Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Fen-šui [10]
Astroloģija, Numeroloģija, Horoskopi [33]
Sarunas par Jauno Laikmetu [15]
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Interesanti raksti-Fen-šui, astroloģija, horoskopi » Sarunas par Jauno Laikmetu

Patiesības ceļojums

PATIESĪBAS CEĻOJUMS

04.05.2011 caur Jennifer Hoffman

http://spiritlibrary.com/uriel-heals/the…

No angļu/krievu valodas tulkoja Maija Čepule ...

----------------------------------------------------------


Ikviens Dzīvesceļš – tas ir Patiesības meklējums, tas ir Savienojuma atjaunošanas meklējums sevī ar saviem Dievišķajiem Aspektiem, kuri ir Spēkpilni, Mīloši, Pašapzinīgi, Atbalstoši un Laimīgi. Mēs cenšamies padarīt visas šīs lietas par mūsu dzīves patiesību, un ir nepieciešams ne mazums dzīvju, lai mēs saprastu, ka ir viena fundamentāla Patiesība, kuru mēs vienmēr esam zinājuši, bet nekad neesam pieņēmuši – tā ir Patiesība, ka mums jau IR viss, ko mēs meklējam, un mēs jau ESAM viss, par ko mēs sapņojam būt. Patiesība, kuru mēs meklējam, ir vienmēr mūsu priekšā, bet mēs nevaram to saredzēt vairāku iemeslu dēļ, un galvenokārt tādēļ, ka meklējam to vietās, kur to nekad nevarēsim atrast. Un kad mēs PĀRSTĀJAM MEKLĒT Patiesību – tad tā PAVERAS mūsu priekšā.


Ir dažādi Patiesības līmeņi, tāpat kā ir dažādi Enerģijas līmeņi. Patiesība, ko mēs vēlamies uzzināt, tas ir tas, ka mēs esam Spēkpilni, Labvēlīgi un Mīloši. Un tā, – mēs uzsākam savu dziedinošo Ceļojumu, lai atlaistu visu to, kas traucē mums to iemiesot. Mēs meklējam šo Patiesību ikvienā situācijā – nesaprazdami, ka materiālā pasaule tikai ATSPOGUĻO jebkuru enerģiju, kuru mēs tanī IEGULDĀM. Tādēļ tā nesatur pati savu Patiesību, un nekad nebūs lielāka par to, KO mēs DOMĀJAM un UZSKATĀM, ka mēs JAU ESAM. Cilvēki mūsu Dvēseļu grupā nesatur nekādu citu Patiesību priekš mums, kā tikai to, ko viņi zina kā SAVU Patiesību, tādēļ, ka ikviens cilvēks dzīvo PERSONĪGAJĀ savas Patiesības ZINĀŠANAS vibrācijā, pamatojoties uz to, ko viņš ir piedzīvojis sevī un pasaulē.


Tā Patiesība, kuru mēs meklējam, nevar tikt atrasta ārējā pasaulē, jo tādas tur nav, ja vien mēs paši to neradām. Materiālā pasaule vienmēr atspoguļos tādu individuālās un kolektīvās enerģijas Patiesību, kurā tā ir tikusi RADĪTA, un bez Augstākās Patiesības, balstītas uz GARU, tā NESPĒJ sniegt mums VAIRĀK kā mēs VĒLAMIES, un NAV nekas VAIRĀK par to, ko mēs domājam, ka mēs SPĒJAM. Ja mēs VĒLAMIES ZINĀT Patiesību – tad mums tā ir JĀRADA, jo MĒS ESAM paši savas Patiesības AVOTS. Tas, kas ir Patiesība katram no mums atsevišķi – kļūst par mūsu kopējo Patiesību un par daļu no visas pasaules Patiesības. Vienkārši runājot – Patiesība, ka mēs ESAM Mīlestības, Panākumu un Prieka CIENĪGI – jau PASTĀV Garā, un MANIFESTĒJAS materiālajā pasaulē, ja vien tā ir tā Patiesība, kuru mēs visā PILNĪBĀ attiecinām uz SEVI. Patiesība, ka mēs NEESAM cienīgi Mīlestības, Panākumu un Prieka – tāpat kļūst par patiesu, ja mēs tam TICAM, un tā neizmainīsies – kamēr mēs neizmainīsim savu viedokli par Patiesību.


Kad mēs cenšamies uzspiest savu Patiesību kādam citam, vai arī liekam viņiem būt atbildīgiem par mūsu Patiesības „īstenošanos” – mēs atrodamies uz NEPIEPILDĀMU cerību ceļa. Ja mēs vēlamies Mīlestību, par piemēru, – tad mēs sakam sev, ka ESAM Mīlestības cienīgi, un tā arī IZTURAMIES. Bet tad, kad mēs paņemam šo Patiesību, ka „Es esmu Mīlestības cienīgs”, sagaidot no CITIEM, lai tie padara par Patiesību to, ka „Es esmu VIŅU Mīlestības cienīgs” – tad mēs izdaram divas lietas. Mēs pārvietojam savas ŠAUBAS – uz savu Patiesības ZINĀŠANAS punktu (ja mēs zinām, ka esam Mīlestības cienīgi, tad mums nav vajadzīgs nekāds apstiprinājums), un pie tam mēs padaram atbildīgus par savas Patiesības piepildīšanu CITUS ... Katram ir sava personīgā Patiesības versija, un ja jūsu versija konfrontējas ar viņējo, vai arī pieprasa kaut ko tādu no viņiem, ko tie nespēj vai nevēlas dot, tad viņi atbildēs ar konfliktu, un neļaus jums atrast savas Patiesības PIEPILDĪŠANOS kopā ar viņiem.


Ir divejādi pietuvošanās ceļi Patiesībai – no Zināšanas punkta, vai arī no Šaubu punkta. Kad mēs atrodamies ZINĀŠANAS punktā – mums nav vajadzīgs neviens, kas apstiprinātu mūsu Patiesību. Mēs vienkārši ZINAM, ka tas ir patiess, un ka mūsu Patiesība piepildās katru brīdi, pat ja mēs ne vienmēr rezultātu redzam uzreiz. Taču kad mēs ŠAUBĀMIES – mēs radam tādu Patiesību, kura  a t s p o g u ļ o  mūsu šaubas, un tad viss mūsu dzīvē tiecas padarīt to par īstenību. Tad mēs iedomājamies, ka pasaule ir mūsu lielākais ienaidnieks, kas darbojas pret mums, nepieļaujot mūsu sapņu īstenošanos, un liekot mūsu ceļā problēmas un blokus uz katra soļa. Bet pasaule nedara neko citu, kā tikai padara MŪSU Patiesību, un visu enerģiju, kas aiz tās stāv – par ĪSTENĪBU. Pasaules enerģija ir tik nevērtējoša/nenosodoša, ka NEATKARĪGI no tā – KO mēs nosaucam par Patiesību – tā tikai atbild ar spēkpilnu apstiprinājumu.


Tad kad mēs tuvojamies Patiesībai no APGALVOJUMA, kurš katrreiz sākas ar „ES ESMU ...” – mēs vienmēr redzam tā atspoguļojumu. Bet kad mēs tuvojamies ar JAUTĀJUMU „VAI ESMU ... ?” – mēs redzam, ka šīs šaubas tāpat atspoguļojas apstiprinoši. Un tas ir tas – kā mums tiek apstiprināta vai apšaubīta mūsu Patiesība vadoties no tā, vai mēs aplūkojam sevi no jautājuma vai no apgalvojuma pozīcijām. Ja mēs pasaulei tuvojamies ar JAUTĀJUMU – pasaule vienkārši apstiprina to, par ko mēs šaubāmies. Ja mēs pasaulei tuvojamies ar APGALVOJUMU – pasaule tad IZMAINA visu savu enerģiju tādejādi – lai tā [pasaule] ATBILSTU mūsu apgalvojumam. Un te ir milzu atšķirība izteikumos ... ES ESMU ...” liek mūsu nodomam MANIFESTĒTIES. „VAI ESMU ... ?” taujā pēc apstiprinājuma, kas mums netiek dots, jo mums tas nav nepieciešams.


Zināšana PAPLAŠINA enerģiju, kamēr Šaubas to SAŠAURINA, jo enerģija nekad nevar būt plašāka pat mūsu NODOMU attiecībā uz to. Tas ir tas – kādēļ uzsākot Patiesības taku ar JAUTĀJUMU – tas nekad nedod ATBILDI, kas mums apstiprinātu un garantētu, ka mēs varam kļūt par- vai manifestēt šo Patiesību. Jautājums nekad nedos neko vairāk, kā vienīgi jautājumu. APGALVOJUMS, turpretī – sakarā ar to, ka tas ieliek pamatus Patiesībai, ko sagaidām kā savu realitāti – radīs APSTIPRINĀJUMU, kuru mēs bijām vēlējušies. Mūsu problēma ir – SAŅEMTIES DROSMI IZTEIKT APGALVOJUMU – PIRMS VĒL IEGŪSTAM APSTIPRINĀJUMU. MUMS IR JĀZINA, KA MĒS ESAM AUGSTĀKĀ PATIESĪBA – IEKAMS VĒL PASAULE BŪS DEVUSI APSTIPRINĀJUMU PRIEKŠ MUMS ŠO VĀRDU PATIESĪBAI.

.

Vai varam to paveikt? Vai varam ZINĀT BEZ ŠAUBĪŠANĀS, ka MĒS jau ESAM VISS, par ko mēs vēlamies būt, un ka mēs saņemsim atbildes, kuras sagaidām? Tas ir tas, kas mums jāizdara, lai mūsu Patiesības Ceļojums novestu pie PAPLAŠINĀŠANĀS, nevis sašaurināšanās, un mēs kļūtu par pašu Augstāko Izpausmi mūsu ES ESMU potenciālam, un dzīvotu PAŠI SAVĀ Debesu versijā uz Zemes,  Z I N O T – ka MĒS ESAM mūsu Dzīvesceļa Meistari un Līdz-Radītāji, un RADĪTĀJA Dievišķā Izpausme uz Zemes.
Kategorija: Sarunas par Jauno Laikmetu | Pievienoja: Saulite (18.05.2011) | Autors: Maijas Čepules tūlkojums
Skatījumu skaits: 1199 | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2373
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 7
Viesi: 7
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2019 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz