Turam akmeni azotē. EKSPERIMENTS, kā akmens palīdz atgūt veselību

Foto - Shutterstock.com

Ja trešais tēvadēls sāk pūst stabulīti, milzis danco; ja pavirpina nūjiņu, klāt rumaks pildīt katru viņa vēlēšanos. Bērnībā tik pašsaprotami – kopā ar pasaku būt brīnumzemē, kur viss iespējams. Vai tiešām arī neliels akmentiņš var palīdzēt tikt galā ar ieilgušām problēmām? To skaidrojam jūlija eksperimentā.

"Cilvēka organisms ir ārkārtīgi jutīga un smalka pašsakārtošanās sistēma – katru mūsu norādi šūnu miljardi gatavi uztvert un izpildīt, ja vien spējam savas vēlmes tām saprotami izskaidrot,” atzīst hipnopsihoterapeite Dace Rolava. Viņa ir pārliecināta, ka mūsu zemapziņā ir gan pietiekami daudz zināšanu par to, kas veselībai un labsajūtai vajadzīgs, gan atskārsme par iespējām, kā tās izmantot.

Viena no tām – sniegt organismam mērķtiecīgi virzītas enerģijas papilddevu kādas ieilgušas problēmas risināšanai, ņemot talkā akmentiņu.

Viss, kas dabā dzīvs vai nosacīti nedzīvs, spēj uztvert informāciju – piepildīt ar to savu starpmolekulāro telpu.

Līdzīgi kā cilvēkam: acis uztver attēlu, atmiņa ļauj atcerēties, nervu sistēma kodē – paglabā noliktavās. Redzētais, dzirdētais, sajustais un saostais veido pieredzi, ko ar valodas, zīmējuma vai kustības palīdzību iespējams atšifrēt. Akmenim kodēšanas kanāli ir daudz smalkāki. Varam jau lūgt: paud man, ko zini! Bet kā veiksies ar iztulkošanu?

Turpretī mūsu bioenerģētiskajam laukam šāda saziņa ir pa spēkam, jo viss, kas dabā, beznosacījumu mīlestībā gatavs savstarpējai saziņai, kalpošanai, enerģiju pārnesei. Tāpēc pat parastākais akmens – gan apstrādāts un izveidots par rotaslietu, gan tāpat vien nēsāts kabatā – var kļūt par talismanu, veselības sargātāju, enerģijas vairotāju. Ja vien pacenšamies tam paskaidrot, ko nepieciešams vairot, ko sargāt.

Akmeni vispirms jāattīra

Jebkurš akmens ir ilglaicīguma liecinieks – tajā ir ļoti daudz uzkrātas informācijas. Ar īpaši netrenētām ikdienas maņām grūti secināt, kas tajā derīgs, kas ne, tāpēc par savējo izvēlēto akmeni vai no tā gatavotas rotaslietas pirms izmantošanas nepieciešams attīrīt no iepriekšējās informācijas.

* Vismaz uz divpadsmit stundām (vēl labāk – uz diennakti) akmeni atstāj uz vārītiem rīsiem, pēc tam veco informāciju uzsūkušos graudiņus izmet, bet jaunās informācijas uzņemšanai gatavo kristālu vai olīti patur zem tekoša ūdens.

* Uz nakti (vai diennakti) to ievieto saldētavā, tad skalo tekošā ūdenī.

* Akmeni uz pāris dienām ierušina sausā jūras sālī vai iegremdē sāls šķīdumā (ēdamkarote uz glāzi auksta ūdens).

* Pilnmēness vai jauna Mēness gaismā atstāj akmeni zem klajas debess.

* Ierušina akmeni kristāla traukā sabērtos žāvētos attīrošajos augos – vērmelēs, vībotnēs, salvijās, raudenēs vai rožu ziedlapiņās.

* Uz dažām diennaktīm akmeni ierok zemē.

Kā runāties ar akmeni 


Informācijai, ko vēlas ielikt attīrītajā akmenī, jābūt precīzai, pozitīvi noformulētai, tagadnes formā izsacītai. Šis process mazliet līdzīgs teksta ierunāšanai diktofonā, savukārt akmenī ieliktā vēstījuma atslēgšanai pietiek ar domu spēku. Ar fizisku vai domās veiktu pieskaršanos akmenim biolaukā tiek ielaists arī atgādinājums par pozitīvo galarezultātu. Šūnas to uztver un palīdz sasniegt izvirzīto mērķi.

Akmens uzlādēšanu vislabāk veikt saullēkta brīdī, kad arī apkārtējās dabas fons enerģētiski visjaudīgākais. To dara, oli vai kristālu turot abās plaukstās krūšu augstumā un koncentrējot domas uz kodējamo informāciju (izvēlēto formulu vēlams pateikt skaļi). Pēc tam akmeni novieto pa tvērienam – kabatā vai somā. Naktī liek zem spilvena vai uz naktsgaldiņa. Ik pa laikam tam pieskaroties, aktivē sev svarīgo informāciju.

Kādos gadījumos vērts akmeni uzrunāt 


Akmeni var izmantot tikai enerģētiskai pašpalīdzībai ieilgušas un par hronisku kļuvušas kaites gadījumā, kad analīzes veiktas, diagnoze noskaidrota, ieteiktā terapija izmēģināta, taču gaidītā rezultāta joprojām nav vai arī tas neapmierina. Akūtu veselības ligu novēršanai – nekādas akmeņu terapijas, pēc padoma jādodas pie ārsta!

Akmens palīdzība iederas, arī gatavojoties kādam psiholoģiski un emocionāli satraucošam procesam – eksāmenam, prezentācijai, tikšanās brīdim ar sev svarīgiem cilvēkiem. Ja pazib šaubas par veiksmīgu iznākumu, pieskaroties akmenim, atgādinām iecerēto galarezultātu. Šūnas, paklausīgie karavīri, būs gatavas lūgumu izpildīt.

Nevajag raizēties, ja šajā procesā nākas sastapties ar skeptiķiem vai noliedzējiem. Tieši tie ir jebkuras teorijas vēlamākie apstiprinātāji, jo, cenšoties to apstrīdēt, izdzen caur daudzkārtīgu pārbaudījumu sietu.

Eksperimenta norise


* Dalībnieces Amanda Grase–Kotļeva un Ilze Mežsarga ierodas uz konsultāciju pie eksperimenta vadītājas Daces Rolavas, lai iepazītos, izzinātu iecerētās norises teorētisko pamatu un saņemtu norādījumus, kā vislabāk ar izvēlēto akmeni darboties.

* Desmit dienas Amanda un Ilze sīki fiksē savus iespaidus – vai nu rakstot piezīmes, vai veidojot grafisku attēlu.

* Eksperimentu beidzot, viņas satiekas, pārrunā tā gaitu, analizē rezultātu, saņem vadītājas norādījumus turpmākai rīcībai.

Klepus beidzot atstājās

Foto – Andris Kozlovskis, Fujifilm

Daudzi dabas pilnbrieda aromāti, ko ziedošajā gadalaikā steidzam ieelpot pēc iespējas niansētāk, mācību projektu koordinatorei Amandai Grasei–Kotļevai šopavasar aizvējoja garām neizjusti. Vairāk nekā divus mēnešus mocīja ieildzis klepus. "Akmens terapija laikam ir vienīgā, ko vēl neesmu izmēģinājusi,” pirms eksperimenta atzina Amanda.

– Uz slimošanu neesmu tendēta, bet šogad nomocījos ne pa jokam. Pēc ārsta ieteikuma veicu analīzes un rentgenizmeklējumu. Neko sliktu neatrada, taču klepus kļuva aizvien nomācošāks. Sākumā man teica, lai padzeru pretklepus tējas, sīrupus, lietoju aerosolu. Kad stāvoklis neuzlabojās, izrakstīja antibiotikas. Pa trīs lāgi dienā gandrīz nedēļu cītīgi dzēru tās, taču labuma nekāda.

