Es vēlu visiem Laimi! 

       
Sanskritā mandala nozīmē "aplis " un "centrs”.Tradicionāli tās apzīmējums ir aplis – kosmosa bezgalības simbols – un kvadrāts - zemes jeb cilvēka radītās pasaules simbols.
         Saskaņā ar vienu no senākajiem tekstiem Iczin šis simbolisms atbilst jan – vīrišķajai sākotnei, iniciatīvai, debesu principam-un iņ – sievišķajai sākotnei, jūtīgumam, zemes principam.

         Tibetā mandala ir ļoti attīstīta gan kā mākslas forma, gan kā meditācijas rituāls. Centrs, kur ietverts Dievišķais, atrodas kvadrātā–iekšējās esības citadelē, ko ieskauj viena vai vairākas aploces, no kurām katra simbolizē dažādus cilvēka apziņas līmeņus, kā arī enerģiju, kas apvieno un dziedina.

          Galvenā īpašība, kas nosaka mūsu apziņu, ir kontrasts. Divi galvenie elementi: iņ un jan–atrodas
foto - Mandala gudrībai
patstāvīgā kontrastā, tikai abi kopā tie eksistē un tikai kopā pārtop vienotā formā, kuru apzīmē ar apli, kas abus ieskauj. Mēs dzīvojam veselā okeānā dažādu pretstatu: dzīvība un nāve, vīrietis un sieviete, spēks un vājums, cildenais un zemiskais, laime un nelaime, melns un balts. Ne tikai mūsu apziņa, bet arī mūsu valoda un mūsdienu sociālās struktūras balstās uz šiem pretstatiem, kas pastāv no laika gala. To kopīgais pamats ir centrālais punkts, tāpēc viss, ko jūs uzzināt no pieredzes, ir tikai nemitīga sacensība, cīņa un karš. Par cilvēku, kuram nav pamata centrā, var teikt: ja viņam nav bijis ienaidnieka, tas ir jārada.

            Centrs ir šifrs, kas ļauj saprast mandalas valodu, jo tieši mandala spēj salauzt cilvēka iekšējās verdzības un viņa konfliktu pamatus, sniedzot izpratni par pretstatu harmonizēšanu.

            Tos, kuri mandalu lieto, tā ved uz savas iekšējās enerģijas avota atklāšanu un izmantošanu. Mandalas princips ir ietverts nevis ārējā formā, kas ir specifiska katrai situācijai, bet gan centrā, avotā, no kura plūst formu veidojošā enerģija.

            Kosmiskās pārmaiņas–saulgrieži, aptumsumi, Zemes ass, Mēness, zvaigžņu un planētu stāvokļa maiņa ietekmē organismu. Senajās sabiebrībās, lai šīs pārmaiņas ņemtu vērā un apzināto cilvēka aktivitāti savienotu ar dabas likumiem, bieži izmantoja rituālu. Ir daudz rituāloformu, kurās speciāli izmanto mandalas uzskatāmību vai struktūru: ir mandalas, kas paredzētas meditācijai, dziedināšanai, dzimumbrieduma iniciācijai, dzimšanai un nāvei, kas sargā no ļaunuma un slimībām, dāvā miera sajūtu, domātas lūgšanai un rakstura mainīšanai.

            Mūsdienu cilvēks ir atrauts no avota, no centra, tāpēc tagad uzdevums ir izmantot mandalas rituālu, lai meklētu un atrastu šo centru, kas viņam ļaus apvienoties ar kosmiskajiem spēkiem un to pirmavotu. Galvenie principi, uz kuriem Tibetā balstās ar mandalas izmantošanu saistītais rituāls, ir šādi:

ATTĪRĪŠANA

Ja cilvēka organismu salīdzinām ar ļoti jūtīgu, regulējamu un uztveramu sistēmu, attīrīšanu var iztēloties kā signāla uztveršanu traucējošo trokšņu likvidēšanu galvenajos orgānos. Tā nozīmē pilnīgu ķermeņa attīrīšanu: toksīnu un atsevišķos gadījumos–cietas barības vai kāda posmā–pat šķidruma nelietošanu. Attīrīšanās dod, pirmkārt, zināšanas par ķermeni un to, ko mēs saucam par mūsu vajadzībām.
Otrkārt, atkarībā no tā, cik lielā mērā apziņa atbrīvojas no piesaistes ķermeņa vajadzībām, attīrīšana ļauj nodibināt skaidrāku kontaktu starp vajadzībām un garīgajiem spēkiem. Turklāt attīrīšanās stimulē jūtas, lai rituāla laikā palielinātu jūtīgumu. Ir 72 dvēseles un ķermeņa attīrīšanas veidi.(Sk.V.Vostokova grāmatās.)

KONCENTRĀCIJA

Koncentrācija centrā ir cieši saistīta ar prāta un ķermeņa attīrīšanās procesu. Tā sakopo apkārt klīstošo skatienu un fokusē to vienā centrālajā punktā.

Jebkura aktivitāte, kas palīdz sasniegt šādu rezultātu, kļūst par koncentrēšanās paņēmienu, īpaši tas attiecas uz roku darbu :kokgriešanu, pērlīšu vēršanu, adīšanu un zīmēšanu. Adītājas pirksti, meistara rokas tiek vadītas no klusa iekšēja punkta, un gatavais darbs ir tikai forma, kurā rod izpausmi enerģijas, kas no šā klusā punkta plūst
uz meistara prātu, acīm un pirkstiem.

Lai koncentrētos, jāapsēžas uz krēsla vai lotosa pozā klusā vietā telpā vai pie dabas. Koncentrācijas process–tā ir pakāpeniska atslēgšanās no visiem satraukumiem un jebkuras pieķeršanās jebkam, tiekšanās fokusēt savu apziņu un noturēt to stabilā stāvoklī. To var veicināt speciāli zīmējumi. Koncentrēšanos var apvienot ar mantru skaitīšanu pie sevis.

Vizuālajai koncentrācijai var kalpot vai nu vienkārši tēli, tādi kā saule un puķes, kuras redzam savā iztēlē, vai sarežģītāki, nopietnāki tēli–jantras. Šādi vingrinājumi var radīt tādu prāta stāvokli, kas līdzinās transam un ko raksturo nenoteiktība, bezrūpība, svētlaime.

Koncentrācijas galvenais mērķis ir sasniegt prāta nonākšanu dabiskā stāvoklī, "bezdarbības” stāvoklī, kad tam nav nedz formas, nedz apzīmējumu, aktivizēt to pēc perioda, ko sauc par meditāciju.

ORIENTĀCIJA

Orientācijai ir nepieciešams centrs. Lai vērotu saullēktu, apziņā ir vajadzīgs punkts, kuru nosaka austošā saule. Pēc tam no šā punkta tiek noteikti pārējie kardinālie punkti – austrumi, dienvidi, rietumi, ziemeļi.

Mandalas telpa var būt zeme, papīrs, audekls–proti, sfēra, kuras ietvaros un ar kuras starpniecību var izpausties uzticība un iesvaidīšana.

Orientāciju var veikt ar dejas palīdzību. Ritmiskā rituālā tiek iesvētīts Dievišķais aplis–mandalas pamats: iesvaidītais atrodas pie centra, un viņu sāk pārņemt izplūstošie spēki.Tantriskajos rituālos iespējams iesaistīt skolotāju – guru. Par ceremonijas dalībniekiem var kļūt dziednieks un pacients.

Dziedniekam un guru ir viens un tas pats mērķis –izdziedināt un panākt viengabalainu veselumu.Ir rituāli, kas noris kā nepārtraukta monotona dziedāšana. Tie ir līdzīgi rituālajai mantru dziedāšanai Tibetā. Tās laikā tiek izmantoti zvani un gongi.

Tā kā orientācijas ceremonijās svarīgs faktors ir šķīstītā ķermeņa un visu tā maņu orgānu izmantošana, tad oža tiek stimulēta, kvēpinot smaržvielas, ko gatavo no augiem un uzlējumiem. Tausti un kustību aktivitāti stimulē deja.Aktivizējot maņu orgānus, tiek panākta iekšējo psihisko centru un čakru harmonija un pilnīga to rezonanse.

RADĪŠANA

Mandalu radīšanas prakse var izpausties dažādās formās, un mandalu daudzums nav ierobežots–viss ir atkarīgs no situācijas. Skaidri izteikti ir divi tipi: mandala–kosmosa citadele un dēmonisko spēku pārvēršanas mandala.Pirmā saistīta ar dzīvā kosmiskā procesa īstenojumu.Tibetas mandalā šo procesu bieži attēlo kā greznu pili vai iespaidīgu cietoksni ar vareniem aizsardzības līdzekļiem. Šī mandala atspoguļo ne tikai kosmisko shēmu, bet arī debesu pili. Šādas mandalas ir Dieva mājokļi.

Dēmonisko spēku pārvēršanas mandala prasa atzīt, ka cilvēka iekšienē ir postoši jeb dēmoniski spēki. Uzdevums ir šos spēkus nevis iznīcināt, bet gan saprast un pārveidot.

Šā tipa mandalas ilustrācija ir navoho smilšu zīmējums "Svešo dievu slepkava”.

Svētais kareivis ir dēmonisko spēku uzvarētāja projekcija, bet šie spēki nav nekas cits kā viņš pats. Kareivi ieskauj četri ērgļi, kuri palīdz, sargā un stāv uz Sargājošās varavīksnes–skaidrības, pārticības un nepārtrauktas laimes simbola–četros tās posmos. Vienlaikus ērgļi ir būtnes, kas rada briesmas.

Izgājuši sevis izzināšanas un īstenošanas posmu, negatīvie dēmoniskie spēki kļūst apzināti izmantojami un kalpo radošajiem spēkiem.

Šā zīmējuma formas un simbolu vienkāršība neaizēno pamatdomu par postošas enerģijas pārveidošanu ar pretstatu līdzsvarošanas palīdzību. Var izrādīties, ka tieši tāpēc tā mūsdienu cilvēkam ir visnotaļ pieņemama praktiskai izmantošanai.

ABSORBCIJA

Absorbcija ietver intensīvu koncentrāciju un meditāciju, kas vērsta uz pabeigtu mandalu, kad tās saturs ienāk skatītāja ķermenī un saprātā un saplūst ar to. Rezultātā kosmiskie spēki uzsūc skatītāju. Radīšanas procesā šie spēki neapzināti tika projektēti no haosa; pēc absorbcijas ienāk jauna, kārtības izjūta. Apziņa kļūst skaidrāka un
aptverošāka.

Absorbcija var nozīmēt kosmosa savienošanos ar organismu. Centrālo punktu var identificēt ar sirdi; centra saules troni-ar prātu; pilis un ceļus, kas ved uz centru, – ar dažādiem orgāniem, ķermeņa daļām un to funkcijām: elpošanu, asinsriti utt.

Virzieni var nozīmēt dzīves fāzes vai fiziskā organisma galvenās sastāvdaļas: asinis(ūdens), kauli(zeme), elpa(gaiss), ķermeņa siltums(uguns).

Lai kāds būtu savienojums, ir svarīgi saprast, ka mandalas sastāvdaļas ir mūsu apzinīgās dzīves projekcijas.

SAGRAUŠANA

Procesam, kas nāk pēc absorbcijas, –mandalas sagraušanai–ir otršķirīga nozīme. Galvenais, lai nebūtu pieķeršanās veicamajam darbam. Uz audekla, vadmalas vai papīra uzzīmēto mandalu lielāko daļu neiznīcina, bet izkarina tempļos vai citviet, lai radītu dievišķu atmosfēru.Smilšu zīmējumi kļūst redzami un atgriežas tajā stāvoklī,
no kura tie parādījās, līdzīgi kā cilvēka ķermenis pēc nāves sairst un atgriežas tajā ietilpstošo elementu līmenī. Vienlaikus noris gara atbrīvošanās. Ja darbs fiziski netiek sagrauts, tas kļūst par meditācijas jeb "atmiņu " objektu, lai ar ikdienas atgādinājumu koncentrētu prātu uz tā dabu, izcelsmi un likteni.

ATKALAPVIENOŠANĀS

Atkalapvienošana ir ietverta jau pašā mandalas projektēšanas un radīšanas procesā. Atjaunojot pareizo saikni ar Avotu, tā ārstē un no jauna izveido vienoto veselumu.

Jebkurš psiholoģisks nemiers, kāds bijis pirms mandalas radīšanas, norimst un tiek pārveidots tā, ka organisms kļūst spējīgs uztvert sevi kā nepārtrauktu enerģijas plūsmu. Iekšējā pasaule un ārējā pasaule vairs nav strikti nošķirta.

Būt veselam, spēt atjaunoties, iet Dailes ceļu–tāds ir vienotā veseluma kritērijs.Dailes ceļš ir līdzīgs putnam, kur viens spārns simbolizē apzinātu domāšanas procesu, bet otrs–garīgo procesu, arī neapzinātus priekšstatus.

Mandalas rituāls ir līdzeklis, ar kura palīdzību abus spārnus var koordinēt un izmantot tā, lai putns varētu lidot–kā brīvs un vienots veselums.

KOSMISKAIS VIESIS

Mēs visi esam viesi uz planētas ZEMES.Cilvēks neatceras savu izcelsmi, par to atgādina tikai sapņi un vīzijas. Kamēr cilvēks nebūs iegājis informatīvā avota apzinātajos ietvaros, viņš būs līdzīgs aklajam, kas maldās tumsā, un neatkarīgi no tā, vai viņš trāpa mērķī vai ne, viņa rīcība dos ieganstu patstāvīgām šaubām. Mandalas rituāls ir līdzeklis, kura palīdzību cilvēki var atgūt dzīves atjaunotnes avota izjūtu. Ir gan haoss, gan kārtība, un abi vienlaikus pastāv viens otrā. Spēja saskatīt viena atspulgu otrā–tas ir tikai apziņas triks. Un vienīgi prasme saredzēt viengabalainību dziedē un atjaunina.

Iedarbināt, izpildīt mandalu- tas nozīmē atstāt fragmentu un atsvešinātības pasauli un izprast esības, zinības un darbības stāvokli. Viss jaunais atnāk intuīcijas veidā; virzot cilvēku uz viengabalainas uztveres avotu, mandalas rituāls var dot viņam zinību, kas nepieciešama, lai spertu nākamo soli pa evolūcijas ceļu.

SASKARSME AR KOSMOSU

             Apsēdieties ērtā pozā, vairākkārt dziļi ieelpojiet. Nosakiet sev iekšējās koordinātes–priekša, aizmugure, pa kreisi, pa labi, augša un apakša. Centieties tās sajust pusotra metra rādiusā ap savu ķermeni. Sajūtiet, ja spējat, tos sava ķermeņa punktus, ar kuriem šie virzieni saskaras, un vietu, kur tie visi jūsu ķermenī satiekas.
             Pēc tam mēģiniet ar iekšējo redzi virzienu krustošanās vietā saskatīt apli. Tas var būt gredzenveidīgs vai vienlaidu aplis. Centieties saglabāt šo tēlu. Ja uzrodas blakus domas, jautājiet: ”Pie kā nāk šīs domas ?”Ja atbilde būs :”Pie manis, ” jautājiet :”Kas es esmu?” Ļaujiet, lai atnākušās domas līdzīgi viļņiem jūrā norimst. Atbilstoši tam, kā jūsu prāts nomierinās un atbrīvojas no domām, apļa tēlu sinhronizējiet ar elpošanas unsirdsdarbības ritmā. Pēc tam ļaujiet aplim lēnām augt lielākam un aptvert galvu, kaklu, sirds apvidu.Turpinādams pulsēt, tas kļūst par sfēru, ko pakāpeniski piepilda gaisma.

Ja šis process nojūk, ja atnākušās domas pārtrauc apļa izplešanos, turpiniet jautāt: ”Kas es esmu? Pie kā nāk šīs domas?”

Ļaujiet atnākošajām domām aiziet un prātam iegūt lielāku skaidrību. Tādējādi jūsu domu centrs izzudīs, ceļot jūs augšup un atbrīvojot, līdz paliks tikai tīrā apziņa daudzkrāsu varavīksnes staros.

Sfēra izplešas, nepieliekot pūliņus. Tā aizvien vairāk ieskauj ķermeni un iegūst aizvien noteiktākas aprises. Gaisma lēnām piepilda saules pinumu, vēdera lejasdaļas apvidu, rokas un kājas, gaisma piepilda visu ķermeni un telpu ap to. Taču kustība nenorimst, sfēra sasniedz koordinātes, kuras jūs noteicāt sākumā, sasaistot savu ķermeni ar telpu ap jums. Jūs tagad esat tīrs un jūtaties kā bezsvara stāvoklī–sasniegts Lielā Tagadnes punkts, kur nav nekā, par ko varētu domāt, te nav domu, nav iespējams notvert šā brīža pārdzīvojumu.

Pēc tam sfēra sāk lēnām samazināties sava avota virzienā, pārtopot par mūsu iekšējās redzes centru. Taču jūs neatstāj patīkamā sajūta, ko radīja gaisma, kas piepildīja jūsu ķermeni un telpu ap to, it kā iekļaujot jūs milzīgā balonā.

Katrs no mums ir būtne, kas sastāv no enerģijas un gaismas. Katrs no mums ir tīrās apziņas centrs.Tad lēnām ievelciet elpu un atveriet acis, paturot prātā, ka tīrais gaišais spēka lauks palicis kopā ar jums.Ar šādu savas apziņas svaiguma un tīrības sajūtu uzzīmējiet vienkāršu mandalu, kas atspoguļo jūsu kosmisko izpausmi.

Domājiet par to, ko darāt, zīmējiet visu, ko gribat, pilnībā apzinoties notiekošo. Varat izmantot jebkurus materiālus un instrumentus: akvareļkrāsas, vienkāršu zīmuli vai krāsas zīmuļus, lineālu, cirkuli. Dariet un zīmējiet to, kas visprecīzāk atspoguļo jūsu pārdzīvojumus.

MANDALA DIVIEM

Individuālo mandalu uzdevums ir radīt iekšējas harmonijas sajūtu, lai cilvēks varētu atvērties, ļaujoties skaidrībai, līdzcietībai un priekam un praksē saprotot, ka viņš ir tikai daļa no pasaules sāpes un prieka. Grupveida mandalas mērķis ir panākt, lai to pašu ar kopīgu darbu sasniedz atsevišķas personības, ka sadarbojas kā vienots veselums.

Mandala, kas paredzēta diviem, paver unikālas iespējas gan vīrietim, gan sievietei. Vīrieša un sievietes attiecībās parasti vērojamas pretrunas un pilnīga neizpratne par dzimuma un cilvēka dabu. Ja reiz pastāv karš starp dzimumiem, tātad zudusi izpratne par lietu vienotību.Vienkārša mandala, kas iesaista darbā divus pretēja dzimuma cilvēkus, var ļoti sekmīgi izskaidrot šo jautājumu. Paraugieties, vai divi var dzīvot pilnīgā harmonijā. Īpaša uzmanība jāpievērš šā procesa saturam: kurš ko ierosina, kurš ko dara un kādā veidā, vai vienam katrā ziņa viss jāplāno, bet otram–viss jāizpilda? Kāda tipa krāsas un formas katram jāizmanto, un vai vajadzētu šīs formas un krāsas harmonizēt?

Harmonizācija nenozīmē, ka jāzaudē personiskā unikalitāte: sievietes joprojām paliek sievietes, bet vīrieši paliek vīrieši, es esmu es, tu esi tu. Pareizāk būtu teikt, ka harmonizācijas procesā individualitātes, kas kopīgi un reizē neatkarīgi viena no otra darbojas, lai radītu jaunu organiski vienotu veselumu, kopīgiem spēkiem sevi padziļina.

Ar šā vingrinājuma palīdzību pāris var novērtēt un labāk saprast, cik dziļa nozīme ir tēliem Jab-jum, kas raksturīgi tantriskajām mandalām un uzticības rituāliem. Jab-jum, kas nozīmē "mans tēvs”, ir seksuālās savienošanās akts, kas simbolizē vienotību, dievišķo atkalsaplūsmi. Tā ir gudrības un mātišķības savienība, kas atspoguļo sirds un saprāta apvienošanos.

Šī mandala var interesēt abus dzimumus, jo neviens nav līdz galam vīrietis vai sieviete, bet ir abu apvienojums. Dievišķais Androgins ir būtne, kas spēja sevī realizēt abus dzimumus. Var uzskatīt, ka tā simbolizē vīrišķā un sievišķa elementā vienotību pārī.

Dzimumu –divu galējo, cilvēku pasaulē visspilgtāk izpausto kvalitāšu vienotība ir visu grupveida mandalu izejas punkts.

Pati mandala nespēj radīt pārus, ģimenes vai grupas, bet tā var palīdzēt apvienot, nostiprināt to, kas jau izveidojies.