Bionereģētiķi ir noteikuši, ka cilvēki,
atrodoties blakus, pastāvīgi apmainās ar enerģiju, pat tad, kad guļ.
Turklāt fiziska mijiedarbība (pieskāriens) nemaz nav obligāta. Apmaiņa
notiek energoinformatīvo apvalku- auras kontakta ceļā.
Auriskā
ola – tā ir sava veida aizsargekrāns, kas pasargā mūs no visā svešā un
nedraudzīgā iebrukuma. Bet ja kaut kas piesaista mūsu uzmanību, izsauc
interesi, aura it kā atveras pretī "izpētes objektam”, mēģinot aptvert
un uzņemt sevī "informāciju” par viņu. Tieši šī auras īpašība ļauj
cilvēkam iesūkt dabas, kosmosa enerģiju. Bet tieši tā padara mūs viegli
pieejamus vampīriem, īpaši meistarīgiem.
Izbadējušā vampīra
galvenais uzdevums - iegūt upura uzmanību, ieinteresēt, sagraut viņa
līdzsvaru, tā lai cilvēks, kas izvēlēts par "pusdienām”, pats pavērtu
"durvis” uz savu auru un atvērtu piekļuvi savai enerģijai. Bet arī ar
to enerģētiskajam zaglim nepietiek. Nākamais viņa solis - "uzsildīt
ēdienu”, tas ir, novest upuri iebrucējam tuvā stāvoklī, noskaņot uz
nepieciešamajām frekvencēm, stāties enerģētiskajā kontaktā. Tā kā
cilvēka aura var uztvert tikai sev "radniecīgu” enerģiju, vampīrs
visiem spēkiem tiecas noskaņot upuri uz savām garīgi zemajām frekvencēm
– augsti garīga enerģija (tā, ko sniedz nodomu tīrība, labvēlība,
patiesa ticība un mīlestība) viņam par barību neder. Bet
aizkaitinājums, dusmas, agresija, bailes, nemiers, vainas jūtas,
haotiskums - vampīra galvenie un labākie palīgi.
Tā kā visiem
šiem stāvokļiem seko dzīvības spēku noplūde, sanāk, ka upuris, kas
izjūt tamlīdzīgas sajūtas, zaudē kontroli pār savu emocionālo stāvokli
un pats aicina vampīru "pie galda”: "Ēdiens gatavs!” Paēdušais vampīrs
burtiski momentāni kļūst mierīgāks, spēcīgāks un veselīgāks. Bet uz pār
viņa donora upura galvu krīt pārgurums, galvassāpes, slikts
garastāvoklis un tukšuma sajūta, dažreiz, ja spēku noplūde ir visai
būtiska, tas var beigties pat ar ģīboni. Ja upuris regulāri tiek
pakļauts vampīra uzbrukumam, tas novājina organismu tik tālu, ka
izraisa dažādas slimības.
Tomēr cilvēka organisms ir
pašregulējoša sistēma. Tāpēc viņš patstāvīgi, bez mūsu apziņas
iejaukšanās, tiecas aizpildīt dzīvības spēku deficītu, paņemot to no
citiem ļaudīm. Tā, upuris, kas neapzinās, kas ar viņu noticis, nejauši
pats var kļūt par vampīru. Pamēģiniet atcerēties, cik bieži jūs,
atgriežoties, mājup pēc darba dienas, esat izgāzuši dusmas uz saviem
radiniekiem jebkāda nieka dēļ. "Nolaižot tvaiku” (pareizāk, aizpildot
spēku deficītu uz mājinieku rēķina), jūs noteikti nomierinājāties un,
sajutāties labāk, paprasījāt piedošanu par skandālu, taisnojoties: "Man
bija grūta diena”. Tagad jūs saprotat, ka diena bija parasta. Vienkārši
jums nepalaimējās, un jūs kļuvāt ar enerģētisko upuri. Tāpat nepaveicās
arī jūsu tuviniekiem. Kā tad aizsargāties no enerģētiskā vampīra
uzbrukuma? Kā nepieļaut savas enerģijas zādzību un pašam nevilšus
nepārvērsties par sadzīves parazītu?
Lai varētu izmantot efektīvas aizsardzības metodes, ir jāzina, no kā aizsargāties. Ienaidnieku, kā saka, "ir jāzina vaigā”.
KĀ IERAUDZĪT AURU?
Paņemiet biezu krāsainā papīra lapu un lielu
balta papīra gabalu, apmēram 60 cm reiz 1 metrs. Jūs ieraudzīsiet
redzes fenomenu, kuram nav nekā kopēja ar auru, bet pateicoties šai
tehnikai var iemācīties redzēt cilvēka auru. Nolieciet baltā papīra
lapu uz grīdas zem lampas ar spilgtuma regulatoru. Vidū nolieciet bieza
sarkana papīra lapu. Tagad fiksējiet acis uz krāsainā papīra vidu un
nemirkšķiniet. Nogaidiet 30 sekundes. Turpinot skatīties uz sarkano
lapu, ātri aizvāciet to un paskatieties uz to pašu vietu uz baltās
lapas. Sekundes daļu jūs redzēsiet tās krāsas, uz kuru skatījāties
iepriekš, papildkrāsu. Ja tā bija sarkana krāsa, tad jūs redzēsiet zaļu.
Pēctēls vienmēr atšķiras no sākotnējās krāsas, bet to forma ir vienāda.
Iegūtais pēctēls, mirdzošs un caurspīdīgs, izskatīsies it kā planējošs.
Ja jūs veiksiet tādu eksperimentu ar četrām, piecām papīra lapām pēc
kārtas, kas prasīs tikai pāris minūtes, eksperimenta beigās jūs
iegūsiet zināmu jūtību pret tāda veida krāsu tēlu redzējumu - mirdzošu,
caurspīdīgu un telpā planējošu. Šīs krāsas ļoti līdzinās auras laukam,
izņemot to, ka tās ir daudz pilnīgākas, jo tikai nedaudziem cilvēkiem
ir tīras un skaidras auras krāsas.
Nākamajā apmācību posmā jums
būs vajadzīgs partneris; vēlams, lai jūs abi būtu baltā apģērbā. Tas ir
visvieglākais veids iemācīties redzēt krāsas. Protams, apģērbs
neapslāpēs auru, bet tā krāsas var vai nu apgrūtināt vai atvieglot
auras saskatīšanu. Novietojiet savu partneri pie baltas sienas,
paņemiet lampu ar spilgtuma regulatoru, ieslēdziet to uz pilnu jaudu un
apgaismojiet partneri. Tagad ņemiet krāsainā papīra lapu, un lai jūsu
partneris tura to 2,5 cm attālumā no savas sejas zem deguna. Paejiet
malā un paskatieties uz krāsu, kā jūs to darījāt iepriekš; fiksējiet
skatienu uz šo lapu, aizskaitiet līdz 30 un palūdziet partneri aizvākt
to. Jūs ieraudzīsiet papildkrāsu, kas planē telpā partnera priekšā.
Mainot krāsainā papīra lapas, jūs pieradīsiet pie "pēctēla” krāsām ap
partneri un jūsu prāts pielāgosies šai idejai. Pēc tam jūs varat
novietot krāsaino papīru aiz galvas vai aiz pleciem, 30-60 cm attālumā
no partnera. Izdariet to četras-piecas reizes, kamēr pierodat redzēt
krāsas, kas planē ap viņa ķermeni. Tagad aizvāciet krāsaino papīru un
turpiniet skatīties uz partneri, vienlaikus ļoti, ļoti lēnām mazinot
lampas spilgtumu. Jūs pietuvosieties tam maģiskajam brīdim, kad cilvēka
ķermenis kļūs pavisam tumšs - pēc tam, bladāc! - visas krāsas pēkšņi
uzzibsnīs un jūs ieraudzīsiet auru. Visu pilnībā.
Jūs zināsiet,
ka tās ir patiesās auras krāsas, nevis papildkrāsas, kuras jūs redzējāt
iepriekš, pēc tā, ka jūsu priekšā parādīsies daudz mainīgu krāsu. Viss,
ko cilvēks domā un jūt projicēsies viņa aurā. Kā likums, krāsas ap
galvu un pleciem atspoguļo domas. Krāsas ap krūtīm un ķermeni, kas
aptver muguru, lielākoties ir saistītas ar cilvēka jūtām un emocijām,
kaut arī dažreiz vērojama neliela krāsu pārklāšanās. Papildus tam, ka
aura attēlo cilvēka domas un jūtas, ir arī trešā iespēja. Dažreiz aurā
izpaužas fiziskā ķermeņa problēmas. Ja jums kaut kas sāp, tas ļoti
bieži izskatās kā krāsains plankums jūsu aurā. Krāsas, ko rada jūsu
domas, mirdzēs un mainīsies, atbilstoši domu gaitai, bet krāsām, kas
atspoguļo emocijas, parasti piemīt tendence planēt vai pārvietoties.
Krāsas, kas saistītas ar slimībām, tiks fiksētas un, kā likums, tām ir
stūri vai forma, bet pati forma nemainīsies. Ķermeņa kustības laikā
krāsu plankumi tiks fiksēti noteiktā vietā. Dažreiz slimību nevar
ieraudzīt, jo starojums, kas ar to saistīts, pilnībā atrodas ķermeņa
iekšienē un neparādās ārpusē. Bet tas notiek galēji reti.
Jau
ļoti sen ir atklāts, ka, iemācoties lasīt auru, jūs varat vienkārši
paskatīties uz cilvēku un ieraudzīt visas viņa aurā fiksētās formas.
Jūs uzreiz sapratīsiet, kas ar šo cilvēku nav kārtībā. Jums nevajadzēs
magnētiskās-rezonanses attēlu vai citu pētījumu rezultātus. Vienkārši
paskatieties uz auru un nosakiet precīzu diagnozi. Lielākā daļa cilvēku
to var izdarīt. Visiem cilvēkiem piemīt spēja redzēt auru, ja tikai
viņiem nav kaut kādas nopietnas fiziskas vai emocionālas problēmas.
Lūk, kā var noteikt, vai šie lauki ir reāli vai nē. Piedāvājiet cilvēku
grupai padomāt, piemēram, par savu automobili. (Gandrīz katram ir
dažādas dabas jauktas sajūtas, kas saistītas ar automobiļiem.) Un jūs
nekavējoties ieraudzīsiet, kā mainīsies auras krāsas ap galvu laikā,
kad viņi domā. Pēc tam jūs varat teikt: "Padomājiet par kādu, kas jums
nepatīk”. Iespējams, jūs ieraudzīsiet netīru sarkanu krāsu, niknuma
krāsu, jo parasti, mēs dusmojamies un esam nikni, kad nemīlam kādu.
Šāds starojums parādīsies ap galvu un pleciem, iespējams pat ap ķermeni
līdz pašai apakšai. Pēc tam sakiet: "Padomājiet par kādu, kuru jūs
patiešām mīlat. Ieejiet šai stāvoklī. Izvēlieties mīlamo cilvēku un
padomājiet par viņu”. Šajā gadījumā parasti ir redzami rozā toņi, kas
iziet no krūšu apvidus, un zelta vai balts starojums no galvvidus. Ja
jūs palūgsiet cilvēkam padomāt par garīgām lietām un par Dievu, tad
redzēsiet daudz zelta un violetās krāsas. Krāsas mainīsies brīdī, kad
cilvēks sāks domāt par kaut ko citu. Lūk, tā jūs varat pārliecināties
par to, ka aura patiešām eksistē.
Līdzko jums rodas spēja redzēt
auru, jūs varat to ieslēgt un izslēgt pēc paša gribas.. Tā ir kā
stereoattēls: ja gribat, varat skatīties uz papīru parastā veidā, bet
varat arī maigi fokusēties un iziet citā līmenī.