Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Pozitīvā psiholoģija [65]
Pievilkšanas likums [5]
Naudas piesaistīšanas paņēmieni [11]
Viss par un ap sievietēm un vīriešiem [5]
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Pozitīvā psiholoģija » Viss par un ap sievietēm un vīriešiem

Alkohols un ģimene 2 daļa

ALKOHOLS  UN  ĢIMENE

Tā kā katra tauta sastāv no atsevišķām ģimenēm, tad ģimene uzskatāma par tautas šūniņu. Tāpēc ja stipra un laimīga ir katra ģimene, tad stipra un laimīga ir arī visa tauta. Ja katras ģimenes uzdevums ir radīt un audzināt nākamās paaudzes, tad ģimene ir viens no galvenajiem un stiprākajiem valsts pamatiem. Kur sabrūk ģimenes, tur sa­brūk valstis. Aiz šā iemesla valstij jārūpējas par ģimeņu laimi, t.i. ka tajās valdītu laulātu draugu saticība un bērnu un vecāku mīlestība un netrūktu līdzekļu uzturam un bērnu skološanai. Bet vai alkohols dara ģimenes laimīgas, t.i. vai tajās alkohols rada saticību, potē mīlestību un veicina labklājību?

Ikdienišķā dzīve rāda, ka alkohols vairāk kā nekas cits pasaulē ārda ģimenes, un proti: sēj nesaticību, atņem uztura līdzekļus, rada slimības, raida pasaulē kropļus un neapdāvinātus bērnus, pavedina uz noziedzību, dzen uz pašslepkavību, izsauc nelaimes gadījumus, padara sievas par atraitnēm un bērnus par bāreņiem u.t.pr.

Tautas dziesmas vispareizāk attēlo tautas dzīvi, jo tautas balss ir Dieva balss. Bet sēras, drūmas un sirdi satricinošas ir tās tautas dziesmas, kuras apdzied bēdīgo un nelaimīgo sievas un bērnu stāvokli dzērāja ģimenē. Šeit tautai no pašiem sirds dziļumiem plūst ārā skumjas, gau­das, vaimanas. Tās ir tautas izmisuma un raudu dziesmas. No tām izskan tautas pārdzīvoti un dziļi izjusti vaidu sau­cieni.

 

1.
Sieva raud, bērni kauc –
Bez putraimu kāpostiņi;
Vīriņš stalti gavilēja
Kroga galda galiņā.
 
2.
Dzērājam vīriņam
Ac’ ūdeņa nevajaga:
Ik rītiņu mazgājās
Līgaviņas asarās.
 
3.
Dzērušam vīriņam
Div’ prātiņi galviņā:
Vienā prātā sievu kaut,
Otrā – bērnus ārā grūst.
 
4.
Sargi, Dievs, mani jaunu
No trijām nelaimēm:
No vilcīša, no lācīša,
No dzērāja tēva dēla.
 
5.
Labāk vilku es ieraugu,
Ne dzērāju tēva dēlu:
Vilkam kliedzu, vilks aizbēga,
Ko darīšu dzērājam?
 
6.
Dzērājiņš tēva dēls
Sev pašam sliktu dar’:
Apdzer godu, apdzer mantu,
Apdzer daiļu augumiņu.
 
7.
Kam, māmiņ, man’ auklēji,
Kam tik daiļu darināji,
Kad tu mani atvēlēji
Tādam kroga dzērājam?
 
8.
Kādu labu es dabūju
Tautiņās aiziedama?
Dabūj’ kroga dzērājiņu –
Sev galviņas dauzītāju.

 

No šeit pievestām un simtām līdzīgām sērīgām tau­­tas dziesmām vien jau pietiekoši redzams, ka alkohols ir ģimenes laimes postītājs. Un tiešām "dzērājiņa līgaviņa ik vakarus gauži raud”, bet "dzērājs puisis bēdājāsi, kur būs ņemti līgaviņu”, jo viņam pat balta puķe atbildēja: "La­­bāk dūņu ezerā, ne dzērājiņa līgaviņa”. Dzērāja ģime­nē sievai un bērniem jācieš trūkums un bads un mīlestības vietā jāsaņem sitieni, jādzird rupjības, jāredz varmācības. Bet latvju sieviete savās miesās zem savas sirds nes un ne­sīs Latvijas nākotni. Tāpēc mūsu pienākums ir aizsargāt vi­ņu un viņas bērnus no ģimenes laimes ārdītāja – al­ko­ho­la.

