Iesaku, protams, noklausīties no autora...
Bet te būs pieraksts un tulkojums....
Torsunovs
No kurienes ņemt spēku?
No kurienes mēs ņemam spēkus? Katrs cilvēks no kaut kurienes ņem spēkus. To sauc par Ticību. Katrs cilvēks kaut kam tic. No kurienes mēs ņemam spēkus? Uzskaitīsim. Parastie varianti, no kurienes cilvēks ņem spēkus. Pirmais
variants – no laimes attiecībās ar tuvu cilvēku. Vai tas ir noturīgs
variants? Nē ! Šodien tev šī laime ir, spēks ir. Rīt beidzās laime ar
tuvo cilvēku – tev spēks ir tā rezultātā – spēka nav. Tāpēc ka tev
vairs nav no kurienes ņemt. Tu ņem no turienes spēku, kur nav noturīga
situācija.
Tālāk – otrais variants – no bērna. Noturīga situācija? Nē! Šodien bērns dod man spēku, bet rīt bojā man nervus.. Šodien laimīga, rīt nelaimīga.
Trešais – no mājas celtniecības cilvēks ņem spēku. Tic, ka tā
dod laimi. Dzīvo mājas dēļ, kura ceļās. Noturīga situācija? Nē! Šodien
tā ceļās, rīt nav naudas un tu – ā!!! Kā man dzīvot?! Kāpēc man nav
naudas, man vajag celt māju, celt māju... bet tā neceļās. Cilvēks
mokās, cieš. Saprotiet – dzīves mērķis izsmeļ cilvēku. Cilvēks
nevar dzīvot bez mērķa savā dzīvē. Tas ir pats galvenais viņa dzīvē.
Viņš no tā smeļas laimi un spēku. Mērķis sabruka – viss – spēka nav!
Te es jums izstāstīju labos variantus, tādus, kas vismaz dod
iespēju dzīvot. Labus variantus, no kuriem cilvēks ņem spēkus, bet
muļķīgi varianti. Labi, bet muļķīgi...
Ir vēl sliktāki varianti – tā ir pudele.... Civēks ņem
spēku no spirtotā, viņš tic spirtotajam un kad viņam uzrodas brīvs
brīdis, viņš iet un iedzer. Noturīga situācija? Noturīga! Pudele ir
vienmēr... Daži tic narkotikām. Daži tic seksam. Šie trīs ticības veidi – ticība seksam, narkotikām un ticība pudelei sagrauj cilvēka dzīvi. Pilnībā! Pile pēc piles... Ticība
seksam nozīmē, ka cilvēks nomoka tuvo cilvēku. Viņam paliek slikti –
vajag ar seksu nodarboties, kaut nosit... Un viņš moka. Viņš nodarbojas
ar seksu, cik viņam gribas un saprotiet – tas vairs nav prieks, tas
izsauc lielas ciešanas tuvajam cilvēkam. Un bail jau ar šo cilvēku
dzīvot, bēg no viņa nezin kur... Bet tam vajag seksu! Tuvais cilvēks
aizbēg, bet viņam tik un tā vajag seksu, lai noņemtu spriedzi. Ticība
seksam un viņš iet un nodarbojas ar seksu ar ko pagadās. Baisi? Baisi!
Tālāk – ir murgaina ticība kompjūterspēlēm. Tas ir – cilvēks
nedaudz saspringst un tūlīt ķerās pie spēlītēm. Sēž, purina galvu, kaut
ko tur dara, bet ko dara, nav saprotams...
Skatos - zālē cilvēki sevi sāk atpazīt...
Ticība televizoram... Ticība futbolam – noņem spriedzi ar futbolu... Tas,
taču, ir neprāts, murgs! Un cilvēki ar šo murgu dzīvo. Un viņi domā,
ka tādā veidā padarīs sev laimīgu dzīvi. Saprotiet? Bet tas, taču, ir
neprāts, pilnīgs neprāts tā dzīvot... Tāpēc ka šī nosliece kaut kam ticēt, tāpēc ka bez ticības nav laimes . Ziniet
kā saprāts strādā? Saprāts strādā tā – tam vajag pēc kaut kā tiekties,
lai saņemtu laimi. Laimes enerģija, kad tu ne pēc kā netiecies,
neplūst – tas saucās – depresija. Kad cilvēks ne pēc kā netiecas, laimes enerģija neplūst – to sauc par depresiju. Un cilvēki nezin pēc kā tiekties... Viņi
nesaprot, ka ir jātiecas pēc šīs dzīves Svētuma, tikai pēc Svētuma.
Vairāk nav pēc kā tiekties. Dzīve tiek apspīdēta ar iekšējo Gaismu. Kad
cilvēks tiecas pēc Svētuma un viņa dzīve kļūst citādāka, viņš dzīvo
pilnībā citu dzīvi.
Es tagad dzīvoju pilnībā citādāku dzīvi, nekā visi... Mana dzīve ir gaiša un priecīga. Katru rītu es skaitu lūgšanas savam skolotājam, Svētam cilvēkam, es jūtu neparastu laimi savā sirdī. Mani
tuvinieki arī, šīs lūgšanas rezultātā, apskaidrojas, viņi paši arī
veic lūgšanas. Es arī apskaidrojos no viņu sajūtām, laimes. Un tā paiet
to cilvēku dzīve, kas man apkārt un arī mana.
Es skatos uz jūsu sejām – daudzi nezina par ko ir runa... Viņi dzīvo sērās un ciešanās. Izejas nav. Izejas nav...
Kāpēc? Tāpēc ka - cilvēka dzīve ir domāta, lai izzinātu savu
garīgo dabu, tā nav paredzēta, lai uzceltu vasarnīcu, māju, lai daudz
ko paveiktu šeit uz Zemes. Tik un tā tā ātri beigsies. Un ļoti ātri,
starpcitu, beigsies.. Ātri paies šis laiks un viss. Un tālāk būs nākošā
dzīve. Un Vēdi saka – redziet – kad cilvēks veido attiecības ar
Svētumu, tas paliek Mūžīgi, tas sirdī ieiet uz Mūžību – atcerās sirds,
neaizmirsīs nekad. Tas nekad nepazūd, tāpēc ka tad, kad cilvēks pamet
ķermeni, tas viss paliek ar viņu. Tas ir pats galvenais viņa dzīvē. Un
tas atnāk, ar ticību Svētumam, nākošajā dzīvē. Viss nāk atmiņā un atkal
cilvēks iet šo garīgo ceļu.
Skatieties – ja cilvēks dzīvo priekš naudas – pieņemsim, viņš
kļuva par rūpnīcas direktoru un viņš dzer asinis no darbiniekiem,
cenšas "vilkt” no viņiem algu. Visbiežāk direktori tā dara. Viņi, taču,
nezina, kā ir pareizi jādzīvo... Un kāds ir rezultāts? Nākošajā dzīvē – cik viņš asinis ir izsūcis, tik no viņa sūks. Iedomājieties – cik "lielisks” liktenis?! Šodien tu esi direktors – rīt visi apkārt moka tevi...Baisi. Baisi tā dzīvot.
Sieviete neieredzēja vīrieti dzērāju – nākošajā dzīvē viņi
atkal satiekas, un kas ir interesanti – viņa kļūst par vīrieti, viņš
par sievieti. Viņi satiekās un jūt, ka viņi ir saistīti viens ar otru,
no paša sākuma viņiem ātri rodas mīlestība, kaislīga mīlestība, bet
viņi ātri sāk strīdēties – no pirmajiem attiecību brīžiem. Tad viņi
nevar viens no otra atraisīties un sieviete, kura neieredz dzērājus,
kļūst par dzērāju pati, bet vīrietis, kurš viņu neieredzēja...sieviete
parasti nedzer, vīrietis dzer, bet sieviete parasti neieredz tos, kas
dzer – viņš bija dzērājs, bet tagad neieredz. Viņi apmainas vietām un
tā daudzas dzīves pēc kārtas. Viņu Ticība – tas ir naids,
neieredzēšana. Viņi neieredz viens otru un pastāvīgi tikai par to domā
visu mūžu un moka viens otru no vienas dzīves uz otru... Tāpēc,
Vēdi saka, par ko cilvēks domā visu savu mūžu, to objektu viņš arī
sasniedz. Sieviete, piemēram, domā – vīrs, dzērājs, lops...Tātad, Vēdi
skaidro, ka smalkais ķermenis ir vēlmju ķermenis, kur vēlmes iet, to
arī tu formē savās nākošajās dzīvēs. Vīrs – dzērājs, lops...Tātad –
nākošajā dzīvē būsi – vīrs, dzērājs, lops... Smieklīgi, bet tā ir taisnība.
Pieņemsi – daži cilvēki tic kaķīšiem un sunīšiem. Sunītis
priekš kam ir vajadzīgs? Sunim ir jākalpo cilvēkam. Tas ir – sunim ir
jāsargā māja, jādzīvo askēzēs, un pastāvīgi jādomā par saimnieku,
jārūpējas – nākošajā dzīvē, domājot par cilvēku, viņš kļūst par
cilvēku. Cilvēkam ir jādomā par sunīti? Nē! Cilvēkam vienkārši ir jādod viņam iespēju dzīvot. Viss! Tagad
– skatieties – cilvēks visu dienu domā par sunīti – viņš domā par to,
dzīvo dēļ viņa – sunītis tik labs...Pastāvīgi izbauda sunīša klātbūtni –
nākošajā dzīvē kļūst par sunīti. Bet sunītis kļūst par cilvēku. Viņi
mainās. Un atkal viņiem ir šādas attiecības – siltas. Vai kaķītis... Šī
dzīve ir ļoti skarba, saprotiet? Tas ir jasaprot, ka mēs te ne tāpat
vien dzīvojam – par visu būs jamaksā. Jāmaksā, saprotiet? Es jums pierādīšu, ka tas tā ir. Cilvēks
iegādājās sunīti un sāk viņu mīlēt. Jūs variet aiziet pie viņa uz
mājām un paskatīties, ka viņš jau ir līdzīgs sunītim. Viņam jau psihe
ir tāda pati, tāds pats skatiens kā sunītim – notiek enerģijas apmaiņa,
saprotiet? Bet sunītis jau ir līdzīgs viņam. Tam ir tādi paši
paradumi , iet tāpat, uzvedās. Bet viņš ir līdzīgs sunītim – viņi
pakāpeniski mainās vietām. Ja neticiet šai teorijai, es tūlīt to pierādīšu, tas ļoti vienkārši ir pierādāms. Ja
jūs esiet labs novērotājs, skatieties – vīrs ar sievu dzīvo kopā ilgus
gadus. Vīrietis parasti ir vīrišķīgs, bet sieviete tāda maiga. Pienāk
laiks, viņi noveco. Sieviete kalpoja vīram, vecumā kļūst tāda – kā
vīrietis – dzenā visus... Bet vīrietis vecumā kļūst
tāds...sievišķīgs. Viss ! Jau samainījušies. Tas nozīmē, ka viņš
piedzims par sievieti, līdzīgs viņai, bet viņa par vīrieti – līdzīga
viņam. Viss! Viņi mainās vietām. Pie kā cilvēks dzīves laikā pieķerās, par to viņs arī kļūst. Baisi? Tad pieķerieties pie kā vajag.
Nolieciet Svētā cilvēka attēlu, lūdzieties un domājiet par viņu visu dzīvi. Es jums tagad iedevu pašas visdziļākās un vērtīgākās zināšanas, kuras eksistē uz šīs Zemes. Kādas vien eksistē... Un šīm zināšanām ir 5000 gadu. Seno laiku cilvēki sasniedza pilnību , piederot šīm zināšanām. To, ko es tagad runāju – tā ir unikāla tēma. Pati galvenā tēma cilvēka dzīvē...
(tulkoja un pierakstīja Ligita Vecrumba)
| 
