Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Akmeņi [39]
Ūdens [8]
Sveces [8]
Māls [7]
Ēteriskās eļļas [24]
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Par akmeņiem, ūdeni, mālu, svecēm un eļļām » Akmeņi

Spēks un noslēpums, kas akmenī.
Uz āderēm vai enerģijas apļiem esošie lielie laukakmeņi ir laika liecību glabātāji. Tie āderu un kosmisko enerģiju iedarbībā uzņem sevī visu netālā apkārtnē notiekošo, un arī parāda - izstaro informāciju atpakaļ. Strādājot uz šiem akmeņiem, ir iespējams nolasīt daudzu gadu tūkstošu akmens tuvumā notikušos notikumus. Noņemti no starojuma, tie informāciju uzņem un atdod maz, bet no jauna ielikti starojuma laukos, atjaunojas pēdējā seno zintnieku darbība - pielietojums, kam tie senatnē kalpojuši. Senatnē negatīvi izteiktus akmeņus sanesa tiem piemērotās vietās.  Tie bija dažādu seno dziednīcu un svētvietu akmeņu salikumi, vai līdzīgi kā mūsdienās kapu pieminekļi pie kapiem. Daudzviet esam novērojuši, ka lielos laukakmeņos samērā grūti pamanāms, bet tomēr ir iegrebts seno zintnieku kreisās rokas atveids. Tas varētu būt apliecinājums, kam bijušas tiesības konkrētajā vietā veikt savas zintnieciskās darbības. Tagadējos laikos, pētot akmeņu darbību, konstatēts, ka, uzliekot kreiso roku uz šī veidojuma, caur priesteru akmeņiem strādā jeb atdzīvojas lielas akmeņu sistēmas, pat veselas dziednīcas vai svētvietas. Cilvēku, nosēdinot uz dziedinoša akmens, bet klāt neesot, var dziedināt caur priesterakmeni.


Pie katras mājas pilsētās un laukos dus dažādās krāsās mirdzoši granīta akmeņi. Tie ir ledāja atnesti un cilvēka roku likti. Tos garajā laikmeta gājumā visur skārusi prasmīgā vai vienaldzīgā cilvēka roka. Daudzviet akmeņi pieredzējuši tik daudz notikumu un laiku, ka katram no tiem pietiktu stāstu vairākām grāmatām. Tie dzīvoja līdzi tautām un ciltīm, kas apdzīvoja šajos novados. Tos tik dažādi lietoja sendienās, līdz tagadējo Latviju iekaroja kristīgās ticības nesēji. Zūdot senajām zintīm, aizmirsās akmeņu lielā palīdzība cilvēkiem senlaikos.

Zīmju akmeņi


Tik daudzas reizes pārliecināti materiālisti norāda, ka, lūk, akmens iedobes, plaisa, krāsu raksti un forma ir Dabas varenais darbs. Tam piekrītu, jo daudzkārt redzētos lapu akmeņus ar daudzām krokām un bedrītēm nav kalusi cilvēka roka, bet tas ir dēdējums. Zīmes arī pa gadu simtiem dzisušas un grūti sacīt, vai to gravēja 3. gs.p.m.ē., 3.gs. vai 11. - 13. gs., vai vēl vēlāk, taču ir vēl daudzkur zīmju akmeņi, pie kā patiešām strādāts gan fiziski, gan garīgi.

• Svētvietu priesteru akmeņi - parasti centrālie. Saukti par Dievu gultām u.c.

• Rituālie akmeņi. Tos raksturo plakana vai lēzeni lejupejoša virsma. Tie ir monolīti 3 - 15 tonnu smagi akmens bluķi, kuru centrā ir iedobe. Caurums, kur nezin kāpēc kondensējas ūdens, protams, arī ielīst, uzkrājas no sniega un ledus. Minēts pasakās par dzīvo ūdeni.

• Sargakmeņi, kas apzīmē seno teritoriju sākumu vai beigas novadam, pilskalnam. Iegravētas visas iespējamās senās zīmes.

• Jau minētie lapu - dobumu akmeņi. Varbūt šis tas iekalts, lai radītu mūsdienu izpratnē karti, vai līdzināšanās akmens, vai palīgierīce astronomiskos novērojumos. Akmens milži, ko pagājušā gadsimta posta darbi tā arī nevarēja iznīcināt. Tur var būt iekalumi gan no mūsu ēras sākuma, gan tagadējie - neseno padomju laika kolhozu rakstu zīmes.

• Lielie mūžības akmeņi. Divsalikumu granīti, kur ledāja vai kā cita kopsakarībā sakausēti, saspiesti gan +, gan - (zelta un sudraba) enerģijas lauki. Šādi akmeņi parasti ir seno svētvietu centros kā vietas mūžīgā saskarsme ar Dievu. Šāds akmens ap sevi veido 9 aizsargapļus.

• „Pērkona lodes” - īstenībā ne īsti granīts, ne pusdārgakmens, reāli pastāvošs veidojums. Radies zibens trieciena rezultātā zemē. Pēc lieluma atgādina strausa olu. Iekšējā struktūra atgādina granītu ar 3 - 5 vulkāniskā stikla melnām josliņām. Daudz pieminēts senajās teikās. Cik no tām var saprast, plaši izmantots 13. - 15.gs., kad kristietības un seno baltu ticības sajaukumā veidojas dīvainas darbības un rituāli, kas vēlāk deva iemeslu kristīgai baznīcai izvērst varmācību, apmelojumus un svētvietu postīšanu.

Akmeņu enerģijas


Mēs visi esam vienotās Pasaules būtība. Treju Sauļu gājums. Jau sendienās sacīts: Šaisaulē, Viņsaulē, Aizsaulē...

Katrai būtībai ir savā krāsā mirdzošs enerģijas lauks vai dominējošie stari, varētu sacīt - gan cilvēki, gan dzīvnieki, augi, Dabas gari, akmeņi satur kādu enerģijas būtību, jeb tā ir pati par sevi.

Sārtas vai sarkanas krāsas akmeņi ir ar + jeb zelta (jaņ) starojumu, tātad labvēlīgi visam dzīvajam. Pelēkie vai bālganas krāsas granīti parasti ir ar neitrālu, nulles lauku. Daži tumši pelēkie un melnie granīti izstaro - jeb sudraba (iņ) enerģiju. Šī enerģija nav vēlama cilvēkiem vai kam dzīvam, izņemot gadījumus, kad tā nepieciešama kādu kaišu ārstēšanai, bet senatnē pie svētvietām - labprātīgi nolemtas dzīves pārtraukšanai.

Pievērsiet uzmanību plēstiem akmeņiem


Plēstie akmeņi, kas atrodas pamatu mūros, parasti ir ar negatīvu enerģiju. Daudzkārt gadās, ka akmeņu mūri vai dekoratīvie salikumi pie mājas sagadīšanās pēc ir uz āderu krustpunktiem. Tad to iedarbība ir ļoti dažāda:

• pastiprina āderu enerģiju 10 - 100 reizes, to pārveidojot kā koncentrētu lāzeru starojumu, kas sniedzas ļoti tālu;

• radot telpisku sprostu vai slēgumu, kas tālāk atsaucas dažādi, daudzviet iespējamie efekti rada bīstamības ilūzijas par kaut ko pretēju tam, kas redzams;

• bez jēgas likts, kaut arī skaists nelielu un lielu akmeņu salikums var pat veicināt zibens biežu izlādi tur, kur tas veidots;

• veidojas noslēgtas sistēmas enerģētiskais plūdums, kas neiekļaujas seno vietu metos, ir tām pretrunīgs. Šādas vietas īpaši bīstami salikt pie lieliem autoceļiem, jo rodas mānīga izpratne par šo ceļu.

Uz āderēm vai kosmisko enerģiju (stāvstabi, stāvāderes) vēl joprojām esošie visu krāsu akmeņi ir laika notikumu glabātāji. Tie, uzņemot visu apkārt notiekošo, ieraksta bezgalīgo laika gājumu savās kristāla krokās. Bezgalīgā filmā var lasīt liecības par šo zemi un tās vēsturi, tautām. Dažādu tautu mērķiem liekot šos akmeņu krāvumus. Šo tautu izpratni par dieviem un to pielūgšanu. Noņemti no āderu enerģijas laukiem, tie saglabā informāciju. Citreiz, nejauši tos uzliekot atpakaļ, seni notikumi un enerģijas (emociju, darbības, mērķu) kopums atjaunojas un izraisa līdzīgas darbības šajās dienās.

Akmeņu iedalījums


Katrā svētvietā - pakalnos vai ielejās, pie avotiem, upēm, rituāliem dīķiem, ezeriem, akmeņu salikumus mūsdienīgi varētu iedalīt 3 grupās:

1) rituālie akmeņu krāvumi, saistīti ar Dieva izpratni un dažnedažādām darbībām.

2) dziednieciskie akmeņu krāvumi:
• konkrētām lietām (piemēram, muguras un kakla deformācijas sāpju noņemšanai);
• saistībā ar tautas, cilts, grupas noteiktas dievības pielūgšanu un palīdzības saņemšanu;
• ar domas spēku programmētie akmeņu salikumi vai atsevišķi akmeņi, ar vai bez zīmēm un gravējumiem.

3) zintnieciskie krāvumi
• ļoti daudzpusīgi pielietojama vieta, kopsakarība (akmeņi, āderu, kosmisko apļu, ūdens - uguns piesaiste);
• rituālie krāvumi ar piesaisti Šīssaules reālām un esošām lietām;
• rituālie krāvumi ar piesaisti Viņsaules - Veļu valstības, astrālās pasaules lietām. Te pieminami seno tautu ticējumi un rituālās darbības, senvietās esošie apbedījumi - akmeņu kaudzes, krāvumi, laivu krāvumi. Raksturot varētu tā - pārsvarā akmeņu kaudze paātrināti izārda veļa - astrāļa enerģiju. Daudzu 3 - 9 āderu vai kosmiskais negatīvais (sudraba iņ) starojums dara to vēl spēcīgāk. Šādās vietās Zilākalnā, Pokaiņos, Galgauskā - Bļodas kalnā apglabāti senie priesteri un zemes varenie. Motivācija – lai, paātrināti sadaloties, gan astrālajam, gan mentālajam ķermenim, zūd saite ar šo zemi un kādreizējo zemes ķermeņa godību un dvēsele var mērot ceļu pie Dieva, te nepaliekot un neapgrūtinot Šaisaulē palicējus.

Es aizslēdzu dzelžu vārtus,
Deviņām atslēgām,
Lai nenāk māmuliņa,
Uz bērniem ciemoties.

Kur vecos veda nomirt, kur lika bēdu?


Protams, ir zināma tradīcija, ko baltu ciltis tagadējā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā pārņēma no somugru ciltīm - tradīciju dzimtas vecāko vai kādu vecu cilvēku apglabāt zem pils, pilenes, bajārsētas vai tuvu dzīvojamai vietai, tā liekot velim sargāt šo vietu. Sena pasaka vēsta par to, ka bijis paradums vest vecos cilvēkus mežā nomirt. Patiesība ir tāda, ka pie daudzām senām svētvietām vēl joprojām ir spēcīgi - (iņ) sudraba enerģijas akmeņi, kas senatnē izmantoti, lai nācējs bez ilgstošām ciešanām varētu aiziet Viņsaulē. Akmeņu krāvums izlādē cilvēku jeb sagrauj tā smalko enerģiju veidojumu 3 dienu laikā galīgi. Tāpēc senās dziedniecības un rituālu vietās jābūt uzmanīgiem ar tumšiem akmeņiem. Līdzīgi šur tur atrodami akmeņi ar retu izstarojumu, kad - sudraba (iņ) enerģija nāk laukā caur vienu iekalumu vai iedobumu.

Varbūt tas ir neticami, bet ar vēža slimībām šīs tautas saskārās jau vismaz pēdējos 2 - 3 gadu tūkstošus. To dziedināja ar tumšiem akmeņiem, kas pēc izskata nedaudz atgādina krupju - varžu tēlus. Ir zināms, ka krupja indi izmantoja šīs slimības ārstēšanai. Citi astronomiskie salikumi, kas bieži mijas ar kultakmeņiem, uz vai pie kuriem „krīvi” vai „vaidelotes” veica savas darbības. Svarā tie ir 10 - 15 kg smagi. Akmeņu starojuma lādiņš nav daudz spēcīgs un, tikai liekot tos kopā, veidojas spēks un informācija. Protams, tas nenozīmē, ka tie neko nevar. Daudz laba palīdz arī katram tuvie olīši un citi salasīti sīkie akmentiņi!

Pieminēšu Pokaiņu akmeņu upi. Cik daudz sāpju un ciešanu tajā ierakstīts!... Seno priesteru rīkojums bija: „Iedomājies, ka šeit savas sāpes un nelaimi domās liekat līdzatnestā akmenī un tad atstājat to akmeņu upes klājumā”. Saprotamāka kļūst tautasdziesma „Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama”, tajā saglabāts pat ieteikums, kā tas jādara.

Daudzās akmeņu sistēmas jutīgi cilvēki atrod vai ierauga laika zoba deldēto kreisās rokas grebumu - seno priesteru varas un darbības zīmi un tur, pieliekot roku pārī, vīrietis un sieviete var ieslēgt darbam akmeņu salikumu, akmeņu sistēmas.

Akmentiņš, ūdentiņš - tie dzīvoja Saules mūžu


Pagājušais gadu simtenis bija nežēlīgas likteņa dzirnas senajām ārstniecības un garīgajām vietām, jo palika nenopostītas tikai tās, kas bija tālāk no cilvēku apdzīvotajām vietām. Tika izpostīti pilskalni un ļoti daudzi svētkalni, kapu lauki un citi senie akmeņu krāvumi, daudzviet senie ārstniecības un rituālie akmeņi nonāca tur, kur tiem nemaz nevajadzēja būt.

Savas darba grupas apsekojumos - Valkas, Cēsu, Alūksnes, Valmieras rajonos esam redzējuši, cik sliktu iespaidu rada interesantu akmeņu novietošana netālu no mājām. Labi vēl, ja jūsu pagalmos vai pie celiņiem ir gaišas krāsas granītakmeņi. Tie, kaut negribot palīdz, tāpat kā to darījuši senatnē. Protams, gadās, ka novietojuma dēļ tie pastiprina āderes enerģiju, un tā kā koncentrēts lāzera stars tiek raidīta uz māju vai citām ēkām.

Pelēkie un melnie akmeņi


Pelēko un melno akmeņu ietekme uz visu tuvumā esošo, kā jau iepriekš minēts, ir daudz nepatīkamāka. Sevišķi sliktu iedarbību uz cilvēku un dzīvniekiem var veikt dažādu neparastu formu saspiesti, slāņaini un krokotu akmeņu tipi. Parasti šādus akmeņus novieto netālu no māju durvīm vai logiem, it kā skaistumam, bet ir ļoti iespējams, ka katrs no tiem var būt bijis kapakmens vai dažādu primitīvu reliģisku maģisko darbību akmens. Nebūtu vēlams bez zināšanām par āderēm un citām enerģijām izlikt akmeņu figūras vai rindas. Šādi jaunveidojumi var radīt enerģijas pāreju starp dažādām pasaulēm, kas gala rezultātā var ietekmēt ne tikai māju un tās apkārtni, bet arī krietni plašu novadu ap šo vietu. Tur tad veidojas dažādas anormālas parādības, kas var daudzreiz radīt lielu postu. Tā jau tas ir Brantu pagasta "Vecāpšos”, kur dažādu akmeņu blīvs salikums veido anomālo lauku, kas iedarbojas uz visu novadu. Smiltenē, Galdnieku ielā uz pozitīvas kosmiskās enerģijas plūsmas novietots melns, slāņains ap 200 kg smags akmens. Dabā tas nedaudz atgādina kāršu pupas veidolu un zīmējumu. Senatnē akmens izmantots daudziem mērķiem. Pēdējais laika raksts liecina, ka tas bijis kapakmens uz priestera kapa. Akmens informācija netiktu izpausta, ja tas nebūtu nolikts uz augšup ejoša starojuma.

Kamēr sameklē rīkstnieku


Ko darīt, ja akmeņu pārvietošanas reizē tuvumā nav rīkstnieka vai kāda cilvēka, kas prot noteikt āderu tīklu?

• Tumšos - kaut skaistus, interesantus, nenovietot tuvāk par 20 m no mājas un ēkām, arī piebraucamiem ceļiem.

• Centieties neveidot dažādu formu salikumus vai krāvumus pie mājas sienas, puķu dārzos un citām ēkām. Tas attiecas uz visu krāsu akmeņiem.

• Ja vēlaties novietot kādu lielu akmeni pie mājas, ieteicams apzināt āderu tīklu. Gadījumā, ja ir vēlme novietot akmeni uz āderes, tad jāneitralizē akmens starojums. Tas jādara ar vairākiem gaišas krāsas oļiem, vēlams apaļas formas, tos noliekot pie akmens pamatnes trīsstūra veidā.

Akmeņu enerģija nav viendabīga


Šī enerģija mēdz plūst caur noteiktām vietām akmenī. Parasti enerģija iet caur konkrēta akmens pieņemto vai faktisko centru, vai caur iegrebtām senām zīmēm, kā arī krokām un izvirzījumiem katrā atsevišķā akmenī. To viegli konstatēt ar svārstu, viegla metāla rīkstīti vai zelta, sudraba, vai vara gredzenu, kas iesiets rupjā linu diegā. Tie rādīs kustību pa apli - pa Saules gājumu vai pret. Tas atbilst (+) un (-) enerģijām, ja gadījumā ir neliela kustība uz priekšu un atpakaļ, bet nav apļveida, tad akmens ir neitrāls - ar nulles lauka enerģiju. Visa tipa akmeņus var atrast jūras līča lokā, un tie atšķirīgi saistīs enerģētiski atbilstošā tipa cilvēkus. Intuitīvi jutīgi cilvēki mēdz apsēsties uz gaišiem akmeņiem, lai atpūstos. Ikdienā, gadoties nelielām traumām, vēlams piespiest sāpošo vietu pelēkiem akmeņiem.

Senā priestera kreisās rokas zīme


Uz āderēm vai enerģijas apļiem esošie lielie laukakmeņi ir laika liecību glabātāji. Tie āderu un kosmisko enerģiju iedarbībā uzņem sevī visu netālā apkārtnē notiekošo, un arī parāda - izstaro informāciju atpakaļ. Strādājot uz šiem akmeņiem, ir iespējams nolasīt daudzu gadu tūkstošu akmens tuvumā notikušos notikumus. Noņemti no starojuma, tie informāciju uzņem un atdod maz, bet no jauna ielikti starojuma laukos, atjaunojas pēdējā seno zintnieku darbība - pielietojums, kam tie senatnē kalpojuši. Senatnē negatīvi izteiktus akmeņus sanesa tiem piemērotās vietās. Tie bija dažādu seno dziednīcu un svētvietu akmeņu salikumi vai, līdzīgi kā mūsdienās, kapu pieminekļi pie kapiem. Daudzviet esam novērojuši, ka lielos laukakmeņos samērā grūti pamanāms, bet tomēr ir iegrebts seno zintnieku kreisās rokas atveids. Tas varētu būt apliecinājums, kam bijušas tiesības konkrētajā vietā veikt savas zintnieciskās darbības. Tagadējos laikos, pētot akmeņu darbību, konstatēts, ka, uzliekot kreiso roku uz šī veidojuma, caur priesteru akmeņiem strādā jeb atdzīvojas lielas akmeņu sistēmas, pat veselas dziednīcas vai svētvietas. Cilvēku, nosēdinot uz dziedinoša akmens, bet klāt neesot, var dziedināt caur priesterakmeni.

Ūdens attīra enerģiju


Senas pasakas un teikas vēsta, ka velns daudz kur bēris ciet upes ar akmens bluķiem. Bet tajās ieslēptā patiesība stāsta - ja jums kāds akmens izraisa nepatīkamas emocijas, arī mērījumi norāda uz (-) enerģiju, vēlams nest akmeni uz tekošu ūdeni un likt strauta malā, jo tad ūdens nodzēš akmens nelabvēlīgo enerģiju. Parasti pie vietām, kur ir akmeņu salikumi, centās izrakt arī nelielus dīķīšus vai arī izmantoja ezerus, un upju tecējumu. Senās novadu robežas parasti gāja pa upju tecējumu. Lielās svētvietas parasti bija ūdens tuvumā vai netālu no tām atradās spēcīgi avoti. Piemēram, līdz 20. gs. sākumam no Smiltenes novada Cērtenes pilskalna kores iztecēja avots, ar kura ūdeni tika palīdzēts cilvēkiem. Diemžēl, tagad avots ir slēgts ar melnās maģijas programmu. Vēl līdz 60. gadu beigām Klievezera ūdens bija ar labu iedarbību uz cilvēka organismu kopumā. Tagad tas ir pretēji, bet tomēr ezera enerģija vēl joprojām palīdz cilvēkam.

Novērojumos un praksē konstatēts, ka Niedrāja ezera ūdens, cilvēkam peldoties vai atrodoties ūdenī, notīra no biolauka visu negatīvo enerģiju uzlādējumu, ko dod mūsdienu civilizācija. Vairāku dienu ūdens procedūras mazina stresu un sāpes organismā, pastiprinās vielmaiņa un ķermeņa kopējais dzīvības spēks.

Savukārt Spiciera ezera ūdenim piemīt šāda iedarbība - tas daļēji mazina iekaisuma procesus un spēcīgi iedarbojas uz cilvēku astrālo lauku, kas kopumā palēnina visu dzīvības procesu, un, pieļauju, mazina daudzu cilvēku agresīvo lauku. Ezerā nebūtu ieteicam peldēties vairākas reizes vienā nedēļā, jo tad var rasties pastiprināta miegainība.

Tā akmens un ūdens turpina savu ceļu mūžībā.
Kategorija: Akmeņi | Pievienoja: Saulite (02.02.2010) | Autors: Māris Birkenfelds
Skatījumu skaits: 1469 | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2373
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 3
Viesi: 3
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2019 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz