Es vēlu visiem Laimi! 

Dzidra Vidaga

PAR TĒVIEM NEPIEDZIMST

Tas, cik ļoti tēvs mīlēs savu bērnu, daudzējādā zi­ņā ir atkarīgs no mātes. Lūk, daži padomi jaunajām māmi­ņām.

Bērna un tēva attiecības veido māte. Būtu naivi iedomāties, ka vīrietis, kas nekad nav modies naktī, lai steigtos pie sava bērna, nav nomainījis nevienu autiņu, pēkšņi, tiklīdz bērns paaugsies, vienā mirklī kļūs par gādīgu, saprotošu, rūpīgu tēvu. Tāpēc, mīļās sievietes, neatlieciet vīra pieradināšanu pie tēva lomas uz vēlāku laiku, bet sāciet jau no grūtniecības iestāšanās brīža.

Pētnieki ir atklājuši, ka jau mātes vēderā bērns atšķir tēva balsi no citu vīriešu balsīm. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vīrietis būtu pēc iespējas vairāk kopā ar sievu grūtniecības laikā, runātos ar savu bērnu. Būt vai nebūt klāt dzemdībās, tas katram vīrietim jāizlemj pašam, uzspiest to nevajadzētu. Tomēr speciālisti uzskata: jo drīzāk tēvs ierauga savu bērnu, jo labāk viņiem abiem. Ja tomēr dzemdējat viena, lūkojiet, lai pēc jums pats pirmais mazuli paņemtu rokās un piespiestu sev pie krūtīm tēvs. Ticiet, tas arī ir ļoti, ļoti svarīgi. Ne māte, ne vīramāte, ne draudzene, mās vai kāds cits, bet tieši mazā tēvs.

Esat atgriezušies mājās, esat palikuši divi pret vie­nu. Pat ja visu esat visu sagatavojuši, izlasījuši, tik un tā, visticamāk, jums noskries skudriņas pār muguru, kad ma­zais dos vaļā savu balsi. Tieši šis brīdis un arī visa pirmā diena mājās ir īpaši svarīga tēva un bērna attiecībās. Ja vien bērns nav jābaro, palūdziet, lai vīrs pie viņa pieiet vai paņem brēcošo radījumu uz rokām. Aizbildinieties ar no­gu­rumu, pasakiet, ka jums jāiet uz virtuvi padzerties vai jāieiet dušā, izdomājiet vienalga ko. Arī turpmāk tāpat. Lū­dziet vīram turēt bērnu peldoties, aizbildinoties, ka bai­dāties nenoturēt. Lūdziet apgriezt nadziņus – jo jums pašai bail, rociņas tik sīciņas. Panāciet arī, lai viņš lab­prātīgi šad un tad mostas naktīs jūsu vietā, lai pats mainītu autiņus. Vienīgais, ko nekad nelūdziet viņam darīt, ja pats uzpra­sās, – vest bērnu pastaigā. Nav sapro­tams, kāpēc, bet lielai daļai vīriešu piemīt kaut kāda nepārvarama neērtības izjū­ta, staigājot vieniem pašiem ar ratiņiem, pat tad, ja viņš bez sava brīnumdarba pat dzīvot nespēj.

Lūk, daži padomi, ko vajag un ko nevajag darīt, lai nesarautu to smalko, trauslo saiti, kas pastāv starp tēvu un viņa bērnu grūtajā iesākumā.

·      Biežāk atstājiet bērnu un tēvu divatā. Pirmo reizi varbūt būs grūti, bet saņemiet drosmi, ejiet uz veikalu, pie draudzenes vai vienkārši pastaigāties. Nemiers, ko jutīsiet, ir dabiskas jūtas, un mieriniet sevi ar domu, ka pie bērniņa palicis ne jau svešs onkulis, bet viņa paša tēvs.

·      Nekad neizsakiet vīram stingras pamācības, ko un kā darīt ar bērnu. Pietiek vienkārši parādīt, kur kas atro­das, pāris reižu, viņam redzot, nomainīt pamperi, saga­tavot pudelīti vai pabarot bērnu. Nevajag rīkot skandālus, ja viņš kaut ko neizdara laikā, ja uzvelk bērnam sarkanu cepurīti pie zaļa kombinezona utt. Neesiet his­tēriska, dum­ja un sīkumaina. Ticiet man, tas atmaksāsies, un vīrs ar prieku turpinās savu pedagoģisko attīstību.

·      Ja bērns visu laiku raud tēvam uz rokām un tē­vam neizdodas viņu nomie­rināt, nekādā gadījumā nerau­jiet bērnu viņam no rokām, sakot: "Dod man, tev tāpat ne­kas nesanāk!” vai tamlīdzīgi. Pieļaujams tikai mīļš pa­līdzī­bas piedāvājums vai kāds ieteikums. Nepieļaujiet, ka jūsu māte vai vīramāte kritizētu jūsu vīru par tēvišķiem cen­tieniem.

·      Pat ja vīrs ir ārkārtīgi aizņemts un mājās atnāk tikai paēst un izgulēties, tik un tā dariet, ko varat, kaut uz mirkli katru dienu iesaistiet viņu notiekošajā. Katrā ziņā ir jāpanāk tāda sadarbība, lai viņam nebūtu pārsteigumu par to, ka bērnam nav vajadzīgi rāpulīši vai ka mazais ēd patstāvīgi.

·      Nevajag arī pārspīlēt. Nemetieties viņam virsū jau uz sliekšņa ar apgalvo­jumiem, ka tūlīt jāmazgā bērns, jāmaina autiņi utt. Nesakiet neko, ļaujiet viņam paēst, at­jēg­ties un atslēgties no darba stresa. Tikai pēc tam iedodiet paturēt mazuli, lai paba­rotu no pudelītes. Nevajag pūsties, ja viņš negrib dziedāt šūpļa dziesmiņu. Varbūt vi­ņam ir nepatikšanas darbā un viņš labāk lepnā vientulībā paauklēs bērnu vai nomaz­gās traukus.

·      Vienalga, lai ko izdarītu jūsu vīrs – uzvārītu put­ru (kaut vai ar kunkuļiem), noliktu bērnu gulēt (nekas bries­­­mīgs, ja neapmainot pamperus), nopirktu bērnam velosipēdu (tas nekas, ja bērnam vēl nav pat pieci mēne­ši) –, slavējiet viņu. Labāk ir pārcensties ar slavēšanu nekā nepamanīt, neievērot kaut ko. Galu galā – dariet visu tā, lai rūpes par mazo nekļūtu vīram par smagu, obligātu pienākumu. Lai viņa tēvišķie pienākumi virknētos loģiskā attīstības ķēdē un viņš bez piepūles varētu izbaudīt savus pienākumus. Lai jums veicas! Ja gaidāt savu pirmo bērnu, ziniet – patiesībā tas būs otrais…