Es vēlu visiem Laimi! 

Māls ir nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no minerāliem. Tas ir ekoloģiski tīrs dabas produkts, kas lieliski noder dziedniecības un kosmētiskajās procedūrās. Veikalos nopērkami māla pulveri, kuri tikai jāsajauc ar ūdeni, taču dziednieciskos nolūkos iedarbīgāks būs pašu rokām sagatavots māls. Vislabāk mālus ņemt no tās vietas, kur cilvēks dzīvo. Izmantojot mālus dziedniecībā, tie it kā uzsūc sevī slimību, atstājot vietā savu dziedinošo spēku. Mālam piemīt arī antibakteriālas īpašības.
 
Mālu pamatviela ir kaolīns jeb baltie māli. Piemaisījumi ievērojami maina balto mālu krāsu un veido dažādus toņus: dzelzs oksīdi - sarkanbrūnos mālus, organisko vielu piemaisījumi - pelēkos, zaļganos un zilos mālus. Dažādu mālu ķīmiskais sastāvs var būt atšķirīgs, taču visiem māliem ir absorbējoša īpašība - tie piesaista toksīnus un baro gan ādu, gan locītavas un kaulu sistēmu, paātrina audu atjaunošanās procesu. Mālā esošie mikroelementi — kālijs, nātrijs, dzelzs, alumīnijs, varš, silīcijs, slāpeklis, magnijs, fosfors — ir sabalansēti tieši tā, lai tos pēc iespējas labāk varētu izmantot cilvēka organisms.

Zemes virsū biežāk sastopams brūnais un rūsganais māls. Sarkanais māls atrodas 10-15m dziļumā. Zilais māls guļ vēl dziļāk, un tas ir tīrāks. Jo dziļāk atrodas māls, jo tas ir vērtīgāks. Mālu meklē upju krastos, karjeros, gravās. Kad māli ievākti, tos noliek stāvēt 1-3 diennaktis, tā pieradinot pie jaunajiem apstākļiem. Sagatavot tajā dienā, kad mālus paredzēts izlietot. Mālus lieto tikai vienu reizi, otrreiz tos pašus mālus neizmanto. Pēc izlietošanas mālus nav ieteicams turēt mājās ilgāk par vienu dienu, jo tad māli, sākot attīrīties, atdod uzsūkto negatīvo enerģiju, tāpēc izlietotie māli jāaiznes tālāk no mājām un jāierok zemē.

Mālu sagatavošana
Tīrākos, treknākos mālus var lietot iekšķīgi. Ārīgai lietošanai derīgi māli ar lielāku piemaisījumu daudzumu. Ja mālu pulveri vēlas gatavot pašrocīgi, miezerī vai uz dēlīša mālus ar koka āmurīti sadrupina sīkos gabaliņos, rūpīgi izņemot mazos akmentiņus un piemaisījumus. Jāraugās, lai māli nesaskartos ar metāla priekšmetiem. Pēc tam, kad māli saberzti smalkos putekļos, iegūto pulveri liek stikla burkā, glabā sausā vietā, neļaujot piekļūt ne asām smaržām, ne ķīmiskām vielām.

Lai mālus pagatavotu lietošanai, tos jāliek traukā, kas nav no metāla, tad jāaplej ar tīru aukstu ūdeni (no karsta ūdens māli zaudē savas īpašības) un jāsajauc, iegūstot krējuma konsistenci. Iegūtajai masai jābūt vienveidīgai. Taukainas ādas, kombinētas un normālas ādas gadījumos, maska jātur uz sejas 20 minūtes Sausas ādas gadījumos – 10 – 15 minūtes, nesagaidot sakalšanu. Maskām, kuras gatavo matiem, var pievienot ābolu etiķi. To uzklāj uz matiem ar frizieru otiņu un atstāj uz 20 minūtēm. Vannu pagatavošanai būs nepieciešami 400-500 grami mālu. Nepieciešams pieņemt vannu ne ilgāk kā 20 minūtes, bez jebkādu kosmētisko līdzekļu izmantošanas.

Maskas sastāvam var pievienot arī dažādas ēteriskās eļļas – persiku, jojoba u tml. atkarībā no vēlamās eļļas īpašībām. Pagatavojot taukainai ādai paredzēto masku, ūdeni, kurā tiek maisīti māli, var aizstāt ar kumelīšu novārījumu, minerālūdeni vai tējas uzlējumu. Kumelīšu novārījumu izmanto arī maskām, kas paredzētas sausai ādai, šeit var pievienot arī 1 tējkaroti nerafinētas olīveļļas.

