Nīzeres vārds skan ļoti tuvu Nīcas un Nīcgales vārdiem. Līdzība ir ne
tikai skaņā, bet arī vārdu būtībā, jo visas trīs minētās vietas atrodas
zemienēs un to nosaukums saistāms ar igauņu vārdu – niiske – slapjš, mitrs.
Nīzere atrodas Bauskas rajonā, bezmaz blakus
Stelpei, tikai 2,5 km attālu no tās. Pēdējo vārdu jau mēs zinām visai labi, to
slavenu darījusi Stelpes pienotava ar garšīgo sviestu un brīnišķīgajām paniņām.
Nu Stelpes vārdam vēl papildus slavu dod Stelpes minerālūdens. To var
iegādāties visā Latvijā 0,5 jeb 1,5 l pudelēs gan negāzētu, gan arī gāzētu.
Ūdens ir ne tikai spirdzinošs. Tas satur
kalcija sulfātu un karbonātu un ir ieteicams kā dziedinošs minerālūdens
iekšējo orgānu ārstēšanai, it īpaši pret dažādām kuņģa un zarnu kaitēm.
Nedaudz par avota vēsturi. To pazīst jau
izsenis, jo tas ir vienīgais dziedinošais avots plašā apkārtnē. Vecāki ļaudis
zin dažādus nostāstus par to. Pēc kara te ik dienas mazgājās kāds cilvēks ar
smagām, karā gūtām apdeguma brūcēm. Tās esot labi sadzijušas.
Apkārtējā zeme te purvaina. Senatnē te bijis
ezers 30x15 km liels, kas sniedzies no Baldones gandrīz līdz Bauskai. Ezera
dibenu veidoja dolomīta slānis, zem kura savukārt bija ģipša slāņi. Gadu
tūkstošu laikā ezers pārpurvojies, tad bijušo purvu sāka izmantot
lauksaimniecībai. Arī ap bijušo ezera malu Nīzerē veidojās pļavas un tīrumi.
Tai pat laikā zemes garozas svārstību dēļ
apakšzemes ģipša slāņos iekļuva ūdeņi. Tie sāka kausēt ģipšus, veidojot ar
sērūdeņradi piesātinātu minerālūdeni. Slāņiem kūstot, dolomīta vāks pamazām
sāka atvērties. Līdz ar to dolomīti sāka spiest zemākos ūdens slāņus. Kādā
nelielā dolomīta plaisā sāka iztecēt Nīzeres avots.
