Zemei ir dažādas starojuma zonas: nelabvēlīgas - ģeopatogēnās zonas un zonas ar labvēlīgu starojumu. Šīs zonas nosaka rīkstnieks jeb operators. Atrodoties virs zonas, operators pieslēdzas šai vietai un starojums nonāk līdz zemapziņai, kas savukārt izraisa muskuļu saraušanos. Tas nozīmē, ka cilvēks pats neapzināti šo rīkstīti, svārstiņu vai rāmīti griež. Tajā pašā laikā varam teikt, ka tā nav gluži neapzināta darbība, jo cilvēks pirms tam sev ir devis uzdevumu atrast šo vietu, ko savukārt, kad starojums ir saņemts, smadzenes pārvērš impulsā, kas tiek novadīts uz muskuļiem un izpaužas kā rīkstītes griešanās vai svārstiņa šūpošanās.
Parasti iesācējiem – rīkstniekiem, rāmītis griežas tur, kur ir novērojams jebkāds starojums. Ja cilvēks trenējas, tad iespējams iemācīties izšķirt starojumu, proti, viņš spēj koncentrēties uz noteiktu starojumu, piemēram, uz ūdens āderu vai Hartmaņa, vai Karī tīkla zonām, vai pozitīvo uguns āderi. Operators savai zemapziņai dod uzdevumu atrast konkrētu starojumu jeb zonu, un brīdī, kad enerģija atbilst konkrētai zonai, notiek muskuļu saraušanās, pagriežot rāmīti vai iekustinot svārstiņu.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka cilvēka maņām ir daudz plašāks diapazons, nekā ikdienā mēs esam raduši uzskatīt. Zinām, ka cilvēks spēj uztvert skaņu svārstības no 10 herciem līdz 20 000 herciem, tālāk seko optiskais diapazons, bet neviens nav līdz šim pierādījis, ka pārējos starojumus cilvēks neuztver. Viņš nedzird, neredz, bet viņš tos uztver sensori. Šos starojumus uztver jebkurš. Cita lieta, ka ne visiem ir trenēta atbildes reakcija.
Raimonds Sproģis (www.saulesjosta.lv)intervē dziednieku Viktoru Kocēnu
Vai rīkstīte un svārsts spēj darboties visu cilvēku rokās?
Cilvēkus varam nosacīti iedalīt divās grupās. Tā pirmā grupa ir cilvēki, kuriem šīs spējas ir dotas no Dabas, tātad iedzimtas. Lai konstatētu starojumu, viņiem nav vajadzīga rīkstīte. Viņi šo starojumu spēj redzēt pat ar acīm, kā spīdošas vai tumšas joslas, kā migliņu. Šiem cilvēkiem arī atbildes reakcija ir iedzimta - parasti, kad viņi pieķeras rīkstītei, tā viņu rokās griežas. Otrā cilvēku grupa šo starojumu nejūt, bet ja grib trenēties, tad ar laiku šo refleksa spēju var sevī izkopt. Tas ir tāpat, kā iemācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Tomēr manā praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēkam rokās rīkstīte negriežas, bet, uzliekot plaukstas virs starojuma zonas, viņš šo starojumu izjūt. Tātad jāprot savās izjūtās ieklausīties. Tādu, kuru rokās rīkstīte vai svārstiņš nedarbotos, ir ļoti maz. Ja nu tomēr tas tā ir, tad parasti par iemeslu kalpo šo cilvēku pašu noliedzošā attieksme pret šādu iespēju.
Jūs nupat pieminējāt uguns āderes. Mūsu lasītāji par tām retāk dzirdējuši.
Uguns āderes tiek daudzkārt pieminētas, bet reti ar paskaidrojumiem. Ja par ūdens āderēm ir skaidrs, ka tie ir ģeoloģiski slāņi zemē, kuri aizpildīti ar ūdeni, un tās var būt dažādas: gan seklas, gan spēcīgas, tad uguns āderes ir pavisam kas cits. Uguns āderes var atrast pēc sajūtām. Šādās vietās cilvēks sajūt vieglumu, siltumu. To var izjust, turot roku virs tās. Dažreiz ziemā, nokļūstot šādā vietā, rodas siltuma sajūta. Uguns āderu izcelsmes ir dažādas. Viens no skaidrojumiem ir tāds, ka uguns āderes ir pozitīvs torsionu lauks (vērpe uz kreiso pusi). Otrs cēlonis uguns āderēm varētu būt rūdas iegulas. Uguns āderes ir labvēlīgas visam dzīvajam – cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem. Pat zāle šādās vietās ir leknāka un zaļāka, koki savukārt ilgāk saglabā savu zaļo ietērpu rudenī, bet pavasaros savukārt ātrāk sazaļo. Senie latvieši šādās vietās būvēja savas apmetnes, tātad viņi prata izmantot šo zemes spēku saviem nolūkiem. Uguns āderēm ir vērojama tīklveida struktūra, un bieži vien to virziens ir perpendikulārs ūdens āderēm. To esmu Dabā novērojis. Svētvietās virs uguns āderēm izvietoja akmeņus, kas virzīja un pastiprināja starojumu.
