

Latvju tautas pavairošana un viņas miesīgo un ga­rīgo īpašību uzlabošana ir tas svarīgākais valsts jau­tā­jums, no kura izšķiršanas atkarājas mūsu tautas zelšana vai iznīkšana. Savu tautu varēsim glābt no iznīkšanas vienīgi aizsargādami viņu no alkohola. Ja latvju tauta nepametīs dzeršanu un neizdzīs alkoholu no savas zemes, tad viņai jāiznīkst. No tā redzams, ka latvju tauta un alkohols nevar kopā pastāvēt. Tāpēc mums jācīnās pret alkoholu uz dzīvību un nāvi, jo mūsu tautai var būt tikai viena no di­vām izejām: uzvara pār alkoholu vai nāve no alkohola.

Alkohola nodarītais posts Amerikā bija tik liels, ka kādreiz prezidents Ruzvelts rakstīja savai tautai: "Ja amerikāņi neuzvarēs alkoholu, tad alkohols iznīcinās amerikāņus.” Ar tādu pašu tiesību mēs varam teikt: "Ja latvji neuzvarēs alkoholu, tad alkohols iznīcinās latv­jus.” Amerikāņi kā lauvas cīnījās pret briesmoni alkoholu, uzvarēja un izdzina to no savas zemes. Ar savu uzvaru pār alkoholu viņi ne tikai izglāba savu tautu, bet arī padarīja laimīgu Ameriku, nodrošinādami tās labklājību uz visiem laikiem. Sekodami šim varonīgajam amerikāņu paraugam, dosimies arī mēs nesaudzīgā cīņā pret karali Alkoholu, izdzīsim to no savas tēvijas, padarīsim laimīgu Latviju!

Alkohols ir lielākais prāta, tikumības, veselības un pēcnācēju bojātājs. Bet kam ir sabojāts prāts, tiku­mība un veselība, tie ir garīgi un miesīgi kropļi, kuriem dzimst arī kroplīgi bērni. Tādi kropļi nespēj strādāt ne garīgu, ne miesīgu darbu. Ja kādā valstī iedzīvotāju no­spie­došs vairākums dzer, tad arī viņas tauta ir dzērāja. Bet dzērāja tauta nespēj par sevi kontrolēt un valdīt, jo vi­ņa kā alkoholiķe ir sabojājusi prātu, tikumību un veselību. Tāpēc alkaholizēta tauta nevar būt par zemes suverenās va­ras nesēju un valdnieci.

Ja tauta pati grib būt par savas zemes valdnieci, tad tai jābūt ar gaišu prātu un stingru roku. Bet visa tā trūkst dzērājām tautām. Šādu tautu likumdošanas iestādes sastāv no spirtrūpnieku un aldaru akcionāriem, alkohola tirgotājiem un dzērājiem, kuri nekad neizdod likumus par alkohola ražošanas un lietošanas aizliegšanu, jo tas nesa­skan ar viņu maka interesēm un ar viņu ieskatiem. Tā­pat arī dzērāju tautu ministri ir dzērāji un gandrīz vienmēr tie­ši ieinteresēti alkoholisko dzērienu izplatīšanā. Dzērāju zem­ju pašvaldības iestādēs vislielākais iespaids ir spirt­rūp­nie­kiem, aldariem un krodziniekiem. Tādējādi slapjās ze­mēs tauta valda tikai vārda pēc, bet to īstie valdnieki ir alkohola ražotāji un pārdevēji.

Latvija ir republika, jo tajā valda Latvijas Su­ve­re­­nā Tauta, kura sastāv no visiem viņas pilngadīgiem iedzī­votājiem. No viņiem vismaz 90 % ir dzērāji un starp tiem ir ļoti daudz īstu žūpu un neārstējamu alkoholiķu. Un, lūk, šī Latvijas valdniece savai nodzeršanai pagājušā pie spirtrūpniekiem vien pasūtījusi 36 miljoni grādu spir­ta! Bet kur nu vēl paliek lielais daudzums viņas nodze­ra­mā alus, vīna, konjaka, ruma un liķieru? Šeit tiešām jājau­tā: Kā gan piedzērusies tauta var valdīt pār Latviju?

Latvijai nav sevišķi dabisku bagātību, kuras atļau­tu viņai bezrūpīgi un izšķiedīgi dzīvot. Bez tam viņa pa kara laiku ir izlaupīta un izpostīta. Tāpēc it īpaši tagad Lat­vija ir plika un nabaga zeme, kurai vienmēr un vi­sur jāievēro vislielākā rūpība un taupība. Bet žūpo­da­ma Latvija dzīvo pēc parunas: "jo pliks, jo traks”. Un pa­tie­si viņa ir plika un traka. Tāpēc viņa arī "peras kā plika pa nātrēm”. Ārzemnieki, sevišķi amerikāņi, nevar nobrī­nī­ties, kā tik plika un nabaga tauta, kādi ir latvji, var tik iz­šķie­dīgi un trakulīgi dzīvot. Dzīvošana ne pēc līdzekļiem ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvija nevar dabūt aizņēmumus ārzemēs. Un tas viegli saprotams, jo ja neviens labprāt neaizdod naudu dzērājam, kā gan lai ār­zem­nieki aizdod naudu dzērājai tautai? Cieņu Latvija iegūs savās mājās un ārzemēs tikai ar atturību, bet ne ar dzeršanu.

Bieži aizrāda, ka dzērāji strādājot valstisku darbu, jo dzerdami viņi vairojot valsts ieņēmumus. Un patiesi, Lat­vijā valsts ieņēmumi no reibinošiem dzērieniem iztaisa vienu piektdaļu viņas budžeta. Rodas jautājums, cik daudz tautai ir jānodzer naudas, lai segtu ar dzeršanu vienu piekt­daļu budžeta, kurš ir 9–10 miljardu rubļu gadā liels? Pro­tams, ka ieskaitot spirtrūpnieku, aldaru un krodzinieku uzturēšanu, viņai caur dzeršanu naudā vien ir jāzaudē vai­rāk, nekā ir viss valsts budžets. Ja tas tā, tad tauta darītu daudz prātīgāki, ja viņa paturētu tagad nodzeramos miljar­dus kabatā un ar vienu niecīgu daļiņu no šās milzīgās nau­das summas ienākuma nodokļa veidā samaksātu to vienu piektdaļu valsts budžeta, kuru viņa tagad samaksā dzer­šanas veidā ar 10–12 miljardiem rubļu gadā. Un tas būtu daudzreiz labāk i tautai, i valstij.

Latvija ir izpārdevusi savus mežus kā vienīgo valsts materiālo bagātību. Tagad viņa, slēgdama līgumus ar alkohola ražotājiem un veicinādama tā izplatīšanu mūsu zemē, izpārdod trīs pēdīgās un visdārgākās Latvijas vēr­tī­bas: 1) tautas veselību, 2) tautas smadzenes un 3) tautas tikumību. Bet cik ir vērtīga un kam pasaulē ir derīga tāda tauta, kurai nav ne veselības, ne prāta, ne tikumības, ne arī materiālu vērtību? Un par tādu padara latvju tautu nevis ārējie ienaidnieki, bet viņas pašas izredzētā valdība, kurai spirtrūpnieku, aldaru un krodzinieku labums ir dārgāks, nekā visu citu Latvijas iedzīvotāju intereses.

avots: Svētavots Nr.13