Es vēlu visiem Laimi! 

Ceļš, kuru ir vērts iet

Raksts publicēts 2007.g. Sabiedrības Veselības Aģentūras(SVA) izdevumā "Veselības rokasgrāmata" 2. numurā

 Autores: Jolanta Lamstere, Ieva Šlosberga, psiholoģes

Cilvēka dzīve ir bagāta dažādiem notikumiem, piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Nav iespējams satikt cilvēku, kurš būtu absolūti laimīgs un nekad savā dzīvē nebūtu sastapies ar grūtībām, zaudējumiem un bēdām. Tas, kā mēs uztveram notikumus savā dzīvē, sev tuvu cilvēku dzīvē arī notikumus sabiedrībā, savā valstī un pasaulē, ļoti stipri ietekmē gan to kā mēs veidojam attiecības, gan to kā jūtamies paši par sevi un gūstam panākumus.

Domām piemīt ļoti liels spēks. Ne velti jau izseni dažādu tautu kultūrās domu spēks tika pielietots gan, lai suģestētu cilvēkus uz labiem darbiem, gan, lai ar ļauniem vārdiem un nodomiem izputinātu. Var teikt, ka cilvēks pats ar savām domām programmē sevi- mēs taču no rīta pārdomājam, ko un kā šodien darīsim, prognozējam vai gaidāma grūta vai patīkama diena, vakarā piepildīti ar dienas iespaidiem pārvērtējam, kas bija jauks, kas sagādāja problēmas. Ļoti bieži šis process notiek daļēji neapzināti. Tas iespaido mūsu sapņus un pašsajūtu, arī to, kā prognozējam un plānojam savu nākotni. Jā, ir cilvēki, kam no dabas ir dots dzīvi tvert pozitīvi, visur redzēt labo un jauko, katrās pārmaiņās saskatīt jaunas iespējas izaugsmei, bet ir, kas  žēlojās un biežāk nokļūst zaudētāja lomā. Labā ziņa ir tā, ka cilvēka spēkos ir iemācīties domāt pozitīvi.

Mācīties domāt pozitīvi

Latviešu tautas dziesma māca: " Kad es pati laba biju, visi man labi bija...” Arī mūsu senču gudrībās ir teikts, ka pozitīva attieksme pret apkārtējiem, nodrošina pozitīvu attieksmi pret mums pašiem. Katram vairāk vai mazāk ir skaidrs, ka spēja domāt pozitīvi palīdz labi justies, labāk patikt cilvēkiem, veiksmīgāk darboties. Mums visiem ir patīkami atrasties optimistisku cilvēku sabiedrībā. Tomēr, kāpēc ir tik grūti mainīt to, kā es saredzu notikumus sev apkārt?

Pirmkārt, domāšanas veids, kāds piemīt katram cilvēkam pārsvarā, sakņojas mūsu agrīnajā pieredzē. Pirmo pieredzi par to vai pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir laba vai ļauna, gūstam attiecībās ar saviem vecākiem, tad citiem tuviem cilvēkiem, vēlāk attiecībās ar vienaudžiem, skolotājiem, utt.

Otrkārt, novērojumi, kā mums nozīmīgi cilvēki tiek galā ar dzīves grūtībām, kā samierinās ar zaudējumiem, ko viņi par to saka, kāda attieksme viņiem ir pret panākumu gūšanu, kādas iespējas viņi ir izmantojuši, arī liek mums neapzinātā veidā izdarīt secinājumus par pasaules kārtību.

Treškārt liela nozīme ir individuālajām iedzimtām spējām – temperaments (emocionāls jūtīgums vai stabilitāte, fiziskās aktivitātes līmenis, agresijas līmenis, pielāgošanās spēja, u.c.), talanti, veselības stāvoklis.

Ceturtkārt ārējiem apstākļiem- sociālā vide, situācija sabiedrībā, izglītošanās iespējas utt.

