Latvija ir bagāta ar ūdeņiem - upēm, ezeriem, ūdenskritumiem un avotiem.
Pēc speciālistu atzinuma gandrīz katram avotam piemīt kāda īpaša nozīme
-daži dziedina, citi pārsteidz ar brīnumainu izteku, par dažiem vēsta
teikas un leģendas. Pie avotiem pēc tīra un veselīga ūdens nāk ne vien
cilvēki, bet arī dzīvnieki. Grāmatā ,,Kurzeme" minēts, ka pie Galtenes
svētavota Talsu rajonā zvēri nomīdījuši palielu laukumu. Šī avota ūdeni
cilvēki jau senatnē izmantojuši dziedniecībai. Šis avots izverd vidēji
20 litrus dziednieciska ūdens minūtē. Avota apkārtnē koku galotnes
žuburojas. Nostāsti liecina, ka Latvijā ir vairāki avoti, kurus var
izmantot ārstniecībā. Daļa avotu ir universāli, kas der dažādu slimību
dziedināšanai, tomēr ir arī īpaši avoti - acu slimību ārstēšanai, brūču
un lūzumu dziedināšanai, kaulu sāpju un ādas slimību ārstēšanai.
Avoti Kurzemē un Zemgalē
Kurš gan nepazīst Ķemeru sēravotu, kuru dažreiz dēvē par Ķirzaciņu
- avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas veidola. Tā dziednieciskās
īpašības bija zināmas kopš senseniem laikiem. Uz šejieni ārstēties
braukuši ne vien no tuvākās apkārtnes, bet arī no citām valstīm. Par šo
avotu vēsta arī leģenda, kas stāsta par vecīti, kurš, dzerot tā ūdeni,
atguvis jaunību un vīrišķību. Ķemeru apkārtnē atrodas aptuveni 30
sērūdeņu avotu, bet praktiski izmantojami tikai daži. Dziļi mežā, Ķemeru
Nacionālā parka teritorijā atrodams arī avots, kura temperatūra augu
gadu ir + 6 ºC. Gleznainajā Sventajas upes ielejā novietojies
teiksmainais Lejas svētavots. Avotu tīrot, atklājusies 5x5 metru
ozolkoka grīda. Jau senatnē tautas dziednieki avota ūdeni izmantojuši
ārstniecībā. Tagad šeit atrodams uzraksts ar pamācību "Ejot caur šo
balto ievziedu sniegu šai Dabas svētnīcā pie svētavota, atstāj melnas
domas ārpusē un tevi apņems mīlestība un labestības aura”. Cits uzraksts
vēstī "Izmazgā savas acis avota ūdenī, un pasaule tev kļūs gaišāka”.
Pāri avotam izveidots tiltiņš, kuram pāri aug Latvijas resnākā, kuplākā,
dižākā ieva.
Netālu no Auces gleznainā vietā, kur vasarā zied
sārtas magones un pīpenes, atrodas aizsargājams ģeoloģijas objekts - Karaļavoti.
Tautas ticējumi vēsta, ka senatnē avotu apkaimē mitis zintnieks, tāpēc
ūdenim piemīt dziedinošs spēks. Ar šiem avotiem saistīti nostāsti par
Zviedrijas karali Kārli XII, kurš, dzerot avotu ūdeni, atguvis spēkus un
veselību.
Šodien no aptuveni 4 metrus dziļās un 6 metrus platās gravas Kambaru
kalna pakājē izplūst septiņi avoti, kuri, satekot kopā, veido nelielu
strautu. Pie šiem avotiem iekārtota arī atpūtas vieta.
Iecavas upes tuvumā, nelielā gravā atrodas Bārbeles svētavots. To
var uzskatīt par vienu no senākajām Latvijas kūrvietām, kas pazīstama
kopš Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laika. Par to liecina fakts, ka
18.gs. sākumā Ernsts Johans Bīrons pie Bārbeles sēravota bija iecerējis
lielas peldu mājas celtniecību. Tā gan nav īstenojusies. Literatūrā
minēts, ka šis avots bijis viens no spēcīgākajiem zināmajiem
minerālūdens avotiem Latvijā. Cilvēki, nākdami pie avota ārstēties,
atstāja pie tā savu apģērbu, ticēdami, ka līdz ar drānām pie avota
paliek slimības, sāpes un ciešanas. 19.gs. avota ūdenī sērūdeņraža
koncentrācija samazinājās, pašlaik avots savas brīnumainās spējas ir
zaudējis.
Pēc speciālistu atzinuma pats spēcīgākais, lielākais avots Latvijā
atrodams Siguldas pagastā. Tas ir Saltavots, kas dienā izverd 2
miljonus litru ūdens ar nemainīgu temperatūru +5°C. Kā tas radies? Avots
sakrājies no lietus un sniega ūdeņiem, kas, sūcoties cauri oļiem,
grantij un smiltij uz pazemi, atdūries dolomīta slāņos. Pie Viļņu mājām
Saltavots izlaužas brīvībā. Teika vēsta, ka pie šī avota Zviedrijas
karalis Gustavs Ādolfs pūtinājis zirgus. Tagad tā apkārtnē izveidotas
labiekārtotas kāpnes un laipas, avota izteka izbetonēta.
