Naudas formulas
Nauda — metāla vai papīra zīmes. kas ir vērtības mērs pērkot— pārdodot.
Nauda — tas ir līdzeklis preču, pakalpojumu un darba iegādei.
Nauda — tas ir neorganiskās pasules priekšmets, pie tam mākslīgs priekšmets, cilvēka un priekš cilvēka radīts.
Kāda priekšmeta esamība mūsu dzīvē būs atkarīga vienīgi no mūsu domām saistībā ar šo pašu priekšmetu.
Lai būtu nauda, ir jāprot ar to rīkoties un jāzina, kā dēļ tā ir vajadzīga.
Naudas daudzums ir tieši proporcionāls cieņas pret sevi daudzumam.
Σnauda= Σcieņa
Laika un uzmanības daudzums, kas
patērēts naudai, ir tieši proporcionāls laikam un uzmanībai, kas
patērēta preču un pakalpojumu iegādei.
Laiksnauda = Laiksprece
Dabā viss tiecas uz pieaugumu, ieguvumu.
Nauda — tā ir ideja, tāpēc, lai būtu vairāk naudas, ir jāizmaina sava domāšana.
Būt bagātam — tas nozīmē darboties un domāt kā bagātam cilvēkam, valdīt pār bagātību.
Cilvēkam vienmēr ir tieši tik naudas,
cik lielai summai viņš gatavs un cik viņam tobrīd ir nepieciešams.
Mazāk slikti, vairāk — arī slikti.
Σnauda = Σgatavība un nepieciešamība
Maksātspēju nosaka nevis naudas daudzums, bet dzīves dienu skaits.
Maksātspēja =Ietaupījumi : Izdevumi
Jūs skaitīsities finansiāli
maksātspējīgs cilvēks tikai tādā gadījumā, ja jūsu ienākumu stabiņā
"Aktīvs” būs lielāki nekā jūsu izdevumi.
Nepieciešams koncentrēt savu uzmanību un pūles aktīvu iegādei, pie tam tādu, kuri radīs ienākumus.
NABAGĀ UN BAGĀTĀ CILVĒKA
PASAULES UZSKATS
|
Nabagā cilvēka
pasaules uzskats (atbilst
vecajam apziņas modelim)
|
Bagātā cilvēka
pasaules uzskats (atbilst
jaunajam apziņas modelim)
|
|
Nabagais cilvēks tic trūkumam
un zaudēšanai.
|
Bagātais cilvēks tic Visuma
pārpilnībai.
|
|
Redz šķēršļus un atkāpjas to
priekšā, tāpēc, ka netic sev.
|
Tic iespējām.
Tic sev un savam spēkam.
Darbojas.
|
|
Neveiksminieka daba.
Neveiksme pārliecina viņu par
viņa vājumu un nederīgumu.
|
Uzvarētāja daba.
Priekš viņa nepastāv
neveiksmes. Viņš izdara
pozitīvus slēdzienus no
jebkurām situācijām un kļūst
stiprāks.
|
|
Zems pašnovērtējums.
"Es nekā neesmu vērts,”-
"Es tā neesmu cienīgs.”
|
Augsts pašnovērtējums:
"Es esmu visa paša labākā
cienīgs.”
|
|
Neuzticas cilvēkiem.
Baidās riskēt.
Redz tikai naudu, bet tāpēc,
kā likums , cieš neveiksmi.
|
Uzticas cilvēkiem, tāpēc
ka uztic cilvēkiem savus
pasākumus. Prot riskēt, bet
risks ir attaisnojams. Viņš
redz ne vien naudu, bet sava
pasākuma paplašināšanos. Tas
ir, pārskata situāciju un vēl
dažus soļus uz priekšu.
|
| Gaida palīdzību no citiem. |
Palīdz citiem.
|
| Strādā naudas dēļ. |
Nauda strādā priekš viņa.
|
| Domā negatīvi. |
Domā pozitīvi.
|
|
Tipiskās domas un pārliecības
(domas, kas noliedz naudu):
nauda — ļaunums:
— sasodītā nauda;
|
Tipiskās domas un pārliecības
(domas, kas pievelk naudu):
nauda — līdzeklis:
— nauda — tas ir līdzeklis
preču, pakalpojumu un darba
iegādei;
|
|
— nevis naudā ir laime, bet
tās daudzumā;
|
— nauda — tā ir viena no
iespējām dzīvot un radīt,
izmainīt pasauli, veidot
dzimtas mājvietu. Tā ir viena
no iespējām apmierināt savas
vajadzības, tā ir iespēja
palīdzēt tuvākajiem, iespēja
attīstīties, ceļot;
|
|
— nauda – tas ir ļaunums;
— nauda bojā cilvēku;
— jo bagātāks, jo skopāks;
—nauda izkropļo;
—nauda padara cilvēku
sliktu, alkatīgu;
— nauda nelabi smird;
— nicināmais metāls;
—ar godīgu darbu bagāts
nekļūsi.
|
es ar prieku pieņemu naudu;
— es izlietoju naudu, lai
īstenotu dzīvē savus tīros
nodomus un nolūkus.
|
|
Nav naudas:
|
Ir nauda:
|
|
— cilvēkiem nav naudas;
— man nav naudas;
|
— man vienmēr ir nauda;
— man ir tik daudz naudas,
cik man ir nepieciešams manu
nolūku īstenošanai;
|
|
— naudas trūkums, visa
ļaunuma sakne;
|
— es varu atļauties nopirkt to,
ko es gribu un kas man
ir vajadzīgs;
|
| — es nevaru sev to atļauties; |
— ko es varu izdarīt, lai sev to
atļautos;
|
| — jo vairāk naudas, jo labāk; |
— cilvēkiem ir nauda;
|
| — visapkārt vieni blēži. |
— es zinu, kur es varu dabūt
naudu.
|
|
Smaga naudas pelnīšana
|
Pārvaldu naudu |
| Nauda nāk smagā darbā; |
Nauda ienāk manā dzīvē
viegli un pa dažādiem ceļiem,
dažādos veidos;
|
|
— Lai nopelnītu naudu, krietni
jāsvīst;
|
— es pārvaldu, rīkojos ar
naudu;
|
| naudas dēļ ir jāstrādā; |
— nauda strādā priekš manis;
|
| — ar sviedriem un asinīm; |
— nauda kalpo man;
|
|
— līdz ar bērniem aug
izdevumi;
|
— līdz ar bērniem aug
ienākumi;
|
|
— bērni piedzimuši – tagad
vajag pasvīst.
|
— bērni vairo manu labklājību. |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
"Nauda – metāla vai papīra zīmes. kas ir vērtības mērs pērkot-pārdodot.”
Nauda – tas ir līdzeklis preču, pakalpojumu un darba iegādei.
Lai būtu nauda, ir jāprot ar to rīkoties un jāzina, kā dēļ tā ir vajadzīga.
Nauda – tas ir instruments. Instruments mantu un
pakalpojumu iegūšanai. Bet mantas un pakalpojumi mums ir vajadzīgi, lai
īstenotu savus nolūkus. Nauda ir atbilstoši jāizmanto, jāprot ar to
rīkoties, lai tā nestu labumu sev un citiem.
Runā, ka nauda ir jāmīl un pret to jāizturas īpaši
godbijīgi. Tomēr, cik stipri jāmīl?! Un ko vispār nozīmē – mīlēt
naudu? Vai šajā vārdu savienojumā nav lamatu?
"Mīļais klozeta pods, es tik ļoti tevi mīlu…” Smieklīgi?
"Jūtu sadārdzināšanās”
Vai bērnībā mazulim vajag daudz, lai priecātos? Pietiek ar konfekti!
Kad paaugas, viņam vajadzīgs dators, mobīlais telefons, mopēds. Gadiem
ejot, lai izraisītu tādu pašu prieka izjūtu, kā bērnībā, jau vajadzīga
dārga mašīna. Par prieka jūtām nākas maksāt tūkstoš reižu vairāk. Tas
taču ir absurds! Vai prieks ar laiku kļuvis dārgāks? Prieks, kāds
bijis, tāds arī palicis. Vienkārši tā arī neesam iemācījušies
priecāties priecāties. Kā narkomāniem vajadzīgas arvien lielākas
"mantu” devas, lai iegūtu prieka izjūtu.
Par naudu iegādājas tikai priekšmetus, nevis jūtas. Priekšmeti novecē, bet jūtas – nekad. Tieši mūsu jūtas arī rada visas Pasaules priekšmetus.
No definīcijas redzams, ka nauda nav nekas cits, kā
priekšmets, ar kuru mēs iegādājamies preces, darbu un pakalpojumus. Tā
ievērojami atvieglo mūsu pašreizējo dzīvi, un tās uzdevums ir noderēt
cilvēkam par maiņas ekvivalentu.
Visas problēmas ceļas no tā, ka cilvēki piešķīruši naudai milzīgu
enerģiju un varu un pacēluši to augstāk par sevi un par dzīvi vispār.
Kļuvuši par tās vergiem.
Naudai nekāda dzīvības enerģija nepiemīt! Nauda ir mākslīgi radīts priekšmets un dzīvības enerģiju sevī nesatur.
Dz/ivības enerģija piemīt cilvēkam un vispār jebkurai dzīvai būtnei.
"Nauda – tas ir neorganiskās dabas pasaules
priekšmets, pie tam mākslīgs priekšmets, cilvēka un priekš cilvēka
radīts. Tāpēc cilvēks ir noteicējs pār naudu, bet nevis otrādi.”
Ja jūs zināt, kā "strādā” nauda, jūs iegūstat varu
pār to, un tad tā sāk strādāt jūsu labā, nevis jūs – tās labā. No šā
brīža jūs sākat veidot savu bagātību
Attieksme pret naudu
Universāla formula:
"Kāda priekšmeta esamība jūsu dzīvē būs atkarīga vienīgi no jūsu domām saistībā ar šo pašu priekšmetu.”
Cilvēkam ir iespaids uz visu. Caur savām domām un
tēliem. Pašiem vārdiem un domām enerģija nepiemīt. Enerģija piemīt
cilvēkam. Viņš – cilvēks – piešķir saviem vārdiem un domām enerģiju un
varu.
Ja jūs izjūtat naudas kā līdzekļu trūkumu, tad tas ir vienīgi tāpēc, ka kaut kur zemapziņas līmenī jūs to noliedzat.
Svarīgas ir jūtas, emocijas un tēli, kas mīt jūsu dvēselē, zemapziņā. Tā arī ir jūsu patiesā attieksme pret naudu.
Negatīvas, postošas domas saistībā ar naudu, bioizdzīvošanas nemiera
izjūtas, dažādi aizspriedumi – tas viss veidos šķēršļus, kas kavē
naudas "uzrašanos”. No tā arī izriet problēmsituāciju ķēdīte: zems
atalgojums, atlaišana no darba, naudas zaudējums u.c.
Attieksme pret sevi
Tas, vai jūsu dzīvē ir pietiekoši naudas, ir tieši
saistīts ar jūsu attieksmi pret sevi pašu. Ar to , vai jūs sevi
pietiekoši cienāt un novērtējat.
Ja jūs pa laikam sevi lamājat, jūs nomoka vainas izjūta vai uzskatāt,
ka esat sliktāks vai labāks par kādu, tad jums ir problēmas ne vien ar
pašcieņu un sevis mīlēšanu, bet arīdzan ar dzīvi.
Uzskatāma shēma:
Es — sliktāks par kādu, es— slikts —> es neesmu dzīves cienīgs —> pašiznīcināšanās programma.
Pie tam jūsu enerģija aizvirzās pietā, kurš uzskata sevi par labu un cienīgu esam.
Es — labs, es lielisks —> es esmu dzīves cienīgs —> attīstības programma.
Vēl viena naudas formula:
"Naudas daudzums ir tieši proporcionāls cieņas pret sevi daudzumam.”
Σnauda= Σcieņa
Nepieciešams cienīt un mīlēt sevi. Attīstīt sevī savas vērtības un gudrības izjūtu.
V. Siņeļnikova citāti no”Ceļš uz bagātību”
| 
