Es vēlu visiem Laimi! 

Vai uz pasaules ir cilvēki, kuri vēlas, lai viņiem būtu slikti? Katra dzīva būtne tiecas pēc tā, lai viņai būtu labi – vismaz pēc izdzīvošanas. Cilvēks nav izņēmums. Tādēļ lielākā vai mazākā mērā visi cilvēki domā pozitīvi jeb vēl sev labu. Pat pašnāvnieki, darot sev galu, domā, ka tā būs labāk. Visiem ir dažādi sapņi un vēlmes. Visi dzīvē pēc kaut kā tiecas. Pat guļot uz dīvāna – vismaz pēc tā, lai viņus liek mierā. Arī taču vēlme! Kādēļ tad lielākā daļa vēlmju neīstenojas? Kādēļ brūk sapņi un mirst cerības?

Sakiet, kādēļ šīm vēlmēm vispār jāīstenojas? Tikai tāpēc, ka jums tā gribas, vai arī tādēļ, ka pasniedzējs kārtējā psiholoģiskajā treniņā stāstīja jums, ka vēlmju īstenošanai nepieciešams to ļoti sagribēt un jums viss izdosies? Kurš tad to negrib? Visi grib. Bet izdodas tikai dažiem. Izdodas tajās reizēs, kad sakrīt cilvēka vēlmes un Karma. Manuprāt, šo milzīgo maldu saknes meklējamas pārmērīgā un nepamatotā cilvēku pārliecībā par savām spējām un iespējām. To varam vērot ikdienā, kad cilvēki uzņemas veikt darbus bez atbilstošām spējām un zināšanām. Tādējādi rodas bezgala daudz diletantu visās dzīves jomās, sākot ar santehniķiem un beidzot ar valstu vadītājiem. Tādēļ idejai par „pozitīvo domāšanu” kā labvēlīga augsne kalpo centieni ātri un bez pūliņiem gūt panākumus. Vajagot taču tikai sagribēt un viss.

Īstenībā starp cilvēku vēlmēm un to īstenošanu dzīvē stāv Karma. Lieta tāda, ka mūsu dzīve ir mūsu apziņas atspulgs. Savukārt, mūsu apziņu veido Sanskāras jeb matricas, kuru veidā apziņā ierakstīta Karma. Tātad cilvēki dzīvē redzēs nevis savu vēlmju, bet gan savas Karmas atspoguļojumu, bet Karma lielākoties ļoti atšķiras no vēlmēm un cerībām. Piemērs salīdzinājumam – ievietojam video atskaņotājā disku ar filmu „Avatārs”, bet vēlamies redzēt „Titāniku”. Smieklīgi, vai ne? Murgs! Taču diemžēl dzīvē tā rīkojas gandrīz visi. Vienkāršs piemērs – kurš grib būt slims, vecs, nabags, nelaimīgs, vientuļš un tā tālāk? Un kā ir dzīvē?

Mēs dzīvojam Kali Jugā, precīzāk sakot pat Kali Juga Sandhā, jeb, parastā valodā runājot, tās noslēguma daļā. Šim periodam cilvēces vēsturē ir raksturīgi tas, ka cilvēkiem ir vismaz 75% negatīvas karmas. Pamēģiniet realizēt savas vēlmes, kad ir tāds pretspēks! Tam nepieciešamas pārdabiskas spējas un milzīgs gribasspēks, ko Jogā sauc par Sankalpa Šakti. Lielākajai daļai cilvēku tā vienkārši nav. Taču arī ar to ir par maz – vissvarīgākā ir spēja mainīt savu Karmu, bet tam nepieciešamas īpašas zināšanas. Es vienmēr minu šādu piemēru: katrs cilvēks zina, ka parasta datora remontēšanai nepieciešamas īpašas zināšanas. Taču katrs cilvēks uzskata, ka spēj mainīt savu dzīvi uz labo pusi tikai tādēļ, ka viņam tā gribas. Bet parasta cilvēka dzīve ir triljons reižu sarežģītāka par visiem datoriem kopā, un tās mainīšanai nepieciešamas īpašas zināšanas, pavisam cita līmeņa zināšanas. Cilvēki apgūst dažādas zinātnes: ķīmiju, fiziku, matemātiku. Bet neviens nekur neapgūst galveno zinātni – zinātni par to, kā dzīvot šo dzīvi. Pat parastai elektriskai tējkannai taču ir lietošanas instrukcija, bet šādas instrukcijas dzīvei cilvēkiem nav. Tad nu visi bakstās kā kurš māk. Tam ir atbilstoši rezultāti. Par laimi tāda zinātne ir – tā pastāv miljoniem gadu un saucas Sanātana Dharma. Tā satur sevī visas apslēptās, dievišķās zināšanas, tostarp arī par Karmas mainīšanu.

Tas, ka starp cilvēka vēlmēm un to īstenošanas iespējām stāv Karma, ir ļoti labi. Kādēļ? Iedomājieties uz mirkli, kas notiktu, ja īstenotos visas cilvēku vēlmes. Uz Zemes nepaliktu neviena cilvēka. Novēlēji kādam, lai viņš nomirtu, un tas uzreiz piepildās... Baisi iedomāties, kas darītos uz Zemes. Turklāt bieži vien cilvēki jau nākamajā dienā negrib to, ko gribēja vakar. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ nepiepildās cilvēku vēlmes. Karma ir vispārējs drošinātājs un regulators.

Pabeidzu rakstu ar domu, ka, īstenojoties visām cilvēku vēlmēm, drīz vairs nepaliks neviena cilvēka. Kaut kā drūmi sanāk. Tad es nolēmu aplūkot vēlmju īstenošanas tēmu no cita skatpunkta – no „pozitīvās” puses. Kas notiks, ja sāks piepildīties visas „labās” cilvēku vēlmes un sapņi? Lūk, kas sanāca.

Visas sievietes vēlas iziet par sievu pie prinča. Kas tad notiks? Pirmkārt, kur ņemt tik daudz prinču? Otrkārt, tīri statistiski runājot, sieviešu gluži vienkārši ir vairāk nekā vīriešu – visām nepietiks. Treškārt, ko darīt, ja vairākas sievietes sagribēs iziet par sievu pie viena un tā paša prinča? Vai mazināsies gribētāju skaits? Jāliek lietā vardarbība? Jāveic sacensības? Izloze? Kā lai piepildās to sieviešu vēlmes, kuras paliks bez prinča? Kādai taču būs jāpiekāpjas. Tātad viņu vēlmes tomēr neīstenosies. Galu galā, ko darīt, ja pats princis nevēlas precēties? Vai laulāt piespiedu kārtā? Tas var būt pretrunā ar viņa paša vēlmēm. Viena cilvēka vēlmes nonāk pretrunā ar citu cilvēku vēlmēm – ko darīt tad?

Vairumam cilvēku dzīvē nepatīk pūlēties. Iedomāsimies, ka īstenosies viņu kvēlākā vēlme un viņi pārstās strādāt. Esmu pārliecināts, ka viņu dzīves nepieciešamības no tā nemazināsies. Kas gan viņus ēdinās, dzirdīs un apģērbs? Atlikušajam mazākumam vienkārši nepietiks spēka šo varzu uzturēt.

Ļoti daudzi dzīvē vēlas būt priekšnieki, ministri un prezidenti. Kur lai visiem atrod tik daudzus amatus? Kurš gan nodarbosies ar aršanu, sēšanu un visa nepieciešamā ražošanu, kā arī šo priekšnieku norādījumu izpildīšanu, ja vieni tikai dos pavēles, bet citi īstenos savu sapni un pārstās strādāt?

Daudzi vēlas dzīvot siltās zemēs, greznās villās silta okeāna krastā, pie palmām un uz baltām smiltīm. Taču šādu vietu pasaulē nav nemaz tik daudz – visiem nepietiks. Atkal līdzīgs stāsts – šoreiz domājot tīri ģeogrāfiski, šīs vēlmes nevar tikt īstenotas.

Neviens nevēlas mirt – visi grib dzīvot mūžīgi. Nu, ja ne mūžīgi, tad vismaz ļoti ilgi. Tādā gadījumā Zemes apdzīvotība augs nevis aritmētiskā, bet gan ģeometriskā progresijā un iestāsies sabrukums resursu trūkuma dēļ.

Un ko darīt, ja šodien jūs novēlat savam vīram nāvi, viņš ņem un nomirst, īstenojot jūsu vēlmi, bet nākamajā dienā jūs pārdomājat? Ko tad?

Vēl varēs veikt noziegumus un pēc vēlmes izvairīties no soda.

Bet kā ar īpašumiem, kurus katrs uzskatīs par saviem?

Un kā gan beigsies visi konflikti un kari, tiesas procesi un strīdi? Tajos būs vieni vinnētāji. Kas darīsies sportā, kur arī nebūs zaudētāju un nebūs trešo un otro vietu, bet būs tikai pirmās vietas, jo visi gribēs tikai uzvaras un zelta medaļas utt. utt. Varat paši turpināt sarakstu.

Pilnīgs murgs, vai ne?

Tādēļ arī Dievs radīja Karmu, lai tā visu taisnīgi regulētu – nevis pēc mainīgās un no garastāvokļa atkarīgās cilvēku izpratnes par taisnīgumu, bet gan pēc Dieva taisnības, pēc patiesās lietu kārtības. Viņš zina labāk par cilvēkiem visu, kas kuram ir labi vai slikti un, galvenais, kurš ko ir pelnījis.

Līdz ar to īstenot vēlmes un realizēt sapņus, NEMAINOT KARMU, nav iespējams principā. Kādam jāpasaka cilvēkiem taisnība, un mums ir nepieciešama drosme, lai šo taisnību sadzirdētu. Ja ar vēlmēm viss būtu tik vienkārši kā dzirdētais un lasītais „sagribi un saņem”, visi jau sen būtu laimīgi, veseli un bagāti un dzīvotu komunismā, vēl vienā ļoti naiviem cilvēkiem domātā pasakā. Tā kā tik naivu cilvēku vairs nav palicis, komunismam neviens arī vairs netic. Bet brīnumainai vēlmju izpildei cilvēki gan joprojām tic. „Bet ja nu paveiksies? Ja nu notiks brīnums?” Diemžēl visticamāk nenotiks. Varbūt arī par laimi.

Atkal sanāk kaut kā ne visai optimistiski. Tā nu ir, atvainojiet. Tāda ir mana Dharma – graut ilūzijas, lai atbrīvotos vieta patiesībai. Patiesība ir šāda: ja vēlies, lai piepildās tava vēlme, jāmaina sava apziņa, jo mūsu dzīve ir tās atspulgs. To var panākt tikai, mainot Karmu, kura īstenībā arī nosaka un konfigurē šo pašu apziņu. Savukārt, mainīt Karmu var tikai un vienīgi ar Dieva palīdzību. Bez Viņa tik sarežģītas izmaiņas cilvēku dzīvē vienkārši nav iespējamas, jo tās savstarpēji cieši saista Karma – viena cilvēka dzīves notikumi ir nenodalāmi „sapīti” ar daudziem notikumiem citu cilvēku dzīvēs. „Atšķetināšanai” un risināšanai kāreiz domāta Joga, īpaši Karma Joga.