Māli dziedniecībā
Mālu suspensiju gatavo, 1 tējkaroti pulvera sajaucot ar 2 glāzēm ūdens. Jo izteiktākas slimības pazīmes, jo koncentrētāku mālu maisījumu vajadzētu dzert. Savukārt ārīgai lietošanai, piemēram, ādas iekaisumiem derīgi vairāk atšķaidīti māli. Mālu suspensija ir labs palīglīdzeklis iekaisumu, audzēju ārstēšanā, tie mazina sirds un asinsvadu darbības traucējumus, kā arī cukura līmeni asinīs. Mālu aplikācijas palīdz ārstēt mastopātiju, mazina limfmezglu pietūkumu – šajos gadījumos mālu putriņu vai mālu plāceni, kas uzlikts uz samitrinātas marles vai linu auduma uz vienu stundu liek slimās vietas rajonā, pēc tam noskalo. Jo saslimšana smagāka, jo biezākai jābūt aplikācijai.

Veidojot kompreses, māla kārtiņai jābūt aptuveni 2cm biezai. Lai to pagatavotu, uz cietas virsmas uzklāj drānu, uz tās ar koka lāpstiņu gludā slānī uztriepj mālus, tad uzliek slimajai vietai. Šīs kompreses lieliski palīdz pie iesnām, kakla sāpēm, klepu – šādas saslimšanas gadījumos mālu kompreses liek uz pieres un deguna. Ja ir paaugstināts asinsspiediens, izveido nelielu zilo mālu pankūciņu un liek pie pakauša. Ja asinsspiediens ir pazemināts, mālus liek uz pieres starp acīm. Paplašinātu vēnu gadījumā divreiz nedēļā uz kājām liekamas zilo mālu aplikācijas. Mālus ieteicams pievienot arī kāju vanniņām. Var pagatavot arī mālu aptinamos – tad nepieciešams attiecīgs daudzums mālu, dvielis un plēve.

Viens no labiem dziedināšanas palīglīdzekļiem ir mālūdens vanniņas. Tajās var iegremdēt rokas vai kājas. Saaukstēšanās gadījumos vanniņas lieto 20 minūtes. Šāda vannošanās noņem arī negatīvo enerģiju. Mālūdens pagatavošanai ņem ½ tējkaroti mālu pulvera un rūpīgi izšķīdina avota ūdenī. Pirts procedūrās ierīvēšanos ar mālūdeni var apvienot ar vieglu masāžu. Šo metodi izmanto reimatisma un locītavu sāpju gadījumā. Ja mālūdens šķidrumu uz trīs stundām noliek saulē, maisot trīs reizes stundā, un pēc tam nostādina, iegūst šķidrumu ar kuru var ierīvēt slimās vietas.

Zilais māls
Zilais māls ir uzkrājis vēja enerģiju, tāpēc palīdz ārstēt saslimšanas, kas saistītas ar kustībām, muskuļiem, spazmām, krampjiem, vemšanu. Zilie māli satur iespaidīgu daudzumu minerālsāļu un mikroelementu, kuru tādā sastāvā un koncentrācijā nekur citur nav sastopami. Visus šos mikroelementus āda ļoti ātri apgūst. Zilie māli ļoti labi dezinficē un attīra ādu, dod pretiekaisuma efektu un veicina ādas apmaiņas procesu. Tautas medicīnā zilie māli tiek izmantoti kā līdzeklis cīņā pret matu izkrišanu.

Pirts procedūrās zilos mālus izmanto sejas maskām, jo šie māli labi attīra, baro un savelk ādu. Var ieziest visu ķermeni, plānā kārtiņā pat galvas ādu, jo māli uzlabo arī matu veselību. Pēc mālu maskas āda būs samtaina un svaiga. Visa ķermeņa ieziešanos ar māliem labāk praktizēt siltā laikā. Vispirms neilgi karsējas pērtuvē, tad ieziežas ar māliem, tur 20-40 minūtes, tad nomazgājas. Pēc tam ieteicams dzert karstu tēju un atpūsties.

Lai procedūra izdotos īpaši labi, ieteicams iedomāties sevi ar skaistu, samtainu ādu, bez pumpām un ādas negludumiem. Mālu masku uz sejas tur 10-15 minūtes. Ja āda iekaisusi, māliem var pievienot bērzu pumpuru novārījumu. Zilie māli noder arī cīņā ar celulītu. Pēršanās starplaikā zilos mālus uzklāj uz problemātiskajām vietām, aptin ar plēvi un tur aptuveni 30 minūtes. Veicot šo procedūru regulāri, celulīta skartā āda kļūst gludāka un tvirtāka.