Ņemot vērā visu minēto katram cilvēkam daudzu gadu garumā ir izveidojies noteikts domāšanas un attieksmes pret dzīvi stils. Katram no mums ir izveidojusies sava iekšējā pasaule. Tur glabājas mūsu pārliecības, aizspriedumi, tieksme redzēt slikto vai labo mums apkārt, tur ir mūsu sapņi un sāpes- mūsu dzīves pieredze. Katra spēkos ir pārvērtēt savu pieredzi un mainīt attieksmi pret daudziem notikumiem gan pagātnē, gan tagadnē, ja mēs to vēlamies.

Ja esi gatavs pārmaiņām, un vēlies kļūt optimistiskāks, varbūt tev noderēs daži pieturas punkti, kuri palīdzēs mērķtiecīgi uzsākt darbu ar sevi.

Sāc mīlēt sevi

Pieņem sevi, kāds esi un meklē sevī pozitīvo. Velti sev smaidu. Piemēram, kad katru rītu pamostoties  kārtējo reizi nodomā, cik ļoti sāp mugura un miegs arī nāk, saki sev skaļi: "Mana mīļā muguriņa, cik labi, ka man atgādini, ka par tevi jāparūpējas!” Mīlēt sevi nozīmē, ne tikai kaut kā speciāli sevi lutināt, bet gan pašam parūpēties par savu labsajūtu, savu izskatu, savu veselību, negaidot, kad citi beidzot ievēros, kāds es nabadziņš nomocījies. Svarīgi ir uzņemties atbildību par sevi un citiem palīdzēt tikai tad, kad izjūti prieku to darīt.

Atrodi sevī talantus

Daudzi cilvēki domā, ka viņiem nav talantu, taču karam cilvēkam piemīt vairāki talanti. Varbūt tu proti vārīt ļoti garšīgas zupas, vai uzburt garšvielu kokteili ēdienā tikai balstoties uz savām sajūtām, varbūt skolas laikā prati skaisti zīmēt, varbūt tev piemīt kārtības izjūta, tu labi vadi auto utt.

Velti labus vārdus sev un citiem

Pozitīva valoda ir pirmais solis ceļā uz pozitīvu domāšanu. Kad tavā prātā ir labas domas, tad citu cilvēku  rīcību neuztversi negatīvi – piemēram, dusmīgas kolēģes nievājošas piezīmes tev neliks justies aizskartai ,bet drīzāk ievērosi, ka viņa tā uzvedās kādu savu problēmu iespaidā. Lai pamostoties pirmie vārdi, ko izrunā, ir ar pozitīvu noskaņu. Velti labus vārdus katru dienu citiem cilvēkiem-sētniecei ,kuru satiec no rīta steidzoties uz darbu, bērniem, vīram, sievai, draugam, kolēģiem. Bieži mēs sevi neierobežojam, lai izteiktu kritiku vai pārmetumus, bet, kad nodomājam kaut ko labu, nepasakām skaļi. Raugies, lai katru reizi, kad veras mute pārmetumam, to vietā izteiktu trīs pozitīvas piezīmes (bez zemteksta un sarkasma).

Ievēro pozitīvo apkārtējā vidē

Katru dienu pastāsti kādam cilvēkam, kas šodien jauns un labs ar tevi noticis. Ja nav kam stāstīt, pielīmē zīmīti ar šo vēstījumu pie sava datora vai ledusskapja. Jaunais un labais- tie ir tūkstoš sīkumi, kas iepriecina un izraisa īsu sajūsmu vai brīnuma klātbūtnes sajūtu- saulsstars logā pamostoties, rasas pilieni liepziedos un reibinošā smarža, kas īsu mirkli piepilda tavu dvēseli pirms ierausies savā snaudošajā automašīnā, jocīgs onkulis, kurš sēdēja tev pretī trolejbusā raisot tevī pārdomas. Pastāsti saviem bērniem, ko jaunu tu atklāji pa ceļam uz mājām- ka strazdi jau atlidojuši, ka kokos vairs palikušas tikai dažas lapas, ka tev ir vislabākie bērni pasaulē...

