Kādēļ medicīna nevar izārstēt slimības, bet var glābt dzīvību - Vēdiskā filozofija <!--if(Vēdiskā filozofija)-->- Vēdiskā filozofija<!--endif--> - Rakstu katalogs - Reiki seansi

  Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Mantras un to nozīme [42]
Vēdiskā filozofija [78]
Jantras [0]
Dievības [0]
Vēdiskā meistarklase [46]
Vēdiskā numeroloģija [14]
Vēdiskie ēšanas paradumi [16]
Tiem, kas vēlas uzlabot dzīves kvalitāti ar Vēdu zināšanām par pareizu uzturu
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Vēdiskā filozofija » Vēdiskā filozofija

Kādēļ medicīna nevar izārstēt slimības, bet var glābt dzīvību

Kādēļ medicīna nevar izārstēt slimības, bet var glābt dzīvību

Pirmkārt, kas ir slimība? Ajurvēdā slimība tiek saukta par „pradžā aparādha”. Tulkojumā no Sanskrita tam ir šāda nozīme: „pradžā” tulkojams kā cilvēce, dzimšana un dzīvība, bet „aparādha” – grēkošana, aizskaršana, pārkāpums, noziegums un vaina. Līdz ar to slimība ir to principu pārkāpšana, kas ir dzīvības pamatā. Starp citu, cik svētīgi ir zināt Sanskritu!

Ajurvēda vēsta, ka slims cilvēks ir noziedznieks, pie tam divkāršs. Pirmkārt, viņš ir noziedzies, saslimstot pats, jo viņa slimība ir dabas likumu pārkāpums. Otrais pārkāpums ir pret apkārtējiem cilvēkiem un sabiedrību, jo liek viņiem veltīt slimniekam laiku, uzmanību un līdzekļus. Veidojas dīvaina aina – cilvēks saslimst, bet viņam sāk veltīt uzmanību, par viņu rūpējas, viņu atbrīvo no darbiem un vēl apmaksā slimības lapu. Tātad slimnieks tiek materiāli stimulēts. Sanāk, ka slimot ir goda lieta.  Veselajiem cilvēkiem taču nekas tāds nepienākas. Kā jau bieži vien, viss ir ačgārni.

Sanatana Dharmā jeb Vēdiskajā tradīcijā visbaisākais grēks ir Avidja – tumsonība jeb nespēja atšķirt cēloņus no sekām. Tā ir globāla problēma, kas skar visas cilvēku dzīves jomas. Minēšu piemēru no medicīnas. Iztēlosimies, ka cilvēks ir saslimis ar gripu. Viņam ir augsta temperatūra, kas nozīmē, ka ir sācis strādāt „džatara agni” jeb gremošanas uguns, kas mūsu organismā veic divas pamatfunkcijas: pārtikas pārstrādi un visu organismam bīstamo vielu sadedzināšanu jeb imunitātes nodrošināšanu. Turklāt tas nevar veikt abas šīs funkcijas vienlaicīgi, tādēļ, cilvēkam saslimstot, viņam zūd apetīte – tas nozīmē, ka „džatara agni” ir pārslēdzies uz infekcijas „sadedzināšanu”. Ko šajā gadījumā piedāvā medicīna? Tā piedāvā pretdrudža līdzekļus, jeb, citiem vārdiem sakot, sāk dzesēt „džatara agni” no ugunsdzēšamā aparāta. Kā tas ietekmē slimības attīstību? Slimība sāk nonākt dziļāk organismā un virzās tālāk, bet dažreiz kļūst hroniska. Temperatūra nav cēlonis – tā ir sekas un rādītājs tam, ka organisms cīnās ar infekciju. Mazinot temperatūru, tiek traucēta organisma pretošanās slimībai.

Saskaņā ar Ajurvēdu visām eksistējošām slimībām ir tikai divi cēloņi: nepārstrādāta barība jeb „amma” un nepārstrādātas emocijas. Kad šie cēloņi apvienojas, rodas slimības, ar kurām cilvēkam ir tendence saslimt saskaņā ar viņa Karmu, kas ir atainota cilvēka „džanma kundali” jeb horoskopā. Tādēļ senatnē Vaidjas jeb Vēdiskie dziednieki bija pirmkārt astrologi, jo horoskops ir lielisks diagnostikas līdzeklis. Tā ir rakstīts senajos traktātos, un to apstiprina arī mana gandrīz 35 gadus ilgā prakse. Cilvēka horoskops ļauj saskatīt nākotnes slimības ilgi pirms to parādīšanās.

Kas ir nepārstrādāta barība? Pirmkārt, tā ir barība, ko cilvēks principā nav spējīgs pārstrādāt, piemēram, dzīvnieku līķi (skatiet manu lekciju „Kāpēc ir bīstami ēst dzīvniekus.” sadaļā „Šivas lekciju videoversijas”) vai tāda ļoti tehnoloģiski apstrādāta pārtika kā margarīns, kas tikai par vienu molekulu atšķiras no plastmasas, kā arī citi ķīmiski produkti, medikamenti un vitamīni. Otrkārt, tā ir barība, kas neatbilst „prakrti” jeb cilvēka Ajurvēdiskajai konstitūcijai atkarībā no dominējošās „došas” – „vatta”, „pitta” vai „kapha”.

Kā tad ar nepārstrādātām emocijām? To mums ir atliku likām. Līdz ar to jau eksistē visi slimībām nepieciešamie priekšnosacījumi un slimību rašanās ir tikai laika jautājums, ko nosaka cilvēka Karma un kas ir redzams viņa „džanma kundali”. Varu katram interesentam pateikt, kādas slimības un kad viņam var rasties. Tas ir pārbaudīts uz desmitiem tūkstošiem gadījumu manā praksē.
Jūs varat man iebilst: „Mēs nezinājām, kas ir „amma” un „prakrti””. Uz to es atbildēšu, ka likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Tas ir tas, ko tikko minēju, rakstot par tumsonību. Tāpat kā pastāv fiziskie, ķīmiskie un citi dabas likumi, pastāv arī Karmas likumi, kuri nosaka cilvēku dzīves un kuru pārkāpšana rada problēmas un slimības.
Karma joga māca, ka mūsu dzīve ir mūsu apziņas atspulgs, precīzāk sakot, tās apziņas daļas atspulgs, kuras struktūru veido „sanskaras” jeb ko šajā apziņā ierakstījusi Karma. Tas ir ļoti svarīgi – nevis cilvēka domu, cerību un sapņu, bet gan „sanskaru” jeb reālu darbību seku veidota apziņas daļa. Visi grib būt veseli un jauni (parādiet man kādu, kurš to nevēlas), taču nez’ kādēļ nebūt ne visiem tas izdodas. Traucē Karma.
Tas nozīmē, ka slimības ir pret sevi vērstās cilvēka vardarbības un dabas likumu pārkāpšanas sekas un tās ir arī cilvēka piekoptā nepareizā dzīves veida sekas. Slimnieks dodas pie ārsta un lūdz tabletes, lai turpinātu to dzīves veidu, kas novedis pie slimības. Ārsts izraksta tabletes. Kas notiek turpmāk? Turpmāk slimnieks atgriežas pie iepriekšējā dzīves veida, tabletes nedarbojas, turklāt negatīvo blakusparādību ietekmes dēļ tās rada jaunas slimības un pēc kāda laika slimniekam tiks piedāvāts izoperēt slimo orgānu. Viss turpinās kā ierasts, un tepat vien jau pienāk nāve. Tas ir kā vienā vecā anekdotē:
Atnāk pie ārsta kāds cilvēks un sūdzas: „Dakter, man pastāvīgi ir sarkanas acis un zvana ausīs”.
„Pie vainas ir liesa,” atbild ārsts. „Tā jāizoperē”.   
Liesu izoperē. Pēc kāda laika slimnieks atnāk atkal un saka: „Dakter, man joprojām ir sarkanas acis un zvana ausīs”.
„Tas būs apendicīts. Jāoperē,” saka ārsts.
Izoperē apendicītu. Pēc laika slimnieks atkal ir pie ārsta.
„Dakter, kā bija sarkanas acis un zvanīšanas ausīs, tā palika.”
„Mans dārgais, diemžēl jums ir vēzis pēdējā stadijā un jums atlicis dzīvot tikai mēnesi.”
Cilvēks atgriežas mājās uz izlemj: „Tāpat jāmirst, tad vismaz nodzīvošu šo mēnesi kā cilvēks. Iešu uz restorāniem, dzeršu, staigāšu, izklaidēšos un turpmāk neko sev neatsacīšu.” Taču vispirms viņš nolemj uzšūt sev dārgu uzvalku un aiziet pie šuvēja. Atnākot pie šuvēja, viņš saka: „Vēlos pasūtīt pie jums 50. izmēra uzvalku un 40. izmēra kreklu.”
Šuvējs aplūko1 viņu, nomēra un saka: „Jums ir 42. izmērs.”
„Nevar būt. Es vienmēr nēsāju 40. izmēra kreklus.”
„Godājamais,” atbild šuvējs, „esmu vecs cilvēks, 50 gadus šuju uzvalkus un kreklus dažādiem ļaudīm un varu noteikt, kāds manam klientam ir izmērs.”
„Bet es esmu pieradis nēsāt 40. izmēra kreklus un nevēlos dzīves beigās neko mainīt”.
„Labi, kā vēlaties. Taču es jūs brīdinu, ka jums būs sarkanas acis un zvanīs ausīs.”