Sarkanais jeb rūsganais māls
Šis māls ir uzkrājis uguns enerģiju, tāpēc dziedniecībā izmantojams, ja cilvēkam ir paaugstināta temperatūra, drudzis, slāpes. Šos mālu pat iesaka dzert, ja organismā ir dzelzs trūkums (anēmija). Sarkanie māli ir ideāls līdzeklis jūtīgas ādas kopšanā. Tie baro ādu, noņem iekaisumu, mazina alerģiskas reakcijas un efektīvi cīnās ar ādas vīšanas pazīmēm, kas bieži jūtīgai ādai ir nopietna problēma. Kosmētiskajām maskām sarkano mālu lieto, lai atbrīvotu ādu no atmirušajām šūnām, pinnēm, kā arī lai likvidētu sīkas grumbiņas uz sejas, kakla, dekoltē zonas. Rūsgano mālu masku tur 20-30 minūtes.

Melnais māls
Melnais māls uzkrājis zemes enerģiju un dziedniecībā izmantojams, ārstējot kuņģa un zarnu trakta (gāzes, caureja) saslimšanas. Šis māls derīgs arī pret tūsku, lieko svaru, vispārēju vājumu, arī slinkumu. Skaistumkopšanā melnais māls izmantojams gan sejas maskām, gan visa ķermeņa noklāšanai, jo melnais māls ietekmē šūnu vielmaiņas procesus un tauku dziedzeru darbību. Ejot pirtī, starp karsēšanās reizēm 2-3mm biezā slānī uz celulīta skartajām vietām uzklāj melno mālu putriņu – ar siltu ūdeni sajauktus mālus un notin ar celofānu. Tā kā procedūra ilgst 30-40 minūtes, vajadzētu ietīties siltā dvielī vai uzvilkt frotē halātu. Ja šo procedūru veiks regulāri, tad rezultāti garantēti – āda kļūs gluda, pamazām samazināsies arī zemādas tauku slānis. Melno mālu maskas ieteicamas arī taukainai ādai. Mālus sajauc ar siltu ūdeni vai kādu zāļu uzlējumu, tur 15-20 minūtes, noskalo ar siltu, pēc tam ar aukstu ūdeni. Šī maska palīdz sašaurināt poras.

Baltais māls
Balto mālu galvenokārt lieto sejas maskām. Atkarībā no sastāvdaļām, kuras pievienotas baltajiem māliem, maska var būt attīroša, barojoša, savelkoša vai balinoša. Lai pagatavotu attīrošu masku, mālus un ūdeni sajauc viendabīgā masā, pievieno rīvētu ābolu un puscitrona sulu. Masku uz ādas tur 20 minūtes, pēc tam noskalo vispirms ar siltu, pēc tam – ar aukstu ūdeni.

Savelkošu masku no baltajiem māliem gatavo, mālu putriņai pievienojot olas baltumus. Šo masku uz sejas ādas tur 15 minūtes. Maska ieteicama tiem, kam taukaina āda ar lielām porām. Savukārt sausas ādas īpašniekiem ieteicama šāda barojoša maska – māliem pievieno tomātu mīkstumu, masku tur apmēram 15 minūtes, tad noskalo vispirms ar siltu, pēc tam – ar aukstu ūdeni.

Zaļie māli
Zaļie māli, atšķirībā no citiem māliem, satur daudz sudraba. Tie apstādina ādas novecošanās procesu, stiprina un tonizē epitēliju, noloba atmirušās šūnas, sašaurina poras un sekmē apmaiņas procesus ādā. Zaļie māli ir ideāli piemēroti taukainai sejas ādai – tie uzlabo tauku dziedzeru funkciju un atbrīvo ādu no liekajiem ādas sāļiem. Bez tam, zaļie māli lieliski stiprina matus un tos var droši likt uz galvas ādas.

Pārējie māli
Rozā māli atšķiras ar augstu krama saturu. Līdz ar barošanu un bagātināšanu, tie nomierina iekaisušu un bojātu ādu (tajā skaitā, problemātisku), palīdz arī matu stiprināšanā. Dzeltenie māli domāti problemātiskai un vītušai ādai un ir bagāti ar dzelzi un kāliju. Tie izvada toksīnus un baro ādu ar skābekli. Dzeltenos mālus iesaka apvītušas ādas stāvokļa uzlabošanai. Pelēkie māli lieliski mitrina ādu, tāpēc tos vēlams izmantot sausas un atūdeņotas ādas kopšanai.