Braucot pa Vidzemes šoseju noteikti iegriezīsimies pie bijušajām
Dāvida dzirnavām. Šeit Vaives kreisajā krastā, uzskaitīts vairāk
nekā 30 avotu, to skaits gai mainās. Avoti plūst no 7 līdz 8 metru
augstas kraujas. No avotu ūdens izgulsnējas arī dzelzs savienojumi kas
šūnakmeni iekrāso rūsganā krāsā. Nogaršojot dzelzi saturošo ūdeni, mēs
varam papildināt organismu ar dzelzi.
Ļoti populāri ir Mežmuižas avoti, kas atrodas Allažu pagastā. No
Kaļkugravas nogāzes izplūst vairāki avoti, kuri veido stāvu
ūdenskritumam līdzīgu krāčveida strautu. Tas ieplūst dzirnavu dīķī ar
neparasti zilganu un dzidru ūdeni. No šūnakmens veidotās dzirnavas cēlis
tēlnieka Teodora Zaļkalna tēvabrālis. Arī pats tēlnieks šeit bieži
atpūties. Tagad palikuši septiņi avoti. Mežmuižas avotu apskatei
iekārtota taka ar laipām.
Gulbenes rajonā Tirzā aplūkojams Tirzas svētavots pie Zvanuleju
mājām. To dēvē arī par Dzīvības, Veselības jeb Svēto avotu. Pirmās ziņas
par šo avotu saglabājušās no 1748. gada, taču tuvējās sen vietas
liecina par tā ūdens izmantošanu daudz agrākos laikos. Ūdens lietotāji
apslacīti ar avota ūdeni, pēc tam viņi ziedojuši, apdāvinājuši apkārtnes
nabagus un nākamajā rītā paņēmuši ūdeni un devušies prom. Par avota
rašanos vēsta leģenda. Tirzas baronam neesot paticis, ka cilvēki
apmeklējot avotu, kas atradies netālu no viņa muižas. Tāpēc kungs licis
to aizbērt, bet drīz vien pats zaudējis redzi. Pēc tam pavēlējis atkal
avotu atrakt un uzmūrēt tam apkārt baseinu, un arī pats devies pēc
ūdens. Drīz vien redzi atguvis un tad sācis ticēt, ka avotiņš ir svēts.
Šodien virs avota uzbūvēta nojume un tā ūdeni apkārtējie iedzīvotāji
izmanto savām vajadzībām, arī ārstniecībai.
Gaiziņkalna apkārtnēatrodas Bolēnu kalns un vienā no gravām ieplūst Bolēnu
avots, kuru dēvē ari par Veselības, Laimas, Dzīvības avotu, tā
ūdens ārstējot acu kaites. To uzskata par augstāko Latvijā, tas atrodas
262 metrus virs jūras līmeņa, un augu gadu ūdens temperatūra tajā ir
+7°C. Aplūkojot avota apkārtni, redzams, ka ziedošanas tradīcijas vēl
tagad saglabājušās, tuvējo koku un krūmu zaros iesietas auduma lentas.
Bolēnu avots, tāpat kā Gaiziņkalns, Sirdskalns, Talejs un Viešūrs,
ietilpst Gaiziņkalna Dabas parka un Vestienas aizsargājamo ainavu
apveida teritorijā.
Ar dažiem avotiem saistās traģiski notikumi. Viens šāds avots atrodas
Krāslavā, Karnicka kalnā. To dēvē ari par Mīlestības kalna avotu
jeb Mīlas avotiņu. Ar to saistās nostāsts par poļu virsnieka J.Kauņicka
un grāfa Plātera meitas Emīlijas nelaimīgo mīlestību. Virsnieks nošāvās
un pēc viņa bērēm no kalna, kur viņš apglabāts, iztecējis avotiņš.
Diezgan spēcīgi avoti izplūst aptuveni 30 metru plata jostā no Svētes
ezera stāvās nogāzes Krustkalnu rezervāta teritorijā. Avotu apkārtnē
izgulsnējušies saldūdens kalķieži.
Jāpiemin arī Kazugravas avotiPriekuļos, kur tie atrodami
šūnakmens kraujā. Avotiem saplūstot kopā, izveidojies septiņus metrus
augsts vairāku pakāpju ūdenskritums. Pēc speciālistu atzinuma, šāds
veidojums ir viens no iespaidīgākajiem Latvijā.
Savdabīgi, īpatnēji dzidri avoti ar nosaukumu Bērziņu avoti
atrodas Cīravas pusē, te iekārtota arī Cīravas taka, un tās veidotājs
Jānis Gūlis stāsta, ka avotu sākums meklējams daudzu kilometru attālumā
no šejienes. Bet vienīgi šeit pie Bērziņu mājām, tie iznākot virspusē.
No zemes dzīlēm augšup ved vairāki spēcīgi, apmēram pusmetru augsti
avoti. Ūdens tajos ir neparasti dzidrs un visu gadu to ūdens temperatūra
ir +8°C. Dīķa dibenā redzamas vairākas krāteriem līdzīgas avotu
iztekas. Avotu apkārtnē pļavas ir ar lielām asinszāļu un deviņvīru spēka
audzēm. Un to tuvumā redzams milzīgs osis ar apkārtmēru 4,8 metri.
p.s. Lai raksts būtu pilvērtīgāks ielieku arī saiti ar norādi par Latvijas Svētavotu vietām no Latvijas dabas pieminekļu saita, ļaoti skaiti viss aprakstīts, gan karte gan arī fotorgāfijas, tagad es zinu kur tie atrodās, vajag ti karti izpētīt :) http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/avoti.htm