Ja šādu ieteikumu – klepus ārstēšanai lietot akmentiņu – kāds piedāvātu pirms dažiem gadiem, es noteikti būtu atteikusies. Vismaz manī priekšstats, kas ir iespējams, kas ne, bija iesēdies diezgan stingri. Domāju, ka lielākajai daļai cilvēku ir tāpat. Taču šoreiz neizprotamā slimība bija pamatīgi nogurdinājusi.

Gribēju sākt eksperimentu 28. maijā, taču ņēmu vērā, ka tā ir 19. Mēness diena, kad pār pasauli valda smaga, cilvēkam nedraudzīga enerģētika. Tāpēc tovakar tikai ieliku akmentiņu saldētavā, bet ar to darboties sāku nākamajā rītā, jo par 20. Mēness dienu sacīts, ka tajā viegli spert izšķirīgo soli, ķerties klāt jauniem darbiem.

Akmens bija tikko kā atvests no Indijas, no ļoti savdabīgas vietas kalnu upes gultnē. Mazs, pelēks, ar baltām svēdriņām, straumes nogludināts. Ļoti vienkāršs un skaists, tāds, kas patīkami iegulst plaukstā.

Nākamā rīta saullēktā – pulksten 04.41 – izgāju dārzā, apstājos rasotajā zālē ar skatienu uz austrumiem. Piespiedusi krūtīm akmentiņu, skaitīju kā dzejoli uz lapiņas uzrakstīto tekstu: Es esmu vesela. Es elpoju brīvi. Es elpoju dziļi. Es esmu vesela. Šo formulu atkārtojot vairākas reizes, iekodēju akmenī programmu. Tad iebāzu olīti kabatā un ikreiz, kad sākās klepus, pieliku tam roku vai satvēru plaukstā. Ja apkārt drūzmējās cilvēki, sakāmo iedomājos tikai iztēlē, ja biju viena, klusi atkārtoju. Tikko radās brīvs brītiņš, blociņā pierakstīju, ka esmu pieskārusies savam iedomātajam veselības sargam. Vakarā piezīmes pārskatīju un papildināju, ejot gulēt, noliku akmentiņu uz naktsskapīša un vēlreiz atkārtoju brīvās elpošanas saukli.

Pirmajā nedēļā katrā lappusē bija daudz ierakstu. Trešajā dienā pat iedomājos, ka esmu iekūlusies ķezā – kā pasacīšu, ka man nekas nesanāk? Taču ar katru nākamo dienu akmeni nācās paijāt mazāk, jo retāk klepoju. Pēdējās trīs dienās – neviena ieraksta! Tas ir noticis – beidzot es elpoju brīvi! Es elpoju dziļi, vairs neklepoju!

Ko Amanda ieguva eksperimentā


* Jūtos ļoti labi, jo klepus mitējies.

* Esmu pārliecinājusies, ka domu spēkam, ja vien neļauj tām izkliedēties, bet apzināti koncentrē mērķa virzienā, ir daudz lielāka nozīme, nekā biju pieradusi uzskatīt. Nezinu, kā organisms reaģētu, ja antibiotiku vietā jau pašā sākumā būtu rīkojusies ar akmeni, taču pieļauju, ka arī tad būtu izdevies tikt klāt tā neapjaustajām rezervēm. Man pat šķiet, ka akmentiņa vietā kabatā varēja būt arī gliemezis vai koka puļķītis – tik un tā būtu izpaudies: katram notiek pēc viņa ticības.

* Patlaban esmu tā iedvesmojusies, ka ne vien pati turpināšu spēli ar akmeņiem, bet mēģināšu tajā iesaistīt arī bērnus. Jaunākais vēl pavisam mazs, bet lielajam jau četri gadi – mācīšanās saistošā veidā, mazliet kā pasakā, koncentrēt domas uz svarīgo arī viņam varētu nākt tikai par labu.

Vērtē Dace Rolava


Jebkurai mērķtiecīgi atkārtotas darbības vibrācijai – pateiktam vārdam, melodijai, domu enerģijai – šūnas atsaucas, tāpēc arī mūsu spēkos ir dot šim procesam vēlamo virzību. Lai arī kā šis fenomens laikā gaitā ticis nosaukts – vārdošana, pūšļošana (iepūst informāciju) vai placebo, tas sniedz iespēju katram veidot pozitīvo programmu, ar ko vajadzības reizē sev palīdzēt. Amandai tas izdevās.

Viņa droši var turpināt darbu ar akmeni, dodot tam arī citus uzdevumus, bet vismaz pārreiz gadā tas jāattīra no vecās informācijas. Vienlaikus vajadzētu strādāt tikai ar vienu uzdevumu.

Taču ar bērniem, kamēr viņi vēl tik mazi, ka atrodas mātes enerģētiskajā laukā, jārīkojas uzmanīgi. Pietiek ielikt mazulītim domātā akmentiņā pozitīvo programmu un pateikt, ka tas ir laimes olītis, bet no pārāk nopietnas pievēršanās rotaļām ar to bērnu labāk atturēt.

Ilze patīk zaļā sadaļa

Foto – Andris Kozlovskis, Fujifilm

"Vienmēr esmu ticējusi, ka pasaule ir daudz kas vairāk, nekā tikai acīm redzamais un sajūtamais. Jau pirms daudziem gadiem atklāju, ka iespējams izteikt savas vēlmes ūdenim. Tas, ko biju lūgusi, īstenojās par simts procentiem. Tāpēc biju gatava piedalīties arī šajā eksperimentā un cerēju uz līdzīgu iznākumu. Tikai šoreiz problēma ir citāda, saistīta ar veselību, asinsriti kājas. Gribu panākt, lai vēnu labsajūta uzlabotos arī bez ķirurģiskas iejaukšanās,” saka māksliniece Ilze Mežsarga.

Gan stāvot pie molberta, gan veidojot rotas un darinot modīgus apģērbus, gan darbojoties pašas nelielajā mākslas salonā, Ilzei daudz laika nākas pavadīt uz kājām. Smagums kājās aizvien uzstājīgāk atgādina, ka šāds ritms tām nav pa prātam.

Ilze eksperimentam izvēlējās apstrādātu, jau gadiem iepazītu gaišu ametistu. Eksperimenta vadītāja Dace Rolava, ievadot viņu uzdevumā, paskaidroja, ka ametists ir spēcīgs mentālo aspektu stiprinātājs, galvenokārt palīdz sakārtot domāšanu, taču cerēt, ka divās nedēļās tas pilnībā novērsīs ieilgušās vēnu problēmas, nav pamata.

Pārmaiņu efektivitāti būs iespējams pamanīt un samērot tikai dziļi subjektīvi – pašsajūtas maiņā. Vadītāja Ilzei ieteica savas ikdienas sajūtas fiksēt ne tikai vārdiskā atskaitē, bet ar atšķirīgām krāsām atzīmēt arī īpaši izveidotā grafikā: zaļš – kājām labi, dzeltens – ciešami, sarkans – riktīgi smagi.

– Arī es par sava ametista attīrīšanas vietu izvēlējos saldētavu. 28. maija saullēktā ar vārdiem – esmu vesela, man stipra sirds, laba asinsrite un spēcīgi asinsvadi – akmeni uzlādēju. Nolēmu, ka to darīšu nevis vienreiz visā eksperimenta gaitā, bet katru dienu. Vakarā pateicu akmenim paldies – un saldētavā iekšā. No rīta atkārtoju spēka formulu, kuru vēlāk gan mazliet pamainīju: "Visas manas iekšiņas – tīras, stipras, veselas. Viss strādā perfekti un izskatās labi,” – un ametistu kabatā.

Grafikā redzams, ka izmaiņas eksperimenta gaitā aizvien pārliecinošāk ved uz zaļo, labās pašsajūtas zonu; bija tikai divas dienas, kad kājas mazliet smeldza un vilka.

Patlaban jūtos ļoti labi. Tas, protams, nav tāds vieglums, kāds kājās bija pirms dzemdībām. Jau gaidot pirmo bērnu, uz lieliem parādījās nesāpīgs vēnu samezglojums, kas traucēja tikai vizuāli. Ārsts paskaidroja: tas nav nekas veselībai bīstams, bet izskata uzlabošanai vajadzīga operācija. No tās atteicos. Lai sevi lieki nekreņķētu, kājām pievērsu minimālu uzmanību, līdz vienlaikus ar slodzes palielināšanos vēnas sāka par sevi atgādināt jūtamāk. Sapratu – kaut kas jādara.

Tagad panāktā situācijas uzlabošanās ir salīdzināma ar pašsajūtu pirms šīs pasliktināšanās. Labums ir mazliet nosacīts, tomēr man ļoti svarīgi šo stāvokli noturēt.

Ko Ilze ieguva eksperimentā


* Es ticu akmenim – ja divās nedēļās bija iespējams panākt izmaiņas, esmu apņēmības pilna iesākto turpināt. Kādu brīdi pastrādāšu ar akmeni, tad apmeklēšu ārstu – ceru saņemt vēl kādu ieteikumu, kā rūpēties par vēnām, neizvēloties operāciju.

* Piedalīšanās eksperimentā pamudināja meklēt papildinformāciju par asinsrites uzlabošanu – ne tikai kājās, bet visā organismā. Zinu, ka tam noder viss dabiskais, kas skar pēdas un stilbus – bradāšana pa ūdeni, staigāšana pa smiltīm, čiekuriem, akmentiņiem. Esmu sasparojusies noteikti doties atvaļinājumā, vairs neatlikt atpūtu un katru dienu iepriecināšu kājas jūrmalā.

* Šajā laikā nonācu pie apņēmības izmēģināt organisma attīrīšanu ar badošanos. Lasīju, ka tas ietekmē visu sistēmu darbību, bet jo īpaši uzlabo asinsriti, tātad arī vēnas.

Vērtē Dace Rolava


Mērķis sasniegts – Ilze sev pierādīja, ka kāju pašsajūtu iespējams uzlabot. Tas jāturpina, izmantojot pēc iespējas vairāk dažādus asinsrites veicināšanas paņēmienus, piemēram – pacelt gaisā un guļot pakratīt kājas un rokas. Tas rosina šķidrumu apmaiņu, aktivē kapilārus.

Iecere par badošanos ir apsveicama, taču tikai tad, ja zinīgi gatavojas un pirms tam pareizi attīra organismu. Vienkārši dažas dienas neēst – tas organismam tikai kaitē. Vislabāk, ja uz šādu sevis pārbaudi saņemas divatā, tad vieglāk vienam otru atbalstīt. Gan pirmajās četrās dienās, kad ir ļoti grūti, gan ārkārtīgi spējajā enerģijas uzbangojuma laikā, kas sākas piektajā dienā un turpinās vismaz nedēļu. Taču jārēķinās, ka sirdsdarbību un asinsriti šīs pārmaiņas skar krietni vēlāk, kad badošanās jau pabeigta.

Tomēr pat visiepriecinošākajā variantā vēlams vērsties pa sava ģimenes ārsta un pārliecināties, vai paša acīm saskatāmie uzlabojumi tādi ir arī pēc klīniskajiem rādītājiem. Esot eiforijā, viegli nepievērst uzmanību šķietamiem sīkumiem, kas procesu var vērst vēl vairāk hronisku. Enerģētiskā pašdziedināšanās nopietnu veselības problēmu risināšanā visiedarbīgākā ir tad, ja notiek sadarbībā ar ārstu.