Kad slimnieks vēršas pie ārsta un lūdz viņam tabletes, īstenībā viņš domā, ka tablete var izmainīt viņa Karmu un atbrīvot viņu no soda ar slimību par dabas un dzīves likumu pārkāpšanu. Kas var būt vēl naivāks... Šādi arī izpaužas tumsonība. Tablete nevar izmainīt cilvēka Karmu. Vēl jo vairāk – radot blakusparādības un saasinot stāvokli, tablete darbojas kā Karmas un soda turpinājums. Ja tā nebūtu, šodien pasaulē vairs nebūtu neviena slimnieka. Iztēlojieties uz mirkli – pasaulē uz vienu cilvēku tiek ražoti desmiti kilogrami zāļu, uz veselības aprūpi tiek tērēti triljoni dolāru, tiek apmācītas ārstu armijas, ir pieejami tūkstoši un tūkstoši slimnīcu un sanatoriju. Kāds ir rezultāts? Lūk’, kāds: 1900. gadā ar vēzi, sirds un asinsvadu kaitēm un citām nāvējošām slimībām varēja saslimt 1% Zemes iedzīvotāju, bet 2000. gadā šis rādītājs bija 60%; 1900. gadā risks saslimt ar vēzi bija vienam iedzīvotājam no 8000, bet 2000. gadā vēža saslimšanas risks bija jau 4000 cilvēkiem no 8000 – simts gadu laikā šis rādītājs palielinājās 4000 reižu! (Skatiet manu lekciju „Kas ir vēzis.” sadaļā „Šivas lekciju videoversijas”.)


Tieši kā teikts Bībelē – „ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts”. Runājot mūsdienīgi – „gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr.”
Joga vēsta, ka slimība ir labums. Pirmkārt, tā parāda cilvēkam, ka tā vairs dzīvot nevar un jāmaina dzīves veids – tas  ir mājiens. Otrkārt, slimība ir veids, kā organisms attīrās un izdzīvo. Tādēļ slimība ir mūsu draugs un skolotājs. Tiesa, tikai tiem, kuri vēlas mācīties. Piemēram, vai jūs zināt, ka aptuveni 90% visu vēža slimību rodas un pazūd pašas no sevi? Veicot līķu sekcijas, vēzis tiek atrasts 40 reizes biežāk nekā vēl dzīvajos cilvēkos. Starp citu, gripas un citas saslimšanas, kas paaugstina temperatūru ir viens no dabīgajiem veidiem, kā organisms atbrīvojas no vēža, jo, paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, vēža šūnas iet bojā. Tas nenozīmē, ka nepieciešams apzināti slimot. Nebūt ne. Ja jūsos nav „ammas”, jūs nesaslimsiet ne ar vēzi, ne ar gripu. Vienkārši mūsu organisms ir mūsu draugs un mūžīgs sabiedrotais, bet slimība ir organisma izdzīvošanas veids. Ir nevis jācīnās ar slimību, kas nozīmētu cīnīties ar organismu, bet gan jāpalīdz organismam atbrīvoties no slimības cēloņiem.
Vienmēr jāpatur prātā, ka cilvēku radījis Dievs, ka mūsu organismam ir miljonus gadu ilga izdzīvošanas pieredze un ka tas ir absolūta, pašregulējoša un pilnīga sistēma. Labākais, ko varam darīt, ir nebāzties organismā, kārtējo reizi meklējot liekas detaļas, un netraucēt tam. Visu pārējo tas izdarīs pats. Un vēl – organisms visu laiku jāklausa, jo tas visu pateiks priekšā pats.
Jāpiebilst, ka medicīna var glābt dzīvību akūtās situācijās, traumu gadījumos utt. Izārstēt slimību tā nevar, bet var glābt dzīvību. Kādēļ tā? Ļoti vienkārši – veselība un dzīves ilgums ir pilnīgi dažādas un savstarpēji nekādi nesaistītas lietas. Cilvēks var visu dzīvi slimot un nodzīvot līdz sirmam vecumam, bet var arī būt vesels un aiziet bojā autokatastrofā 20 gadu vecumā. Lieta tāda, ka dzīves ilgums ir atkarīgs nevis no veselības, bet gan no cilvēka Karmas, precīzāk sakot, no tā, ko viņam vēl atlicis paveikt šajā iemiesojumā. Šī cilvēka Karma liks medicīnai glābt viņa dzīvību. Tamdēļ neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama, lai glābtu cilvēku dzīvības, taču tā būs bezspēcīga slimību ārstēšanā.

Joga neārstē slimības – joga atbrīvo no cēloņiem, kas izraisa slimības. Tas ir iespējams tikai tad, ja cilvēks maina savu apziņu, kuras atspulgs arī ir mūsu dzīve.
Slimību pamatā ir tas pats mūžīgais iemesls – nespēja atšķirt cēloņus no sekām. Slimība ir sekas, bet iemesls ir domāšanas veids un tā iespaidotais dzīves veids. Kamēr šeit nekas nemainīsies, no slimības nevarēs atbrīvoties.
Sanatana Dharma ir zinātne par dzīvi un zinātne par to, kā dzīvi mainīt, tostarp arī par to, kā atbrīvoties no slimībām.



Avots: http://blog.shiva.lv/index.php/lv/home/item/4-medecine
Kategorija: Vēdiskā filozofija | Pievienoja: Saulite (25.03.2012) | Autors: Guru Shiva Vākya Siddha Baba
Skatījumu skaits: 538 | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2259
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 2
Viesi: 2
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2016 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz