Es vēlu visiem Laimi! 

Ar ko gan tik cilvēki savā laikā nav norēķinājušies! Amerikas indiāņi maksāja ar pērlītēm, kuras bija pagatavotas no gliemežvākiem. Fidži salu iedzīvotāji – ar vaļu zobiem. Japānā nauda ir bijusi akmens diski, no kuriem lielākie svēra vairākas tonnas.

Grūti iedomāties, kā viņi norēķinājās, bet apzagt kādu gan tajā laikā noteikti bija ļoti grūti. Toties Ziemeļamerikas kolonistiem iepirkšanās bija daudz vieglāka, jo viņi preces mainīja pret tabaku. Irākā reiz cilvēki ir norēķinājušies ar maizi, bet Latvijas teritorijā iedzīvotāji ir maksājuši ar gliemežvākiem, vēlāk – sudraba stieņiem, monētām.

Lai vai kā, bet visos laikos tie cilvēki, kuriem ir piederējuši priekšmeti, ar kuriem ir iespējams norēķināties, ir bijuši situācijas noteicēji. Kas maksā, tas pasūta mūziku. Par visām ērtībām, labumiem, priekiem un pat bēdām mēs maksājam ar naudu. Nauda sniedz rīcības brīvību. Nevajag jaukt, tā nesniedz brīvību, tā sniedz rīcības brīvību. Tās esamības daudzums lielā mērā nosaka mūsu dzīves kvalitāti.

Ja naudas iegūšana kļūst kā pašmērķis, tad tā sniedz tikai īslaicīgu prieku.

Nauda ir tikai līdzeklis, ar tās palīdzību ir iespējams apmierināt savas vēlmes. Bet tas ir ļoti, ļoti nozīmīgs līdzeklis.
Ja paskatāmies uz naudu no dažādiem rakursiem, tad redzam, ka tā ir arī enerģija. Gluži tāpat kā viss cits uz pasaules. Jāatceras, ka enerģijas var savstarpēji mijiedarboties, pārveidoties, radīt jaunas situācijas.

To ir sapratuši cilvēki jau ļoti senā pagātnē un tādēļ veikuši dažādus rituālus, darbības, lai piesaistītu sev naudas enerģiju, kas ietekmē tās plūsmas piesaisti.

Pasaulē visa kā ir pārpārēm – prieki, bēdas, nelaimes, nauda, mīlestība. Ar savām domām mēs piesaistām vai atvairām šīs lietas sev.

Tādēļ daudz cilvēku ir pētījuši, kā atšķiras veiksmīgu cilvēku domāšana no neveiksmīgu. Pētījuši ievērojamu cilvēku dzīves, situācijas, reakciju uz tām. Lūk, ko viņi ir atklājuši. Bagāti cilvēki, tagadējie multimiljonāri, iekšēji vienmēr ir jutušies bagāti. Arī tad, kad viņi vēl tādi nav bijuši. Un par savu bagātību viņi nav domājuši nākotnes izteiksmē – es kādreiz būšu ļoti bagāts, bet gan tagadnē. Es jau esmu bagāts. Vispirms bija doma, tad tā materializējās.

Interesanti ir tas, ka citi cilvēki jau piedzimst ar šādu domāšanas veidu, bet citi to var iemācīties dzīves laikā. Ir arī cilvēki, kuri visas savas dzīves laikā pat neaizdomājas, ka viņu bagātība vai nabadzība ir atkarīga tikai no viņu pašu domāšanas. Interesanti, ja tas nav atkarīgs no cilvēka paša, tad no kā gan tas ir atkarīgs? Tad jau gan šī vairs nesanāk brīvās izvēles planēta. Bet šī ir planēta, kurā katrs dzīvo pēc paša veidota scenārija. Tādēļ, ja gribi savā dzīves scenārijā ierakstīt, ka tavas dzīves galvenais varonis ir bagāts cilvēks, tad maini viņa domāšanu. Viegli teikt, ne tik viegli izdarīt, tādēļ cilvēki dažādās reliģijās skandina dažādas frāzes, jo zina, ka tas iedarbojas uz cilvēka zemapziņu, kas savukārt ir spējīga mainīt cilvēka domāšanu, attieksmi pret dzīvi.

Veiksmi var piesaistīt dažādi.

Viens no veidiem ir šāds – jāuzraksta sava labā ideja uz baltas papīra lapas. Piemēram, es vēlos, lai esmu apmierināta ar savām iespējām pelnīt naudu, darbs man sagādātu prieku, mani ikmēneša ienākumi būtu trīs tūkstoši latu. Tad 30 dienas pēc kārtas ir jāatrod laiks, lai šo savu vēlmi 30, 60, 100 reizes pēc kārtas izteiktu skaļi vai arī klusi domās. Cilvēks kā datoru sevi ieprogrammē uz vēlamajiem notikumiem. Pat neticami sākumā šķiet, bet pēc desmitās dienas pārņem jau tāda dīvaina sajūta, cilvēks pats ir apradis ar savu sākumā šķietami nereālo domu, tā sāk likties pieņemama, viņam atbilstoša, iespējama.

Ļoti svarīgi ir kārtīgi pārdomāt uzrakstīto vēlmi. Reiz bija tāds gadījums. Cilvēks jutās dzīves paguris, garlaicības mākts. Viņš bija mēģinājis uzsākt savu biznesu divās daudzlīmeņa mārketinga sistēmās, bet neveiksmīgi. Acīmredzot viņa personības kvalitātes neatbilda šim biznesa veidam, jo viņš neprata atrast, sakontaktēties ar tik daudz cilvēkiem, kā šajā biznesā ir nepieciešams, lai kļūtu veiksmīgs. Un tad viņš veselu mēnesi pēc kārtas atkārtoja dienu dienā, ka vēlas, lai viņam darbā netrūktu cilvēku, lai viņi paši nāktu pie viņa. Nāca ar, bet ne tā, kā cilvēks bija iedomājies, bet tieši tā, kā bija lūdzis. Viņam piedāvāja darbu lielveikalā. Ar savu biznesu šeit nav nekā kopīga, bet to jau arī cilvēks nebija lūdzis.

Senie latvieši apzinājās, ka tautas dziesmu skandināšana arī piesaista tiem tik nepieciešamo enerģiju. Tādēļ arī skandināja:

Ej, Dieviņ, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās.
Nelaid mani to celiņu,
Kur aizgāja ļauna diena.

Vai arī:

Dod, Dieviņ, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Šo rindu atkārtošana ik dienas piecas līdz desmit reižu pēc kārtas piesaista cilvēkam veiksmi un izdošanos. Ja ar šādiem vārdiem cilvēks uzsāk rītu, to labvēlīgā enerģija pavada viņu visu dienu.

Veiksmei un atalgojumam skaita:
Darba māte, Laimes māte
Abas vienu ceļu iet;
Darba māte darbu dala
Laimes māte samaksāja.

Uz šādām vibrācijām nostādīts cilvēks piesaista sev un saviem tuvajiem veiksmi un izdošanos darba jomā, kas likumsakarīgi cilvēkam rada rīcības brīvību daudzās citās jomās.
Vēl par naudu domājot, nav tik svarīgi, cik lielu summu prasām, bet ir svarīgi, kam to prasām. Reizēm varam ierobežot iespēju nepieciešamajai naudas plūsmai atnākt pie mums, jo esam izvirzījuši nekam nevajadzīgus nosacījumus. Teiksim, esam lūguši, lai savā darbā varētu nopelnīt Ls 700 mēnesī. Patiesībā esam domājuši, ka tad mums pietiktu gan dzīvošanai, gan kredīta nomaksai. Bet, ja mēs lūgtu, lai palīdz ātrāk dzēst esošo kredītu un piešķir līdzekļus savu ikdienas vēlmju apmierināšanai, tad neizslēdzam iespēju, ka nauda pie mums var atnākt laimesta, kādas negaidītas prēmijas, mantojuma utt. veidā.

Izvēlies, ko vēlies!

Autors Jolanta Hercenberga