Neizteicamu, neaprakstāmu postu cieš tā ģimene, kuras galva, aizstāvis un apgādnieks ir dzērājs. Elle, tīrā elle… Katru dienu asaras un vaimanas… Dzērājs nevar iz­tikt bez reibinošiem dzērieniem. lai apmierinātu dzeršanas kaislību, viņš šķūtē no mājām prom visu, par ko var iegūt degvīnu. Nekas nevar viņu no tā atturēt, jo alkohols ir tas elks, kuram viņš kalpo, klausa un ziedo visu savu mantu. Pēdīgi, kad alkohols aprijis it visu, dzērāja mājā valda tukšība un kaila nabadzība.

Zem alkohola iespaida dzērājam zūd goda, kauna un pienākuma jūtas. Viņam nav līdzjūtības pret ģimeni. Priekš viņa nekas nav sieva un bērni. Viņš nedzird sievas un bērnu lūgšanos un nopūtas un neredz viņu mirkšanu asarās.

Nekas nevar būt šausmīgāks par dzērāja sievas un bērnu dzīvi. Sieva iet uz darbu, lai nopelnītu sev un bērniem maizes garoziņu un drēbju lupatiņu. Bet vīrs pavada laiku krogā. Kur šeit tā ir tā saule, kurai jāsasilda bērnu sirdis un jāapgaismo vīnu prāts? Viņi ir un paliek vieni kā bārenīši, jo pie viņiem nava mīļo vecāku, "kas iecel­tu saulītē”. Kā priecātos bērni, kad ar viņiem nodar­botos un viņus mācītu mīļie vecāki! Un kādu gan audzi­nošu iespaidu atstāj uz bērniem tas, kad tēvs plūžņo pa krogu un māte raud pa māju, vai arī tas, kad piedzēries tēvs sit māti un viņus?

Katra "mātes meita, tautiņās aiziedama”, tēlo sev laimīgu ģimenes dzīvi un ieskata izredzēto "tēva dēlu” par savu nākamo apgādni un aizstāvi. Bet kāda vilšanās, kad ģimenes dzīve top par "asaru upi” un vīrs par "galviņas dau­zītāju”?

Iziedama pie vīra, ikviena jaunava tēlo, ka viņai būs spirgti, veseli un apdāvināti bērni, kurus viņa iz­audzi­nās un izskolos par krietniem cilvēkiem un kuri būs viņai acu prieku un atbalstu vecuma dienās. Bet kāds nepa­tī­kams pārsteigums, kad no dzērāja dabūtie bērni ir vāji, slimīgi, kropļi, neapdāvināti, vājprātīgi, idioti un apveltīti ar daudz citiem miesīgiem un garīgiem trūkumiem? Nelaimīgā māte noģied, ka visas šīs ļaunās īpašības bērni ir mantojuši no sava tēva un ka tās ir viņa dzeršanas sekas. Viņa redz, ka vīrs caur dzeršanu ir nodarījis bērniem tādu ļaunumu, kādu tiem nespētu nodarīt pat vislielākais ļaundaris un ienaidnieks. Uzturas līdzekļu trūkums vēl vai­rāk novājina bērnu vārgo veselību un kailā nabadzība neatļauj dot tiem labu audzināšanu. Visu to pārdzīvojot un ar īstu mātes sirdi izjūtot bērnu drūmo likteni, viņa top arvienu nelaimīgāka. Un vai tiešām šos bēdīgos apstākļos viņai kā sievai un mātei nav jāizmist?

Bet ja dzērāja sieva ir pietiekoši stipra un spēj visu to pārvarēt, tad tomēr viņai mātes sirds teic, ka bērni caur iedzimtību mantos no tēva arī dziņu pēc alkohola un, sekodami tēva dzeršanas paraugam, izaugs par dzērājiem un taps par neliešiem. Viņa izjūt, ka "mazi bērni spiež klēpi, bet lieli spiedīs sirdi.” Un šī pate mātes sirds liek viņai noģist, ka dzērāji bērni sagādās viņai vēl vairāk raižu un sirdsdēstu, nekā dzērājs vīrs. Lūk, tāda šausmīga no­jau­ta atņem viņai dzīves prieku un izredzi uz gaišāku nākotni.

Jo nelaimīgāki ir bērni, jo nelaimīgākas ir viņu mā­tes. Bet alkohols visvairāk dara bērnus nelaimīgus. Diem­­žēl, mātes ne vienmēr aizsargā bērnus no alkohola.