Iemācies piedot

Piedod sev, ja kaut kas nav izdevies, ja esi kļūdījies. Uztver nepatikšanas un zaudējumus kā iespēju izaugsmei. Piedod cilvēkiem, kuri ir tevi sāpinājuši. Piedošana palīdz atbrīvoties no veciem aizvainojumiem un dzīvot tālāk atbrīvojot sevī jaunu pozitīvu enerģiju.

Centies mainīt attieksmi pret smagām situācijām savā dzīvē

Visam ir sava nozīme. Jebkas, kas ar mums notiek ir būtisks un nav beznozīmīgs. Svarīgi stresa pilnā negatīvā situācijā saskatīt tās uzdevumu, tātad- pašam sev atbildēt uz jautājumu- kāpēc šī situācija man atnākusi tagad? Un tad- uztvert to kā mācību, kas jāapgūst, kā situāciju, kuru pārvarot es iegūstu iespēju kļūt stiprāks un pakāpties uz nākamā sava iekšējā Es spēka līmeņa. Svarīgi nepaturēt sevī negatīvās emocijas, kuras ir kā sekas negatīvai pieredzei, bet atbrīvot tās smejoties, raudot, skrienot, zīmējot vai izrunājot. Lai atgūtu pozitīvos resursus, jāļauj atbrīvoties emocijām.

Sāc jau šodien un paslavē sevi par katru pozitīvu domu, kuru tev ir izdevies izteikt skaļi. Centies ievērot, kas mainās apkārtējo attieksmē pret tevi, kad esi sācis izturēties pozitīvi un, lai tas ir, kā apbalvojums un stimuls turpmākām pārmaiņām. Nekautrējies meklēt sev palīgus, ja ir ļoti grūti piedot, noticēt sev, vai mainīt attieksmi pret kādu svarīgu notikumu savā dzīvē. Atrodi kādu, kam tu uzticies un, kurš ir priecīgs par pozitīvajām pārmaiņām tevī.

Ko mēs iegūstam?

Pozitīvā domāšana palīdz atgūt emocionālu līdzsvaru. Emocionāls līdzsvars maina pasaules redzējumu –mēs pēkšņi ieraugām, cik skaistas šorīt ir debesis, cik lēni un mierīgi līst lietus, kā koku lapās spēlējas saules atspulgi. Un- mirkli sajūtamies laimīgi, ka esam šajā pasaulē- un šī izjūta, ir pirmais un galvenais nosacījums, lai labi sāktos diena un veiksmīgi risinātos darbi. Ja sākumā tu pūlējies, lai katru dienu ievērotu, kaut ko patīkamu, labu un skaistu, tad šajā brīdī atskārtīsi, ka tas notiek pats no sevis-pasaule ir tik skaista, tu esi mainījies.

Krīzes punkts tavā dzīvē kļūs par attīstības punktu. Krīze noved mūs pie izvēles situācijas. Jebkura krīze ir kāda posma beigas un jauna ceļa sākums. Svarīgi apzināties, ka neko nezaudējot mēs nevaram iegūt. Paraugies pozitīvi un apzinies, kāds esi kļuvis, ko piedzīvojis un iemācījies, cik daudz spēka ieguvis. Izvēlies pa kuru ceļu iesi tālāk.

Atceries, ka lielās priecīgās izjūtas un laimes izjūta veidojas no maziem prieka pilieniem, kurus liec vienu pie otra, mirkli pievienojot mirklim, līdz tava prieka krūze piepildās. Ik dienu atnāk iespēja sākt no jauna, tāpēc visu vari piepildīt, kamēr dzīvo. Ik nākamo mirkli dzīve dod iespēju.

Autores: Jolanta Lamstere, Ieva Šlosberga, psiholoģes