Vai iespējams virzīt uguns āderu starojumu kādā konkrētā virzienā?
Jā, protams. Jebkuru bioenerģētisku starojumu var virzīt. Tā ir dziednieku ikdiena. Šo starojumu var sakoncentrēt, to var darīt mehāniski ar dažādu ģeometrisku figūru palīdzību (piramīdu, akmens krāvumu) un tālāk, protams, šo starojumu var virzīt. Arī latviešu tautasdziesmā ir teikts: Es karā aiziedams, sirdi slēdzu akmenī. Tātad enerģija grūtā brīdī tika ņemta no šīs spēcīgās vietas. Virzīt ir iespējams gan pozitīvo, gan negatīvo enerģiju. Dabā sliktais vienmēr nāk kopā ar labo un nošķirt to nav iespējams. Ja kādai lietai ir pozitīvs pielietojums, tad vienādiņ radīsies iespēja to izmantot arī negatīvi.
Kā rīkstniecību iespējams izmantot dziedniecībā?
Parasti spēcīgs dziednieks visu redz ar aci. Acs šajā gadījumā strādā kā rentgens. Veselības stāvokļa diagnostiku iespējams veikt ar rokām un arī ar rāmīti. Rāmītim vēlams būt izgatavotam no krāsainā metāla. Ja ūdens āderu noteikšanai mēs izmantojam varu, dzelzi, tad biolokācijai mēs izmantojam titāna sakausējumus un citus metālus. Diagnosticēšana ar rāmīti norisinās šādi: no sākuma atrodam slimo zonu, bieži vien tā ir zona, kur enerģija cilvēkam ir visliktākā, tālāk šo problēmu skatās tuvplānā, meklējam slimo orgānu. Dziedinot ar rāmīša palīdzību, mēs varam konstatēt, kā problēma pamazām sakārtojas. Ar rāmīti iespējams konstatēt, kā mainās enerģijas pirms dziednieciskā seansa un pēc tā. Diagnostiku iespējams veikt arī no attāluma, cilvēkam klāt nemaz neesot.
Kādas slimības iespējams diagnosticēt, vai pilnīgi visas?
Redziet, bioenerģētiskā dziedniecība atšķiras no klasiskās medicīnas. Medicīna nosaka konkrētu diagnozi. Tas ir medicīnas pamatuzdevums. Ārsts nedrīkst izrakstīt zāles, ja viņš nezin, kas cilvēkam kaiš. Atšķirībā no ārsta, dziednieks neuzstāda diagnozi ar konkrētu slimības nosaukumu. Dziednieks veic enerģētisko diagnostiku. Dziednieka uzdevums ir diagnosticēt, kur cilvēka organismā ir vērojamas enerģijas apmaiņas problēmas. Atbilstoši enerģētiskajām problēmām pretī ir fiziskās problēmas. Dziednieka uzdevums ir likvidēt šo enerģētisko problēmu. Sakārtojot cilvēka enerģētisko lauku, iedarbojoties enerģētiski uz slimajām vietām, bieži vien notiek pilnīga izveseļošanās bez medicīniskas iejaukšanās – ķīmijas preparātu lietošanas, ķirurģijas. Cilvēka enerģētiskais lauks tiek sakārtots, un pārējo izdara cilvēka organisms. Cilvēka organismā ir visi mehānismi, lai viņš spētu pašdziedināties. Citā gadījumā slimība pēc dziednieciskā seansa tiek apturēta. Visbeidzot, ja arī slimība netiek apturēta, tad katrā ziņā tiek atvieglota ārstēšana ar laicīgām metodēm. Šīs enerģijas ir jebkurā dzīvā organismā, un tas ir loģiski saprotams - ja enerģiju pastiprina, tad tiek stimulēts sakārtošanās process. Dziednieks ar savu enerģiju nestrādā, viņš ir starpnieks, kurš strādā ar Dabas enerģijām, ar tām jāprot strādāt.
Vai ir nozīme svārstiņa, rāmīša formai, materiālam, no kā tie pagatavoti?
