Maijam ir divi latviskie nosaukumi: lapu un sējas mēnesis. Laika un ražas prognozējumi: vēss un slapjš maijs sola pilnus apcirkņus, bet jauks maijs - tukšas klētis; ja maijā daudz odu, gaidāma laba raža, ja daudz vaboļu - karsta vasara.
Pavasara sējas laiks mūsu senčiem sākās ar Jurģu dienu un turpinājās septiņas nedēļas. Agrā pavasara sēja ir no 23 aprīļa līdz 8. maijam; vidējā sēja ir no 8 maija līdz 25. maijam, bet vēlā sēja ir no 25 maija līdz sējas darbu beigām. Lai noteiktu, kurš sējas laiks konkrētajā gadā ir visieteicamākais, senči raudzījās pēc vabolēm. Ja vabolei bērniņi ir vēdera sākumā, ir vēlama agrā sēja, ja vēdera vidū - vidējā sēja, ja vēdera pakaļgalā - vēlā sēja.
Desmito sējas nedēļu sauca par zāļu nedēļu t.i. laikā no 21 maija līdz 27. maijam. Te ir jāatceras, ka sējas nedēļas sākas ar dienu, kad iekrīt Jurģu diena un nedēļas tiek skaitītas it kā no otra gala t.i. pirmo nedēļu laikā no 23 aprīļa līdz 29. aprīlim uzskatīja par četrpadsmito nedēļu; trīspadsmitā nedēļa ir laikā no 30 aprīļa līdz 6. maijam; divpadsmitā nedēļa ir laikā no 7 maija līdz 13. maijam u.t.t. Zāļu nedēļas laikā ir jāpārtrauc jebkura sēja, jo zāļu nedēļas sējumos viešoties daudz nezāles. Sējai beidzoties svinēja apsējības. Tad miežu biezputrā vārīja cūkas asti, lai labība aug garām vārpām.
1. maijs - Lapu diena. Šajā dienā nedrīkst ne lauzt, ne cirst kokus, jo koks stipri asiņo un nokalst. Lapu dienas vakarā meitas gāja uz avotu muti mazgāt, lai kļūtu skaistas un puišiem tīkamas. Lapu dienā ir jāsēj zirņi. Skaista, saulaina lapu diena norāda uz jauku rudeni.
7 maijs - Jetes diena. Par šo dienu senčiem domas dalījās. Viena daļa uzskatīja, ka šī ir vislabākā diena, lai stādītu sīpolus, bet citi par labāko sīpolu stādīšanas dienu uzskata 8 maiju - Staņislava dienu.
Četrdesmitā diena pēc Lieldienām ir Debesbraukšanas diena. Tā vienmēr ir svinama ceturtdienā. Citi nosaukumi: Krusas diena, Krustdiena, Krustaine, Lielā Krustdiena.
Tāpat kā Lapu dienā, arī Lielajā Krustdienā kokiem tekot asinis, tāpēc šajā dienā ir aizliegts cirst vai ievainot kokus. Pat gani šajā dienā nelauza rīkstes.
Otrā svētdiena maijā ir Mātes jeb Ģimenes diena. Šīs dienas sakarā gribas atcerēties Jāņa Jaunsudrabiņa teikto: „Māte uztur dzīvas cilvēku paaudzes atpakaļ līdz Ievai un joprojām līdz pat zemes mūža pēdējai stundai. Māte ir neizsīkstošas mīlestības avots, tāpēc mūžīga kā pati mīla. Māte ir stāvējusi, bērnam piedzimstot, nāves priekšā: mātei nav grūti sava bērna dēļ nomirt kaut kuru brīdi, ja tas būtu vajadzīgs. Māte ir laicības nemirstīgā daļa, cilvēces ciltskoka sakne un reizē zaļa lapa.“
25 maijs - Urbāna diena. Ar Urbāna dienu beidzās vidējā sēja un sākās vēlais sējas laiks. Urbāna dienā zivis atgriežoties no nārstiem upēs. Urbāna diena ir ļoti piemērota auzu, miežu sēšanai, ir laba diena gurķu sēšanai. Savukārt, daudzos Latvijas novados uzskatīja, ka Urbāna dienā nevar sēt dārzeņus, kas aug zem zemes. It sevišķi tas attiecoties uz kartupeļu stādīšanu. Šajā dienā stādītos kartupeļus apēdot un izrobojot tārpi.
Vasaras svētki ir svinami piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām. Vasaras svētkos ir jāiet baznīcā, jāizpušķo istabas ar meijām. Vasaras svētku meijas jāliek šķūnī zem siena, tad siens nepelē un peles to negrauzīs. Vasaras svētkos pirms saules rieta meitas gāja uz avotu nomazgāt muti un tajā iemeta sudraba vai vara naudas monētu. Uz māju ejot, nedrīkst skatīties atpakaļ. Atnākot mājās uzreiz ir jāiet gulēt. Sapnī redzēšot to, kas izņem naudu no avota - tas būs īstais precinieks.
Ja pērkos rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara.
