Dieva dotu cirvi cirtu
Pelēkā(ji) akmenī.
No akmena taukus ņēmu,
Smērēj’ manu augumiņu.
Šī daina vēstī par akmens ierosināšanu un tā izstarotās smalkas
enerģijas plūsmas lietošanu zinātnieciskos nolūkos. Tie ir
pašaizsardzības pasākumi pirms došanās bīstamā ceļā, piemēram, karā
ejot. Tomēr visai līdzīgi ir arī citu akmeņu lietošanas veidi
zintniecībā. Šī varētu būt arī dziednieku daina, ja vien vietām
apmainītu otro ar ceturto rindu.
Vēl šodien Latvijā saglabājušies daudzi speciāli novietoti un vairāk
vai mazāk apstrādāti laukakmeņi, kas atrodas uz melno enerģiju līnijām.
To izpēte rāda, ka tie izmantoti dziedniecībai. Mēģinot ar zintniecības
metodēm noteikt šo akmeņu veidošanas sākumu, iegūstam pārsteidzošu
rezultātu — tas noticis pirms daudziem gadu tūkstošiem. Kaut arī
lielākā daļa ziņu laika gaitā gājušas bojā, šajā rakstā mēģināju savākt
seno zināšanu drumstalas.
Akmens
satur milzum daudz kvarca kristālu. Tie spējīgi uzkrāt, pārveidot,
izstarot informāciju. Akmens, kurš novietots uz zemes melno enerģiju
plūsmu (āderu) ceļiem vai — vēl labāk — to krustpunktā, spēj veikt arī
citus smalko enerģiju pārveides procesus.
Nevaru apgalvot, ka teiktais un vēl sakāmais būtu zinātniski pierādīts.
Neesmu sastapis pietiekami dziļus praktiska rakstura pētījumus pat
angļu literatūrā, kura šai ziņā ir visbagātākā. Te izklāstīšu draugu un
savu pētījumu rezultātus, uzskatus, pieredzi.
Akmeņu lietošana ir lietderīga visos zintniecības procesos, sākot no
gaišredzības un pareģošanas, beidzot ar dziedniecību. Šoreiz
pievērsīšos galvenokārt to izmantošanai dziednieciskos nolūkos.
Vispirms jāuzsver tas, ka akmeņi ir Zemes melno enerģiju pilna spektra
izstarotāji un organisma auras atjaunotāji un harmonizētāji. Šo
pašārstēšanās veidu Latvijas mežos pazīst visa dzīvnieku pasaule.
Dažkārt pavisam vientuļos nostūros esmu atradis akmeņus, apkuriem ir
bezgala daudz pēdu — briežu, aļņu, mežacūku, zaķu, vēl sīkāku dzīvnieku
un pat putnu pēdas. Var manīt, ka te tie atnākuši un kādu brīdi
stāvējuši. Cilvēks pie tādiem akmeņiem sajūt siltu starojumu, tāpēc tur
gribas pastāvēt, sevišķi tad, ja esam noguruši un nosaluši. Drīz
jutīsim, ka ķermenī atgriežas gan spēks, gan siltums. Senatnē šādi
akmeņi kalpoja par altāriem. Vēlāk kristīgajās baznīcās altāra
starojumu iemācījās radīt, jau ēkas pamatos un sienās saliekot puslokā
akmeņus, kuri izstaro smalko enerģiju. Šo efektu viegli konstatēt,
piemēram, Sv. Jura baznīcā (Skārņu ielā Rīgā), kur tagad ierīkots
Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs. Līdzīgs efekts tika panākts arī
Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā pie lībiešu zvejnieku nama, attiecīgi
sakārtojot akmeņus. Akmens starojuma jauda atkarīga no paša starojuma
vietas, akmens lieluma, struktūras, formas. Starojuma jauda un spēks
mainās ik stundu, ik dienu. Tomēr īslaicīgam darbam akmeni var
ierosināt. Jāatceras, ka, beidzot darbu, akmens „jāatslēdz”.
Vienkāršākais dziedināšanas veids ir gulēšana uz lieliem, plakaniem
vasaras saulē sasilušiem akmeņiem. Uzskatu, ka vislabāk atgulties pēc
launaga laika. Tā ar panākumiem var dziedināt dažādas mugurkaula,
locītavu hroniskās kaites. Protams, nevis onkoloģiskās. Pirmajā reizē
derētu palūgt kāda dziednieka padomu, lai turpmāk katrs pats iemācītos
labāko veidu, kā gulēt, cik ilgi uz akmens atrasties.
Jāteic gan, ka gulēšanai piemērotu akmeņu ir maz. Biežāk iznāk stāvēt
pie akmens. Bet akmens starojums nebūt nav viendabīgs. Atbilstīgi
dziedējamai vietai jāizvēlas pie akmens tāda vieta (attālums, poza,
skatiena virziens utt.), kur starojuma aktivitāte ir vislielākā.
Dažādiem dziedniecības pasākumiem piemēroti ir akmeņi ar iekaltiem sēdekļiem, ko sauc par akmens krēsliem. Tādi bijuši Remtes muižas (Saldus raj.) parkā, mežā netālu no Jāņmuižas (Cēsu raj.) u.c. Diemžēl akmens krēsluakmens krēsls atrodas Jāņmuižā, pie mājas, kas
atrodas apmēram 200 metru no skolas uz Cēsu pusi. Šādi akmeņi vēl
zināmi pie Startu muižas ezera (Cēsu raj.) Daugavas krastā starp
Koknesi un Pasta muižu, Sperjāņu kalnā u.c. Dažāda veida sēdekļi
sastopami arī pie vecām lauku mājām, it īpaši tur, kur dzīvojuši
dziednieki vai viedi ļaudis. Dažkārt jaunie aizmirsuši šo akmeņu
nozīmi, tikai atceras, ka tur vectēvam esot paticis sēdēt...
Nosēdinot vājinieku uz akmens, viegli diagnosticēt viņa kaiti, viegli
vadīt auras sakartošanu, pārraidīt enerģiju uz turieni, kur tā
visvairāk nepieciešama, kā arī „noplēšot” auras piesārņotās daļas.
Uz akmens krēsliem, ja tuvumā ir ar to kāds cits
enerģētiski „sajūgts” akmens, var dziedināt arī no zināma attāluma. Tas
dod iespēju dziedināt arī nolādētus cilvēkus, nebaidoties no
„atpakaļsitiena”.
Ja vājinieks reizi sēdināts uz akmens, tad turpmākajos dziedināšanas
seansos ir labāki rezultāti, veicot šo darbu no attāluma, atsaucot
atmiņā lietoto akmeni. Tieši no akmens vieglāk var noraidīt uz
slimnieku spēcīgu smalko enerģiju staru. Reiz mans draugs šādu staru
raidīja savam tēvam, kurš pirms dažām dienām bija lauzis kāju. Pats
tēvs to nezināja, bet vēlāk atcerējies, ka tieši tajā laikā lūzuma
vietā sajutis lielu siltumu, pats brīnījies, bet siltums bijis ļoti
patīkams. Kāja sadzijusi ātri un labi.
Tautas dziedniecībā lieto arī dažādus mazus akmentiņus, kuros „iedzen”
slimību, tad akmentiņu izsviež ārā — kaut vai uz ceļa, grāvī, upē.
Interesantu gadījumu pastāstīja kāda Balvu iedzīvotāja. Viņa aicinājusi
dziednieci pie sava saslimušā bērniņa. Dziedniece likusi bērniņu mazgāt
vanniņā, kurā iepriekš iebērusi sīkus akmentiņus. Pēc mazgāšanās likusi
sameklēt lielāku akmeni, kur jāuzlej atlikušais ūdens ar visiem
sīkajiem akmentiņiem. Māte atcerējusies kādu vientuļu akmeni Balvu
parka nomalē, uz kurieni arī aiznesusi mazgājamo ūdeni. Otrā dienā
gājusi skatīties, kas noticis ar akmentiņiem, bet lielā akmens pakājē
to vairs nav bijis. Arī puikas nav varējuši salasīt, jo vieta pārāk
nomaļa.
Vietas, tur tuvuma nav lielu akmeņu, var izmantot arī smilšakmeņus,
kaut arī tie nav tik blīvi, tomēr tajos ir pietiekami daudz kvarca
kristālu. Gigantisku kristālu formu veidošanos var pavērot Zvārtas upē.
Jāpiebilst, ka līdzīgu efektu dod arī enerģētiskā vietā augušu ozolu
bluķi.
Vēl akmeņkaļi stāsta, ka akmens putekļi palīdzot ātri sadziedēt brūces.
Bet tautas ticējumi vēstī, ka neliels, no zemes pacelts akmens var
derēt visu vainu „apriebšanai”. Noteikums — akmens pēc tam jānoliek
iepriekšējā vietā.
Lūk, vēl kāds ar akmeņu spēku saistīts gadījums. Dziedniece,
uzzinājusi, ka saslimis viņai tuvs cilvēks, devās pie svētakmens un
lūdzās pēc palīdzības. Lūgsnas laika no akmens atdalījās šķēpele. Jaunā
dziedniece to uzskatīja par Dieva dāvanu un aizsūtīja to savam draugam,
kurš pēc tam ātri atkopās.
Pavisam reti Latvijā saglabājušies dabiskie akmeņu lauki. Tajos ir
lielas iespējas atrast dziedniecībai piemērotus akmeņus. Dažkārt labi
līdz vairāku akmeņu vienlaicīga izmantošana. Piemēram, vājinieks sēž uz
viena akmens, bet kājas tur uz otra. Dziednieki, kuriem ir savs zemes
gabaliņš, paši var radīt „akmeņu ambulances”, izveidojot tajās
sēdekļus, gultas u. c. vietas.
Pārsteidzošākās no dziedniecības akmens mēbelēm ir tā sauktās dzemdību gultas,
kuras sastopamas vairākās vietās Latvijā. To virsma apstrādāta tā, lai
ērti būtu gulēt — pat katram dupsīša vaidziņam izgrebta sava vieta.
Akmens dod spēcīgu zelta starojumu, kas dzemdības padara vieglas,
paātrinātas. Tādus akmeņus zinu pie Tērvetes, Rūjienas, netālu no
Viesītes u.c. Ar zintnieciskām metodēm nosakot to vecumu, izrādījies,ka
tas sasniedz pat 7 gadu tūkstošus.
Vēl gribu pieskarties vienai akmeņu īpašībai — spēka un izturības
sniegšanai. Savulaik tie palīdzējuši gan nogurušam ceļiniekam, gan jūrā
piekusušam zvejniekam, gan kareivim utt. Pazīstu akmeņus Vidzemes
jūrmalā (netālu no Ķurmraga), kuri izmantojami šādiem mērķiem, turklāt
no ievērojama attāluma.
Nobeigumā gribu arī brīdināt, ka akmeņu dziednieciskās īpašības
drīkstētu izmantot galvenokārt pieredzējuši dziednieki, kuri prot
precīzi dozēt akmeņu enerģiju atbilstoši katra vājinieka
nepieciešamībai. Un tas ir ļoti individuāls process. Jābūt arī augstai
atbildības izjūtai.
saglabājies ļoti maz, turklāt ne uz enerģiju plūsmām. Piemēram, pie
Smiltenes asfaltbetona rūpnīcas, pie Valmieras — Mazsalacas šosejas uz
Vecates un Jaunates ciemu robežas. Veiksmīgi pārvietots un praktiski
pārbaudīts
|