No savas praktiskās pieredzes varu teikt, ka ir. Ja cilvēks meklē ar svārstiņa palīdzību, viņš kontaktējas vienlaicīgi gan ar svārstiņu, gan ar šo meklējamo vietu. Vara svārstiņi vairāk palīdz zemes enerģijām. Varam ir smagāka, rupjāka enerģija. Vara svārstiņus varam izmantot, ja nepieciešams atrast, piemēram, ūdens āderes. Strādājot ar zemes enerģijām, mums nevajag izmantot jūtīgus svārstiņus, jo tad tie reaģēs uz dažādiem starojumiem – augu, trūdu enerģijām. Jo spēcīgāks starojums, jo masīvāku svārstu ieteicams izmantot. Smalkākām enerģijām izmanto sudrabu, gan arī, kā teicu, titāna sakausējumus. Smalko enerģiju izmantojam precīzākai problēmas diagnostikai, gaišredzībai. Parasti izmanto koniskas formas svārstus. Izmanto arī lodīšu svārstus. Senos laikos izmantoja diegā iekārtu vaska bumbiņu. Mēdz būt arī svārstiņi ar tukšu, dobu vidu, kurā ievieto kādu vielu, kuru meklē, vai arī ievieto sāli vai cukuru, kurā ielikta domforma reaģēt tikai uz konkrēto lietu, kuru vajag atrast.
Sadzīvē daudzi izmanto diegā iekārtus zelta gredzenus...
Jā, un tas darbojas. Arī es sāku ar gredzenu. Tā jau daudzi ir sākuši. Arī gredzenam ir apaļa forma, sava veida noslēdzošs kontūrs. Tas viss atbilst taisnībai.
Vai svārstiņus iespējams izmantot nākotnes paredzēšanai?
Zinātnē izdala lineārus un nelineārus procesus. Lineāru procesu var viegli paredzēt. Piemēram, uzliekot tējkannu uz uguns, varam pēc pieredzes katrs paredzēt, pēc cik ilga laika ūdens tējkannā uzvārīsies. Ir daudz dažādu procesu, kurus samērā vienkārši ir iespējams paredzēt, piemēram, procesus Dabā. Ir tas, ko var paredzēt, ko grūtāk paredzēt un ir - ko paredzēt praktiski nav iespējams. Vēsturē ir zināmi gadījumi, kad cilvēki spējuši paredzēt, piemēram, laimīgās loterijas biļetes, bet tie bijuši ļoti izcili gaišreģi, kuri pasaules vēsturē saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Svārstiņš ir instruments, kas darbojas starp apziņu un zemapziņu, ar kuru mēs varam izvilināt ārā to, kas mums sēž zemapziņā. Viss intuitīvais ir apslēpts zemapziņā.
Vai šie instrumenti – svārstiņi, rāmīši ir jāattīra?
Citi mazgā zem tekoša ūdens. Esmu noskaidrojis, ka šie instrumenti diezgan labi tiek attīrīti, ja iemet karstā dzeramās sodas ūdens šķīdumā. Attīrīt vajag tad, kad jūt, ka svārstiņš nerāda vairs tā, kā vajadzētu, vai arī izjūtas ir savādākas. Ja intensīvi strādā, tad attīra reizi dienā. Es svārstiņu attīru pēc katra diagnostikas seansa. Arī pašam jāprot atslēgties no enerģētiskajiem strāvojumiem. Atslēgties var dažādi, pieri nomazgājot avota ūdenī, var pārslēgt domu uz kādu spēcīgu enerģētisku vietu, vai, raugoties sveces liesmā, var izmantot arī stiprās latviešu tautasdziesmas. Izmantojot latviešu tautasdziesmas, var daudzas lietas vērst par labu, ne tikai enerģētiski attīrīties.
Gribu noteikti uzsvērt, ka tautasdziesmas palīdz ne tikai enerģētiski, bet arī stiprina tautas pašapziņu. Tautas saliedēšana caur tautasdziesmām ir daudz vērtīgāka manā izpratnē nekā pat šī personiskā palīdzība, ko saņemam no tām. Domāju, ka ar šīm senajām tautas gara mantām nākotnē būs iespējams saliedēt Latvijas tautu, kas ir nākošo valdību uzdevums.
Sertificēts dziednieks Viktors Kocēns
Sniedz palīdzību dažādās sarežģītās situācijās, nosaka āderes un kaitīgo enerģētisko starojumu, vada lekcijas Latviskais vārda spēks un tā pielietošana ikdienā.
Tālrunis: 9171968
http://www.saulesjosta.lv/
|