Lūk, kādai mātei bija godīgs, paklausīgs un apdāvināts dēls. Skolotāji nevarēja nopriecāties vien par šo krietno zēnu un pareģoja viņam labu nākotni. Bet pēc skolas beigšanas draugi pavedināja viņu uz dzeršanu. Kād­reiz dzērumā šis cilvēks labsirdīgais un godīgais jauneklis nosita cilvēku un tika ievietots cietumā.

Reiz kādā vasaras rītā jaunais noziedznieks, sēdē­dams cietumā pie aizžogota loga, raudzījās brīvajā dabā, pārdomāja savu pagātni, pieminēja savu labo māti, atce­rējās laimīgo bērnību un dziļi nopūzdamies teica: "Un tad nāca tā ļaunā stunda, kura nolaupīja man brīvību un godu. Tai naktī, kad mēs iedzērušies nācām no kroga un iesākām ceļā ķildu ar gluži svešiem ļaudīm, kurus es nekad nebiju redzējis un kuri nekad man nekā ļauna nebija darījuši, es esot kādam cilvēkam ar rungu pāršķēlis galvas kausu. Kā viss tas noticis, es nekā neatminos. Kad man parādīja jaunā cilvēka līķi, es raudāju kā izkults bērns. Nekad nevaru aizmirst viņa sastingušo stāvu ar sakropļoto ģīmi un viņa izmisušo māti – atraitni, kurai esmu atņēmis viņas vienīgo dēlu un maizes devēju. Te nu es sēdu, raudu un vairs nevaru izlabot padarīto… Ak, nebūtu bijis tuvu­mā kroga, es nekad nebūtu tapis par dzērāju un noziedz­nieku!”

Nelaimīgs ir tas jauneklis, kurš caur dzeršanu sēž cietumā. Nelaimīga ir tā māte, kuras dēls tapis par dzērāju un noziedznieku. Nelaimīga ir arī tā māte, kuras dēls tapis par dzērāju un noziedznieku. Nelaimīga ir arī tā māte, kuras dēls kritis par upuri dzērājam. Nelaimīga ir tā pašvaldība, kurai jāuztur bez maizes devējiem palikušās mātes. Nelaimīga ir tā valsts, kurai dzērāju dēļ jāuztur policija, tiesas un cietumi.

Vecos laikos mūsu senči nebija dzērāji. Tad vi­ņiem bija laimīga ģimenes dzīve, kā to redzam no viņu sace­rētām tautas dziesmām. Sevišķi daiļas un sirsnīgas ir tās dziesmas, kurās bērni izteic savu karstu vecāku mīlestību. Bet tāda bērnu un vecāku mīlestība var būt tikai nedzērāju ģimenēs un tā var mīlēt savus vecākus tikai nedzērāji bērni. Tiešām, laimīgi ir tie vecāki, kuru bērnu sirdīs kvēlo šādas mīlestības un pateicības jūtas.

Dzirdēdami no bērna mutes, ka viņš "paldies saka māmiņai”, "māmiņai labu dara visu mūžu dzīvojot” un "aptek māmiņu vieglajām kājiņām”, mēs par viņu un viņa māti varam izsaukties līdzīgi tām jūdu sievām, kuras, dzir­dēdamas Kristus vārdus, izsaucās: "Svētīgas ir tās miesas, kuras viņu ir nēsājušas, un svētīgais ir tās krūtis, kuras viņu ir zīdījušas!” Bet svētīgas var būt tikai tās miesas un tās krūtis, kuras nav apgānītas ar alkoholu, jo krietni bērni var būt tikai nedzērājām mātēm un nedzērājiem tēviem.

No agrāk sacītā redzam, ka visām sievietēm, kuras grib laimīgu ģimenes dzīvi un laimīgu ģimenes dzīvi un labus bērnus, stingri jāievēro sekojoši četri sievietes baušļi:

1.    Katrai sievietei jābūt pilnīgai atturībniecei. Kam­dēļ? Tamdēļ, ka atturībniece nebūdama, viņa pa grūt­nie­cības un zīdīšanas laiku pastrādā miesīgu un garī­gu slepkavību pie saviem bērniem. Bez tam mātes dzē­­­­rājas audzina savus bērnus priekš cietumiem, vāj­prā­­tīgo namiem, nabagmājām un citām līdzīgām iestā­­dēm, – savas meitas priekš netiklības namiem un ka­­ba­kiem, bet savus dēlus priekš šo vietu apmek­lē­šanas.

2.    Katrai sievietei jāprec tikai pilnīgs atturībnieks un jāšķiras no vīra, ja viņš top par dzērāju. Kamdēļ? Tamdēļ, ka no dzērāja vīra var dabūt tikai kropļus bērnus, bet miesīgu un garīgu vārguļu pasaulē ir jau tiku tikām un atliku likām. Bez tam dzērāja sievai ir sliktāka dzīve nekā "baltai puķei dūņu ezerā”.

3.    Katrai sievietei jāaudzina bērni par pilnīgiem at­turībniekiem. Kamdēļ? Tamdēļ, ka labāk ir bērnus pieradināt pie NEdzeršanas, nekā pa priekšu tos pie­ra­di­nāt pie šī netikuma un vēlāk atradināt no tā.

4.    Katrai sievietei jācīnās par atturību. Kamdēļ? Tam­­dēļ, ka viņa un viņas bērni visvairāk cieš no al­ko­­hola.

Šo četru baušļu saturs visā pilnībā attiecas arī uz kat­ru vīrieti, jo viņa miesās attīstās bērna dīglis un viņš ir ģimenes galva un apgādnieks. Bez tam bērniem un bērnu bērniem pat līdz ceturtam augumam ir ļoti smagi jāmaksā ar miesu un garu par savu tēvu un tēvu tēvu dzeršanas grē­kiem.

Alkohols atņem dzīvību daudziem tēviem un mā­tēm. Ar to alkohols rada tūkstošiem bāriņu – sērdieņu. Bet "gauži raud tie bērniņi, kam nav tēva, māmuliņas.”

Ģimene ir vēl pilnīgi nesagatavota bērnu audzi­nā­ša­nai atturības garā. Ja nespējam atgriezt pašus vecākus, tad tomēr viņi ir stingri jābrīdina, lai ar alkoholu nesabojā sa­vus bērnus. Bērnu mīļoti vecāki ir viņu labākie audzi­nā­tā­ji un vadītāji. Laimīgi ir tie bērni, kuri vecāku mājā ir aiz­sargāti no alkohola! Un tiešām, bieži pirmā glāzīte ir lik­tenīga, jo tā pavedina uz turpmāku dzeršanu.

Daudzās zemēs pastāv biedrības palīdzības snieg­ša­nai neapgādātiem un bez pajumtes palikušiem bērniem. Pē­dējās ievākušās ziņas, ka 56 % no šiem bērniem nokļu­vu­ši tādā stāvoklī vienīgi caur savu vecāku dzeršanu. Tāpat bargās un necilvēcīgās apiešanās iemesli ar bērniem gan­drīz vienmēr atrodami viņu vecāku dzeršanā. Ja mekl­ē­jam bērnu neceļā aiziešanas un paklīšanas cēloņus, tad arī tos visbiežāk atrodam vecāku dzeršanā. Vispār gaudeņu un vārguļu ir daudz vairāk starp dzērāju nekā starp nedzērāju bērniem. Tāpēc arī aiz šā iemesla bērnu mirs­tī­ba ir daudz lielāka dzērāju nekā nedzērāju ģimenēs.

Katrā zemē ar alkohola patēriņa pieaugšanu ma­zinās laulību noslēgšana un vairojas to šķiršana. Un patiesi: uzturas līdzekļu trūkums un cilvēka labo īpašību zaudēšana padara par neiespējamu laulības nodibināšanu un pastāvēšanu. Ja kāda mātes meita iziet pie dzērāja tēva dēla, tad aizvien viņas stāvoklis laulībā ir šausmīgs. Tāds pat nepanesams stāvoklis ir tai sievai, kuras vīrs tapis par dzērāju pēc apprecēšanās. No līdzīga likteņa sievu un viņas bērnus var glābt tikai šķiršanās no vīra un kopdzīves pārtraukšana ar viņu uz visiem laikiem. Bet vēl nelai­mī­gāks ir vīrs, ja sieva top par dzērāju. Tāpēc nav ko brī­nī­ties, ja tiesu statistika rāda, ka pusei no visām laulības šķir­šanās lietām par pirmcēloni ir viena vai otra lau­lā­tā drauga dzeršana. Alkohols padara vīru par zvēru, sie­vu par mocekli un bērnus par nīkuļiem.

avots: Svētavots 2001.g. Nr.12

Kategorija: Viss par un ap sievietēm un vīriešiem | Pievienoja: Saulite (04.02.2011) | Autors: J. Dāvis
Skatījumu skaits: 1751 | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2403
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2024 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz