Mūsu apziņa pastāvīgi ietekmē ķermeni. Ņemot talkā
vizualizāciju, varam apziņai norādīt virzienu, kādā doties. Lai
vizualizāciju izmantotu dziedinošos nolūkos, ir jāiztēlojas
atveseļošanās norise ķermenī. Koncentrēšanās uz slimības skarto ķermeņa
daļu aktivizē gan šo daļu, gan smadzeņu daļu, kas par to atbild. Saskaņā
ar iztēloto mainās smadzeņu kartes, smadzenēs un ķermenī tiek
atbrīvotas ķīmiskas vielas, gēni tiek ieslēgti un izslēgti, bet cilmes
šūnas tiek instruētas, kāda tipa šūnās pārvērsties. Lai vizualizācija
sniegtu dziedinošo efektu, ar to ir jānodarbojas regulāri un
vizualizācijas ainiņas jāatkārto vairākkārtīgi. Kopumā vizulaizācijai
dienā nevajadzētu pārsniegt 30 minūtes. Ja vizualizējiet ne ilgāk kā
pāris minūšu no vietas, tad dariet to biežāk. Iesākumā vizualizējiet
tikai reizi dienā aptuveni vienu minūti, vēlāk – divas reizes pa vienai
minūtei un pakāpeniski palieliniet seansu skaitu un garumu, līdz
sasniedzat sev vēlamo režīmu. Ja vizualizācija sagādā grūtības,
pamēģiniet dziedinošo ainu uzzīmēt vai uzgleznot. Ja zīmēšana jums
nepadodas, sameklējiet attēlus, veidojiet no tiem kolāžu. Tad aplūkojiet
savu mākslas darbu vismaz trīs reizes dienā un iztēlojieties vai sakiet
sev, ka tajā attēlotais notiek jūsu ķermenī. Esiet pacietīgs! Nesāciet
raizēties, ja neizdziedināties dienas vai divu laikā. Reizēm šim darbam
nepieciešami ir mēneši, gads un vairāk. Mainiet dzīvesveidu! Pārskatiet
savu ēdienkarti, paradumus un dzīvesstilu. Konsultējieties ar savu
ķermeni! Jautājiet viņam, kas viņam nepieciešams, lai izveseļotos?
Laidieties uzvaras dejā, ticot, ka vizualizācija jums palīdzēs.
Liekā svara zaudēšanas vizualizācijas vislabāk iedarbosies kopā ar izmaiņām ēdienkartē un dzīvesveidā.
Liekā svara zaudēšanas vizualizācijas:
1. Iztēlojieties, ka jūsu tauku šūnas kūst kā ledus
kluči. Noskatieties, kā tās pa vienai pēc kārtas pārvēršas ūdens
peļķītēs, un pēc tam uzsūciet radušos slapjumu (piemēram, ar iedomātu
grīdas lupatu vai iesūkšanas šļūteni).
Ķīmiska viela, zināma kā leptīns, smadzenēm pārraida signālu "esmu
paēdis”, taču ir zinātniski pierādīts, ka aptaukojušies cilvēki ir
izturīgāki pret šo signālu nekā neaptaukojušies, tādēļ nejūt sāta
sajūtu, un tas liek tiem apēst vairāk, nekā nepieciešams. Dažiem pat var
būt bojāts leptīnu ražojošais OB gēns, kā rezultātā tie varētu būt
predisponēti ēst par daudz.
2. Ja esat saņēmis ārsta atzinumu, ka jums ir bojāts OB
gēns, kas neražo pietiekamu daudzuma leptīna, tad iztēlojieties to kā
zemē saļimušu ievainotu radībiņu. Varat iedomāties, ka tās krekliņu vai
apmetni rotā izšūti burti "OB”. Atgrieziet radībiņu pie dzīvības,
izrādiet rūpes, līdzjūtību un gādību. Pārliecinieties, ka tā saņem zāles
un nepieciešamās uzturvielas. Tad iztēlojieties, ka radībiņa sāk
izstarot gaismu, kas norāda, ka pie tās atgriežas spēki. Kad radībiņa ir
izveseļojusies, iztēlojieties, ka tā ienirst DNS, un noskatieties, kā
DNS sasparojas un kā to visā garumā caurstrāvo gaisma. Visbeidzot
iztēlojieties, ka tauki pagaist no tām ķermeņa daļām, kuras vēlaties no
tiem atbrīvot.
Autors: Deivids R. Hamiltons "Domā vesels! Apziņas dziedinošais spēks”.
| 
