Neatdot savu enerģiju, bet izmantot to /O.Demidovs/ - Interesanti raksti par Reiki un dziedniecību <!--if(Reiki)-->- Reiki<!--endif--> - Rakstu katalogs - Reiki seansi

  Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Interesanti raksti par Reiki un dziedniecību [34]
Reiki iniciācijas, Reiki simboli un Reiki seansi [17]
Pašnoskaņošanās [11]
Reiki meistariem [48]
slēgtā kategorija - Reiki meistari dalās savā pieredzē
Meditācijas [40]
Karuna Ki Reiki [11]
slēgtā kategorija - Reikisti dalās savā pieredzē
Diana Steina - Karmiskā izdziedināšana [27]
pilns grāmatas tūlkojums, visas tūlkotāja autortiesības tiek aizsrgātas.
Diana Steina - Reiki pamati [2]
no krievu val. tūlkoja Sandra Žukovska ©
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Reiki » Interesanti raksti par Reiki un dziedniecību

Neatdot savu enerģiju, bet izmantot to /O.Demidovs/

Neatdot savu enerģiju, bet izmantot to /O.Demidovs/

Cilvēkam ir dažādi enerģiju veidi, kurus viņš pielieto dažāda veida dzīvības aktivitātēm. Tā ir fiziskā enerģija, psihiskā, emocionālā, radošā, seksuāla un citi sarežģītāki enerģijas veidi. Septiņi galvenie cilvēka enerģētiskie centri ir saistīti ar septiņiem galvenajiem kosmiskajiem stariem, kuri nes sevī Visaugstākā Radītāja septiņu galveno aspektu un atribūtu enerģijas. Enerģētiskie centri ir šo septiņu staru enerģiju pavadoņi cilvēkā. Un viss būtu lieliski, ja vien katram cilvēkam katrs enerģētiskais centrs tika atvērts un strādātu simtprocentīgā Gaismas un Mīlestības režīmā, pavadītu un izstarotu viņam atbilstošas dzīvības enerģijas. Tomēr tas tā ir ļoti reti.

Cilvēku vairākumam pastāv dzīvības enerģiju noplūdums, kuru cilvēks apzināti vai neapzināti pieļauj. Un tam eksistē daži cēloņi.

Pieradums izdalīt sevi

Pieradums dalīties ar citiem, pie tam, nerūpējoties pietiekamā mērā par savu enerģiju atjaunošanu, tas ir, tēlaini runājot – pieradums izdalīt sevi. Šis pieradums cilvēkam aug no bailēm, ka, ja es domāšu pirmkārt par sevi, tad mani nosauks par egoistu. Egoisms un mīlestība pret sevi, gādība par sevi – tie ir pilnīgi dažādi jēdzieni. Egoistu var nosaukt par cilvēku, kurš liek sevi uzmanības un notikumu centrā. Viņš domā, ka visai apkārtējai pasaulei ir obligāti jārūpējas par viņa interesēm. Egoists nav spējīgs būt pašpietiekošs, tādēļ viņš gaida, ka citi papildinās to, kas viņam trūkst, bet ja tie to nedara, viņš tos uzskata par egoistiem, negribot atzīt to, ka viņš pats ir egoists.

Ko nozīmē mīlēt sevi, rūpēties par sevi? Tas, kas mīl sevi, liek sevi nevis centrā, bet gan pirmajā vietā. Tas nozīmē, ka pirmajā vietā viņš liek savu iespēju būt piepildītam ar enerģiju. Tāds cilvēks ir piepildīts pats un var dalīties ar citiem, ar tiem, kam ir nepieciešama palīdzība un atbalsts. Bet egoistam nav ko piedāvāt citiem, par cik viņam pašam trūkst un viņš ir pieradis gaidīt labumus no citiem. Tā ir galvenā atšķirība. Tādējādi, var izdarīt secinājumu: cilvēks, kas nemīl sevi un izdala sevi pa labi un pa kreisi, nerūpējoties par to, lai arī pašam visa kā pietiek – iztukšo sevi, izšķērdē savu enerģiju.

Atbildības par sevi nodošana citiem

Zina cilvēks par to vai nē, bet viņš vienmēr pats ir atbildīgs par savu dzīvi. No enerģētiskā viedokļa pilnas atbildības pieņemšana nozīmē visa sava spēka pieņemšanu. Atbildības par sevi nodošana citiem, tiem, kuri no cilvēka redzes viedokļa ir vairāk autoritatīvi, nozīmē sava spēka atdošanu citiem.

Kam mēs esam pieraduši nodot, deleģēt savu atbildību par sevi? Atbildību par savu veselību mēs deleģējam medicīnai tradicionālai un netradicionālai, ārstiem, dziedniekiem. Atbildību par sekmēm dzīvē mēs deleģējam izglītības sistēmai, un tāpat dziedniekiem, ekstrasensiem, astrologiem, zīlniecēm. Par mūsu materiālo labklājību atbild valsts, darba devējs, priekšniecība. Par mūsu garastāvokli visbiežāk atbild  tuvinieki vai cilvēki no mūsu saskarsmes loka, tāpat ārēji apstākļi un notikumi, par kuriem mēs uzzinām dienas gaitā. Par dzīvi pēc nāves, bet daudziem arī par šo fizisko dzīvi, atbild reliģija vai Dievs. Cilvēks saka «kā Dievs dos», aizmirstot par to, ka piesaucot palīgā Dievu, tomēr, svarīgi ir pašam darboties, nevis gaidīt, ka viss atnāks pats. Dievs var palīdzēt tikai tam, kurš pats sev palīdz. Pat tie cilvēki, kuri nodarbojas ar Jauno Kosmisko Enerģiju garīgām praksēm, uzticoties Kosmiskiem Skolotājiem un Gaismas Enerģijām, tanī pat laikā netic, neuzticas sev. Un tas arī nozīmē atbildības par sevi un sava spēka atdošanu, kaut arī Gaismas spēkiem.

Tas, ko cilvēkam ir jāiemācās pašam, tas ir simtprocentīgi pārvaldīt visas savas enerģijas un izmantot tās sevis, savas dzīves un visas planētas pārveidošanai. Un palīdzēt līdzcilvēkiem un planētai kopumā vislabāk var tas, kurš pats ir piepildīts ar enerģijām, ar spēku, ar zināšanu un māk visu to izmantot un pielietot. Tāds cilvēks, kļūstot par piemēru saviem tuviniekiem, ar to pašu palīdz arī tiem ieraudzīt savu ceļu uz apskaidrību.

Kāpēc jūs vienmēr deleģējat kādam savu spēku? Ja jūs paskatīsieties uz tiem cilvēkiem, kuriem jūs nododat savu atbildību, un tātad arī spēku, tad jūs varat pamanīt, ka viņi ne ar ko nav labāki par jums. Viņiem priekšā stāv tās pašas problēmas, viņi slimo ar tām pašām slimībām, un viņi nav pārcilvēki. Vienkārši viņiem sabiedrībā ir sava specializācija un zināšanu sfēra, kurā viņi ir vairāk zinoši. Speciālistu padomus nevajag ignorēt. Bet jebkādu cita cilvēka padomu vajag salīdzināt ar savu iekšējo izjūtu, tas ir, ar savu dvēseli, ar „Augstākā Es” balsi. Galīgo lēmumu jebkādā jautājuma, taču vienmēr ir jāpieņem jums. Mācieties ieklausīties sevī, izšķirt tās vai citas ārējas informācijas rezonansi un disonansi ar jūsu iekšējās būtības vibrāciju. Jo kas vislabāk var zināt par jums ja ne jūs paši? Ja jūs jūtat, ka speciālista padoms izsauc disonansi, tad pamēģiniet pameklēt citu risinājumu. Šajā gadījumā jūs darbosieties ar savu enerģiju, un noteikti atradīsiet harmonisku izeju no situācijas. Jums parādīsies miera sajūta, kura liecinās par to, ka harmonisks risinājums ir atrasts.

Negatīva domāšana

        Negatīva domāšana, tas ir domāšanas veids, kas ir balstīts uz bailēm, liek cilvēkam tērēt savas enerģijas milzīgo daudzumu uz to, lai pasargātu sevi no iespējamām nepatikšanām. Ja zināt to, ka katra mūsu doma rada smalkajos plānos noteiktu realitāti, tad var saprast, ka mūsu bailes rada to, no kā mēs baidāmies. Bet kad šīs bailes top lielas, tad tās sāk atņemt mums milzīgu enerģijas daudzumu, tāpēc, ka tas sižets, ko mēs radījām smalkajos plānos, prasa enerģētisko barošanu. Rezultātā, tas no kā mēs baidāmies, var reāli notikt, tādā veidā mēs pievelkam šo notikumu.

Nepareiza līdzcietības izpratne

Parasti cilvēki saprot vārdu «līdzcietība» kā «ciešanas kopā ar kādu». Rīkojoties tā, cilvēks domā, ka palīdz līdzcilvēkam, izrāda līdzcietību, ņemot uz sevi viņa nesamā daļu, viņa ciešanu daļu. Zināmā mērā tas dod cietējam cerību un atvieglina sāpi tajā momentā, kad kāds pārdzīvo kopā ar viņu. Bet īstenībā tas, kas pārdzīvo tādējādi ņem uz sevi cietēja karmas daļu, ļauj ienākt sevī ciešanu enerģijām. Un tātad, viņš sāk ciest pats. Bet cietējam tāda «līdzcietība» palīdz ļoti minimāli un laicīgi.

Līdzcietības (šā vārda garīgajā nozīmē) princips var izskatīties tā: ja jūs redzat, ka kādam ir slikti, iekšēji jūs zināt kā viņš jūtas, jūs varat saprast viņa ciešanas. Un tā ir līdzjūtība. Tad ar vārdiem vai darbību palīdziet viņam saprast, kā viņš var sev palīdzēt pats. Ja šis cilvēks meklē jūsu palīdzību, tad vislabāk jūs varat palīdzēt tad, kad jūs paši ar savu piemēru izradīsiet jebkādu ciešanu neesamību un prieka un mīlestības klātbūtni. Jau pats šis fakts palīdz, apgaismo cietēja ceļu. Bet ja jūs pie tam varat parādīt viņam ceļu, kā viņš pats var sev palīdzēt, tad izdariet to. Bet ja jūs varat palīdzēt viņam piecelties un izdarīt pirmos soļus, tad arī to izdariet, bet tālāk – viņam ir jādarbojas pašam. Un nekādā gadījumā nevajag radīt viņa traģēdiju sev iekšā un ciest kopā ar viņu. Tas nepalīdz, bet noved pie savas enerģijas izšķērdēšanas, radot ciešanu enerģijas. Tādas nepareizi izprastas līdzcietības vietā, lai ir līdzjūtība, līdzdalība. Pirmais atspoguļo to, ka jums ir saprotams cita cilvēka stāvoklis un jūtas, otrais atspoguļo darbības aspektu, konkrētās palīdzības sniegšanu.

 

Atmiņas par pagātni

        Bieži notiek tā, ka mūsu pagātnes kaut kādi sāpīgi notikumi, kuri lika mums ciest un pārdzīvot, nekādi negrib aiziet. Mēs visu laiku atceramies par to, kas bija noticis pagātnē, par mūsu dzīvi un attiecībām ar kādu, nevaram atlaist pārdzīvojumus par šiem notikumiem. Kas notiek šajā gadījumā ar mūsu enerģiju? Mūsu psihiskā enerģija tiek tērēta tam, lai pastiprinātu ciešanas tagadnē un nākotnē.

Jūs to sapratīsiet, ja uzzināsiet, ka enerģētiskajā līmenī neeksistē pagātne un nākotne, viss eksistē «vienlaikus» un ir šeit un tagad. To starpību, kā mēs uztveram enerģētisko un fizisko līmeni, var iedomāties kā dažādas uztveres atšķirības, ko var novērot  videodiskā ar filmu. Visa filma vienlaikus ir pieejama ciparu ieraksta veidā, bet, kad jūs caurskatāt  filmu ar video aparatūras palīdzību, tad jūsu uzmanība tiek fokusēta sākumā uz to filmas daļu, kuru jūs jau esat izskatījuši (pagātne),  citu daļu, kas tikai būs (nākotne), un tas, ko jūs redzat katru acumirkli uz ekrāna (tagadne). Caurskatīšanas process ar ātrumu 25 kadru sekundē rada ilūziju, kas eksistē pagātne un nākotne un, ka pagātne aiziet nebūtībā, bet nākotne nenovēršami nāk un iestājas.

Bet tagad iztēlojieties, ka uz videodiska ierakstīta nevis viena, bet gan 12 filmas (kā minimums), kur katra ir vienas filmas dažādas versijas. Iztēlojieties savas dzīves pagātni, tagadni un nākotni, turklāt ar dažādajiem dzīves variantiem, kuru mēdz būt 12 un pat vairāk, enerģētiskas gleznas veidā, kura sastāv no fragmentiem jeb notikumiem. Katrs atsevišķs fragments iespaido visus pārējos fragmentus, visi fragmenti-notikumi ir saistīti viens ar otru, tie visi pulsē ar dzīvību un enerģiju. Tātad ir nozīme, kādas enerģijas izstaro katrs atsevišķs fragments, jo tas pa taisni ietekmē visus citus fragmentus, vai ar citu fragmentu starpniecību. Laiks ir ilūzija tajā nozīmē, ka mums tikai šķiet, ka mums ir pagātne un nākotne. Īstenībā mums ir tas, kas mēs esam un tas, par ko mēs kļūstam.

Tas, kas mēs esam šobrīd, ir mūsu pieredzes, pārdzīvoto emociju un pieņemto lēmumu rezultāts. Un, tātad, visa mūsu pagātne ir tikpat reāla, kā tagadne. Jūs varat savās domās apmeklēt jebkuru pagātnes fragmentu-notikumu un sākt pārdzīvot no jauna šā notikuma emocijas, piemēram, aizvainojumu vai sāpi. Ar to pašu jūs pastiprināt šā pagātnes fragmenta negatīvu emociju enerģiju, un šis fragments pastiprinātā veidā sāk sūtīt savu enerģiju visiem citiem fragmentiem. Jūsu tagadne sāk mainīties un, par cik visi fragmenti ir saistīti savā starpā, jums bojājas garastāvoklis, un jūs jūtat nogurumu, tāpēc ka pabarojāt pagātni ar savu dzīvības enerģiju, kura jums bija vajadzīga tagadnes rīcībai. Līdz ar to mainās arī jūsu nākotne, par cik nākotne top tagadnē. Piemēram, slikta garastāvokļa un noguruma dēļ, jūs lēmāt atlikt uz rītdienu to, ko vajadzēja izdarīt šodien. Un tātad, rītdien jūs nepaspēsiet izdarīt, vai izdarīsiet pavirši to, ko vajadzētu izdarīt tieši rītdien. Un tā tālāk, katru dienu; jums krāsies nepadarīto darbu un garām palaisto iespēju kaudze. Tas ir tāpēc, ka jūs neesat atlaiduši pagātni, atgriežaties tajā.

Mēs barojam ar enerģiju un atdzīvinām visu, uz ko koncentrējamies. Ir cilvēki, par kuriem saka «viņš iesprūda pagātnē, viņš dzīvo pagātnē». Tā tas ir tāpēc, ka cilvēks pats neatlaiž savu pagātni un diendienā par to atceras, tas ir, domās ceļo pagātnē un pārdzīvo pagātnes jūtas. Saka, ka laiks dziedina jebkādas brūces. Tas tā ir, ja cilvēks atlaiž pagātni, piedod tai un uztver visus pagātnes notikumus neitrāli, bez jauniem pārdzīvojumiem.

Vēl viens veids, kā cilvēki atdod enerģiju pagātnei ir atmiņas un pārdzīvojumi par aizgājušajiem no dzīves tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem; kad ilgu laiku pārdzīvo kāda cilvēka vai cilvēku nāvi.

Cilvēki pārdzīvo un nevar samierināties ar to, ka dažādu cēloņu dēļ, blakus vairs nav tuvs cilvēks. Vieniem tas ir atbalsta zaudējums, cita cilvēka mīlestības vai draudzības zaudējums, citiem tas ir žēlums un nespēja pieņemt nāvi, kā faktu. Šis fakts balstās uz garīgajām zināšanām, kuru dotajā gadījumā nav un, kas izskaidro, ka nāve ir ilūzija. Pārdzīvojot par aizgājušajiem, cilvēks no savām atmiņām un emocijām rada aizgājušā cilvēka astrālo dubultnieku, kurš savas eksistences atbalstam sāk ņemt sava radītāja enerģiju.

Es nekādā gadījumā negribu teikt, ka vajag aizmirst savu pagātni, aizmirst vēsturi, aizmirst tuviniekus un draugus, kuru vairs nav blakus. Vēsturi un pagātni vajag zināt. Tuviniekus un draugus vajag atcerēties. Tas, kas aizmirst savu pagātni, zaudē pamatu zem kājām, augsni, no kuras aug nākotne. Aizmiršana – tā nav izeja, tā kā pagātnes pieredze dod mums lielu daudzumu derīgu padomu, notur mūs no vienu un to pašu kļūdu atkārtojuma. Kāda tad būs pareiza attieksme pret pagātni? Ir  lietderīgi atdzīvināt sevī tikai pozitīvās emocijas un atmiņas. Tādā veidā mēs izmantosim šo enerģijas darbības mehānismu vairojot savu spēku. Pozitīvas emocijas, kuras mēs izjutām pagātnē, atmiņas par mūsu dzīves laimīgiem momentiem var palīdzēt mums, par cik atjaunojot sevī šīs atmiņas, mēs piepildāmies ar pozitīvām emocijām tagadnē. Lai tas būtu iespējams, vajag iemācīties nenožēlot  to, ka šie pozitīvie notikumi jau pieder pagātnei. Pagātnes, kā mēs jau esam noskaidrojuši, nav. Tādēļ katrs pozitīvais pārdzīvojums ir mūsu tagadnes daļa, kā arī negatīvais. Un tikai no mūsu izvēles ir atkarīgs tas, kādas atmiņas mēs atdzīvināsim. Mums nevajag kļūt par bezemocionālām būtnēm. Mūsu mērķis – sasniegt tādu stāvokli, kad mēs izjūtam tikai pozitīvas emocijas un pārdzīvojumus. Bet negatīvas emocijas vajag transformēt. Par ko? Par neitrālo informāciju. Informācija ir neitrāla, tajā ir tikai fakti, bez spriedumiem un pārdzīvojumiem par tiem. Tādēļ, lai attīrītu faktiskus pagātnes notikumus no negatīvām emocijām, kuras tiem sekoja, vajag mācīties piedošanu un pieņemšanu. Piedot un pieņemt visus bez izņēmuma un, pirmkārt – sevi. Kad mēs mākam piedot un pieņemt, notikumi, kuri agrāk radīja mūsos negatīvas emocijas, vairāk tās nerada. Mēs skatāmies uz notikumiem ar citām acīm un uztveram tos savādāk, kā savu mācību, neitrāli vai pat ar pateicību tiem, kas palīdzēja mums šo mācību iziet.

 

Esiet atvērti

Daudz savas enerģijas cilvēks tērē tam, lai aizstāvētu savas pārliecības, aizsargātu savas robežas, lai būvētu ap sevi enerģētiskās barjeras un sienas, kas norobežotu viņu no ārējām enerģētiskām iedarbībām.

Ir liels daudzums enerģētisko aizsardzības metožu. Pielietot šīs metodes joprojām māca dažādas ezotēriskās skolas, kas darbojās ar vecām enerģijām. Jums var teikt - izdariet to un to un neviens nevarēs jums nodarīt pāri, caursist  jūsu enerģētisko lauku un tamlīdzīgi.

Ja cilvēks grib, lai viņam ir stipra veselība, laba pašsajūta, laime un veiksme, viņš vienmēr meklē ceļus kā to panākt.

No seniem laikiem eksistē zinātne par talismaniem, amuletiem un citām lietām, kuras cilvēkam palīdz tajā. Pastāv zinātne par dažādu dārgakmeņu, kristālu un minerālu pozitīvu iedarbību. Tās ir lieliskas un derīgas zināšanas. Tās var turpināt pielietot. Bet Jaunas ēras enerģijas, piedāvā mums daudz efektīvāku darbības veidu, nekā radīt ap sevi barjeras un aizsardzības, izmantojot talismanus pozitīvo lietu piesaistīšanai un amuletus aizsardzībai no negatīvām lietām. Par talismanu un amuletu pozitīvo un visstiprāko pusi vienmēr ir bijis tas, ka gadījumā, ja nepietiek ticības sev un Radītājam, tie dod mums iemeslu ticēt labākajam un koncentrēties uz pozitīvo. Tādējādi, mēs neapzināti pielietojam mūsu nodoma spēku, ticību, koncentrējam psihisko enerģiju uz mums vēlamo notikumu realizāciju.

Jaunās Ēras enerģijas dod mums kaut ko daudz spēcīgāku. Iedomājieties, ka iestājas atbruņošanas laiks un, ka cilvēki sāk utilizēt visu, kas ir saistīts ar cīņu un manipulāciju. Darbībā iestājas, no pirmā acu uzmetiena, dīvains princips: «labākā aizsardzība ir neaizsardzība».

Varētu rasties bažas – vai bez aizsardzības nepastāvēs iespēja, ka kāds mums varētu nodarīt pāri, apzināti vai neapzināti? Atsakoties no cīņas un manipulēšanas, mēs atbrīvojam vietu līdzības likuma harmoniskai darbībai mūsos. Cilvēks izrāda drošsirdību, pasakot Visumam: «es esmu atvērts sadarbībai, es ņemu uz sevi atbildību par to, kas rodas manā dzīvē». Pēc līdzības likuma mēs pievelkam pie sevis to, kas atbilst tām enerģijām, kas ir mūsos. Tādēļ līdzības likums darbojas mūsos vienmēr. Tomēr, manipulējot ar enerģijām, mēs varam iekrist ilūzijā, ka mums ir izdevies apiet šā likuma darbību. Mēs pārbaudām un studējam tā darbību, tajā skaitā arī mēģinot viņu apiet tādēļ, lai rezultātā sasniegtu harmoniju un meistarību viņa pielietojumā. Bet meistarību mēs varēsim sasniegt tad, kad pilnībā apzināmies un pieņemam to, ka visu savā dzīvē radām paši. Līdzības likums, kā spogulī, atspoguļo mums mūs pašus.

Ja mēs, nenopelnot kaut kādus labumus, tomēr mēģināsim piesaistīt tos sev, tad pēc līdzības likuma mēs kopā ar šiem labumiem piesaistām arī to zaudējumu, par cik šos labumus mēs nepelnījām, un tātad, tie mums kaitē. Tātad radās ilūzija, ka mēs saņemam to, ko vēlamies. Tā var būt līdzības likumu manipulācijas procesa redzamā daļa, kur pielietota  talismanu vai amuletu enerģija. Neredzamā šā procesa daļa ir tā, ka no mums noteikti aizies viss tas, ko mēs neesam nopelnījuši vai pie kā esam pieķērušies. Bet tas būs vēlāk. Tas ir kā būvēt uz smiltīm. Tādas būves nebūs izturīgas pamata līganuma dēļ. Kad mēs piekrītam tam, lai mūsu dzīvē rodas tikai tas, ko mēs patiešām esam pelnījuši, tad pēc līdzības likuma mēs to visu pievelkam sev, un to mums neviens vairs neatņems.

Tieši tas pats ir ar amuletiem un ārējo aizsardzību pret enerģētiskiem uzbrukumiem. Mūsos enerģētiskajos līmeņos var ienākt tikai tas, ko mēs esam pelnījuši, piemēram, ja mēs esam pelnījuši to, ka kāds cilvēks mūs nolād, tas nozīmē, ka šis nolādējums mums pielips un iedarbosies uz mūsu dzīvi kā negatīva dzīves programma. Ja neesam to pelnījuši, tad nolādējuma enerģija atsitīsies pret mūsu auras lauku un atgriezīsies pie autora. Tomēr eksistē aizsardzības veidi, kuri ļauj uz kādu laiku aizkavēt pilnīgi pelnīto negatīvo programmu izpausmi mūsu dzīvē, atlikt to darbības sākumu uz vēlāku laiku. Tas pieprasa pastāvīgu enerģētisko barošanu, lai apvaldītu negatīva spiedienu, kurš nezūd ar laiku, ja mēs iekšēji nemaināmies, nestrādājam ar piedošanu. Kādā brīnišķīgā dienā mums var pietrūkt enerģijas, lai uzturētu barjeras, un tad visas negatīvās programmas, kuras pēc līdzības likuma joprojām mums atbilst, ielauzīsies mūsos, un sekas tam var būt bēdīgas. Tā izskatās cilvēks, kurš iet pa ciešanu ceļu. Tā ir enerģētiskā cīņa. Apziņas ceļš paredz iespējamu problēmu novēršanu. Šajā gadījumā mums nav nepieciešama mākslīgi veidota enerģētiskā aizsardzība. Vēl jo vairāk, mūsu iekšējais gaismas un mīlestības enerģiju starojums kļūst par mūsu dabisko aizsardzību no zemo vibrāciju enerģijām, ar kurām mēs varam satikties ikdienā.

Atvērtība nozīmē  arī to, ka mēs atsākamies no savas taisnības aizstāvēšanas, no nepieciešamības pārliecināt citus cilvēkus par sava redzes viedokļa patiesumu. Atvērtība nozīmē to, ka turoties pie sava viedokļa, mēs nebūvējam ap sevi robežas, lai aizsargātos no kritikas. Ar to pašu, mēs sākam taupīt lielu daudzumu laika un spēka, ko varam izmantot sev par labu. Viss, kas mums ir vajadzīgs – tas ir atzīt citu cilvēku tiesības uz savu viedokli, un ar to pašu, mums zūd jebkāda vajadzība aizsargāt savu patiesību kā vienīgi pareizo.

Uzdodiet mazāk jautājumu, vairāk klausieties

        Vēl viens veids kā daži cilvēki izmētā savu enerģiju – visu laiku uzdod jautājumus. Gadās tā, ka cilvēks piepilda visu apkārtni ar savu balsi, bet viņš pie tam nedzird nedz sevi, nedz to, ko viņam atbild arējā pasaule. Tāds cilvēks, zvana kā vara zvans, signalizē, un pie tam top kurls no paša šķindoņas. Viņš visu laiku uzdod jautājumus: kas, kāpēc, ko darīt? Tā ir viņa dominante - vairāk jautāt, un nedzirdēt atbildes sevī. Viņš jautā, nesadzird atbildi un tāpēc turpina jautāt ar vēl lielāku enerģiju. Tā viņš tērē enerģiju jautājumam, un viņam nekā nepaliek, lai varētu sadzirdēt atbildi. Tālāk, nesadzirdot atbildi, viņš ar vēl lielāku spēku uzdod jautājumu un protams, viņam paliek vēl mazāk enerģijas, lai sadzirdētu atbildi. Sanāk apburts riņķis.

Tādam cilvēkam vajag mainīt savu rīcību. Vajag iemācīties harmonizēt jautājumu uzdošanu un atbilžu saņemšanu. Atbilde vienmēr nāk ļoti reāli, bet sadzirdēt to var klusumā. Vajag iemācīties nevis jautāt, bet gan klausīties, tādējādi, virzot enerģiju no jautājumiem uz atbildēm. Vajag iemācīties dzīvot tagadnē tāpēc, ka tad, kad mēs uzdodam jautājumu, mēs dzīvojam nākotnē. Ko nozīmē dzīvot tagadnē? Tas nozīmē, ka vajag saskatīt to, kas ir un nonākt līdzsvarā ar to, un nevajag uzdot jautājumus par to, kas jums ir un kas ar jums notiek. Vajag izteikt nodomu: «sākot ar šo brīdi, es klausos sevi un apzinos, kas ir tas, kas man ir». Tādējādi, mēs enerģiju pielietojam efektīvi, tas ir, mēs visu enerģiju tērējam tam, lai klausītos.

Praktiski, meditējot un dziedinot sevi vajag pastrādāt ar ierobežojumu noņemšanu, kuri traucē dzirdēt pašam sevi, dzirdēt «Augstākā Es» balsi. Šie ierobežojumi tika radīti kā neticība saviem spēkiem,  un arī kā  agresija un dusmas uz sevi par to, ka cilvēks, viņaprāt, atrodas strupceļā, bezizejas stāvoklī.

Protams, ka uzdevums, par kuru tika runāts, un tieši, iemācīties pašam turēt sevī un pielietot savu enerģiju un virzīt to pareizi, nav viegls. Tā ir pietiekami augsta latiņa un, ja jūs vēl neesat to sasnieguši, tā nav problēma. Vienkārši strādājiet šajā virzienā. Pakāpeniski sāciet savākt pie sevis savu spēku, spējas un enerģijas. Apgūstiet harmoniju starp došanu un ņemšanu, lai no vienas puses neizdalītu sevi pa labi un pa kreisi, bet no otras puses nekam nepieķertos un nenonāktu atkarībā no savas skopulības. Stipriniet kontaktu ar savu dvēseli, ar Augstāko Es un ar Radītāju. Stipriniet savu ticību Radītājam un sev kā Radītāja daļai.

Tādēļ, lai jūsu pasaule izmainītos, vajag izmainīt tikai vienu cilvēku. Un šis cilvēks esat jūs. Un viens no soļiem uz izmaiņām ir izmainīt sevī to vecu sistēmu, kā jūs rīkojaties ar savu radošo enerģiju.



Avots: http://www.sirius-centrs.lv/lv/section/index/menu_item_id/57/section_id/131
Kategorija: Interesanti raksti par Reiki un dziedniecību | Pievienoja: Saulite (09.11.2011)
Skatījumu skaits: 1125 | Reitings: 5.0/5
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2259
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 3
Viesi: 3
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2016 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz