Grāmatu ir daudz un tās ir arī dārgas . Varam padalīties ar to, kas mums liekas svarīgs, lai pavēstītu no izlasītā arī citiem...
Elizabete Gilberta "ēd, lūdzies, mīli"
"...Es atceros savas guru padomu neļauties izmisumam, jo tad tas kļūšot par ieradumu".
...................................................................................................................................................
"- Ko man iesākt ar meditāciju? - es kādu dienu vaicāju Ričardam...
- Kapēc tev tur būtu kaut kas jāiesāk?
- Tāpēc, ka man nekas nesanāk.
- Kas to teica?
- Es nevaru savu prātu piespiest likties mierā.
- Atceries, ko mums mca guru: ja tu apsēdies ar noteiktu mērķi -
meditēt, viss turpmākais vairs nav tava darīšana. Tad kāpēc tu šādi
noniecini savu pieredzi?
- Tas, kas notiek manās meditācijās, nevar būt jogas mērķis.
- Gastranomija, mans bērns, tev nav ne mazākās sajēgas, kas tajā laikā notiek.
- Es nekad neredzu vīzijas, man nekad nav bijusi transcendentāla pieredze...
- Gribi redzēt skaistas krāsas vai uzzināt par sevi patiesību? Kāds ir tavs mērķis?
- Škiet, ka vienīgais, ko daru, kad mēģinu meditēt, - es strīdos pati ar sevi.
- Tas vienkārši ir tavs ego, kas cenšās pārliecināties, ka arvien visu pārrauga. To dara
tavs ego. Tas liek tev justies savrupai, notur tevi dualitātes sajūtā,
cenšas pārliecinat tevi, ka esi pilna vainām, iedragāta un vientuļa,
nevis viens veselums.
- Bet kā man tas noder?
- Tas tev nenoder. Tava ego uzdevums nav tev noderēt. Tā
vienīgais uzdevums ir paturēt varu. Un patlaban tavs ego ir pārbijies
līdz nāvei, jo var tikt piežmiegts. Ej vien pa šo garīgo ceļu, bērns, un
šā sliktā zēna dienas būs skaitītas. Pavisam drīz tavs ego būs palicis
bez darba un visu izlems tava sirds.
Tā nu tavs ego cīnās par pastāvēšanu, ņemdams talkā tavu prātu, tā
autoritāti, cenšoties paturēt tevi iedzītu aizgaldā un atšķirtu no
pārējā Visuma. Neklausies viņā.
- Kā lai viņā neklausās?
- Arvien centies atņemt bērnam rotaļlietu? Šiem tas nepatīk, vai ne?
Tad šie sāk spārdīties un bļaut nelabā balsī. Labākais veids, kā atņemt
bērnam rotaļlietu, ir piemānīt viņu, iedodot vietā kādu citu
spēļmantiņu. Novērst viņa uzmanību.
Necenties ar spēku izraut domas no prāta, bet dod savam prātam labāku spēļmantiņu. Kaut ko veselīgāku.
- Piemēram?
- Piemēram, mīlestību, Gastranomija(autores iesauka). Tīru, dievišķu mīlestību."
........................................................................................................................................................
"...šorīt es izmēģinu jaunu pieeju. Apsēžos meditēt un saku savam
prātam: "Klausies, es saprotu, ka esi mazliet nobijies. Bet, es tev
apsolu, ka nemēģināšu tevi iznīdēt. Es tikai cenšos dot tev vietu, kur
atpūsties. Es tevi mīlu."
"Reiz kāds mūks man sacīja:"Prāta atpūtas vieta ir sirds. Vienīgais, ko
prāts augu dienu dzird, ir zvanu šķindoņa un troksnis, un ķildas, un tas
alkst klusuma. Vienīgā vieta, kur prāts var rast mieru, ir tavas sirds
klusums. Turp tad tev arī jādodās ."
"Mantra Ham - sa
Sanskrita valodā tas nozīmē: "Es esmu Tas".
Jogi apgalvo, ka Ham-sa ir pati dabiskakā mantra, tā, ko Dievs mums
katram devis, vēl pirms esam dzimuši. Tā ir mūsu pašu elpas skaņa."
"Ham - ieelpa
sa - izelpa
(Ham, starp citu, tiek izrunāts liegi un stiepti: hāāāām, nevis "am", it kā jūs taisītos kaut ko aprīt.
Un sa skan līdzīgi ahh..."
Kamēr vien dzīvojam, mēs ieelpojot un izelpojot ikreiz atkārtojam šo mantru.
Es esmu tas. Esmu dievišķa būtne, esmu kopā ar Dievu, esmu Dieva
izpausme, neesmu nošķirta, neesmu vientuļa, neesmu tikai indivīda
ierobežota ilūzija."
..."Meditē ar jebko, kas rada apvērsumu tavā prātā".(Mūka padoms)
"Tā nu es šodien sēdēšu ar to.
Ham - sa.
Es esmu Tas.
Domas gan apciemo mani, bet es tām nepievērsu daudz uzmanības, tik vien kā gandrīz mātišķi tās sarāju:
"Ak, es jūs pazīstu, palaidnieces...Ejiet tagad ārā paspēlēties...Māmiņa ieklausās Dievā." "
"...Laikam es gribētu iemācīties dzīvot šajā pasaulē un baudīt tās priekus, bet tajā pašā laikā nodoties Dievam. Ketuts(dziednieks
Indonēzijā) paziņoja, ka uz manu jautājumu atbildēšot ar attēla
palīdzību. Viņš man parādīja zīmējumu, ko reiz bija uzskicējis
meditācijas laikā. Tā bija vīrieša figūra ar lūgšanā saliktām rokām. Šai
figūrai bija četras kājas un nebija galvas. Vietā, kur vajadzēja
atrasties galvai, bija tikai mežonīgs ziedu un paparžu biezoknis. Toties
virs sirds bija uzzīmēta maza, smaidoša sejiņa. Lai rastu
līdzsvaru, kuru tu tik ļoti vēlies, - Ketuts ar tulka palīdzību
skaidroja, - lūk, par ko tev jākļūst. Tev jāstāv stingri zemē ar kājām,
it kā to tev būtu četras, nevis divas. Šādi tu varēsi palikt pasaulē.
Taču tev jāpārstāj raudzīties uz pasauli ar prātu. Tev jālūkojās
tajā ar sirdi . Tā tu iepazīsi Dievu.” "Ar četrām kājām balstīties zemē, galvu pilnu ziediem, lūkoties pasaulē ar sirdi...”
"Tiklīdz kaut kas atgadās, es tūdaļ reaģēju.
Bet, re - šoreiz es tiku ignorējusi šo refleksu.
"
"Dievbijība ir centība bez garantijām."
"Ticība ir noticēšana tam, ko jūs nevarat saskatīt vai pierādīt, vai sataustīt. Ticība ir mešanās ar galvu tumsā."
"Manas lūgšanas kļūst pārdomātākas un konkrētākas. Es apjēdzu, ka nav
lielas jēgas raidīt kosmosā lūgsnas, kuras būtībā ir slinkas."
"Lūgšana ir attiecības; puse darba tajās ir mana. Ja es vēlos kādu
pārvērtību, taču nespēju sevi apgrūtināt pat tik daudz, lai to skaidri
formulētu, uz ko tad es patiesībā ceru - kā lai tas varētu notikt? Puse
no lūgšanas ieguvuma ir pašā lūgumā, skaidri izvirzītā un labi apsvērtā
nolūka piedāvājumā. Ja jums tā nav, visi jūsu lūgumi un vēlmes ir bez
mugurkaula, gļēvi, inerti; tie viļnojās jums pie kājām kā salta migla un
nespēj pacelties augstāk.
Tā nu es katru rītu veltīju laiku meklējumiem sevī, lai saprastu, par ko man patiesi lūgties."
"Tas, kas derēja vakar, ne vienmēr der arī šodien. Ja ļausiet uzmanībai
kļūt inertai, lūgšanas ar laiku var kļūt pliekanas un pārvērsties labi
pazīstamā un garlaicīgā bubināšanā."
"Arī liktenis, es to jūtu, ir attiecību veids - starp dievišķo žēlastību
un gribas diktētu piepūli. Pusi no tā jūs nevarat kontrolēt; otra puse
ir pilnīgi jūsu rokās, un rīcībai līdz ar to būs pamanāms rezultāts.
Cilvēks nav ne marionete dievu rokās, nedz arī pilnīgs sava likteņa
noteicējs; viņā ir kaut kas no abiem. Mēs traucamies cauri dzīvei kā
cirka artisti, kas balansē uz diviem līdzās skrejošiem zirgiem - viena
kāja uz zirga, vārdā "liktenis", otra uz zirga, vārdā "brīvā griba". Un
ik dienas mums nākas uzdot sev jautājumu: kurs no zirgiem ir kurš? Par
kuru no tiem man jāpārstāj raizēties, jo tas nav manā pārziņā, un kuru
ar visiem spēkiem jācenšas noturēt grožos?
Manā liktenī ir tik daudz tāda, ko es nevaru ietekmēt, bet daudz kas
cits turpretī ir manā ziņā. ir noteiktas loterijas biļetes, ko es varu
nopirkt un tādējādi palielināt izredzes rast sev gandarījumu. Es varu
izlemt, kā pavadīt laiku, ar ko sadarboties, kam dāvāt savu ķermeni un
jūtas, un naudu, un enerģiju. Es varu izvēlēties, ko ēst un lasīt, un
mācīties. Es varu izraudzīties, kā attiekties pret savas dzīves
nelaimīgiem apstākļiem - uzlūkot tos kā lāstu vai kā iespēju ( un
gadījumos, kad nespēju pacelties līdz kaut cik optimistiskam
skatpunktam, jo man sevis ir pārlieku žēl, es varu censties mainīt savu
skatījumu). Varu izvēlēties vārdus un balss intonāciju, kāda runāt ar
cilvēkiem. Un vairāk pa
Varu izvēlēties vārdus un balss intonāciju, kāda runāt ar cilvēkiem. Un vairāk par visu es varu izvēlēties savas domas."
"...tev jāiemācas izvēlēties savas domas tieši tāpat, kā tu izvēlies
drēbes, ko šodien ģērbsi mugurā. Tā ir iespēja, ko tu vari attīstīt. Ja
tu tik ļoti vēlies kontrolēt savas dzīves norises, iedarbojies uz prātu.
Tā ir vienīgā lieta, ko tev vajadzētu censties kontrolēt. Atmet visu
parējo, atskaitot to. Kamēr tu nemācēsi valdīt pār savām domām, tu
neizkulsies no savām ķezām."
"... atzīsti savas negatīvās domas, izprotot, no kurienes tās rodas, un
tad - ar milzīgu piedošanu un gara spēku - aizraidīt tās. Šī ir prakse,
kas sader kā cimds ar roku ar jebkuru psiholoģisko darbu, ko veicat
terapijas laikā."
"Tā ir pastāvīga modrība."
""Es vairs nedošu patvērumu neveselīgām domām." Ikreiz, uzrodoties
kādai zemiskai domai, es atkārtoju šo solījumu. Es vairs nedošu
patvērumu neveselīgām domām."
"Ir itin viegli lūgties tad, ja ir nepatikšanas, bet turpināt lūgties
arī tad, kad krīze ir pāri, - tas ir kā apzīmogošanas process, kas
palīdz jūsu dvēselei cieši turēties pie tās svētīgajiem guvumiem."
'Laime ir personisko pūliņu rezultāts".
"Man ir vien laba doma, ko darīt, ja tu satiec kād cilvēku no citas
reliģijas un viņš grib strīdēties par Dievu. Mana doma ir tāda: tu
klausies vis, ko tas cilvēks par Dievu sak. Nekad nestrīdies ar viņu par
Dievu. Bet sakāmais ir: " Es tev piekrīt.” Tad ej mājās un lūdzies, kā
tev tīk. Tā ir mana doma cilvēkiem, lai būtu miers par reliģijām.”(
Ketuts – baliešu dziednieks) …......................................................................................................................................................... "Viņš apgalvo, ka savu ķermeni saglabā spēcīgu, katru vakaru
pirms gulētiešanas meditējot un velkot savā kodolā Visuma veselīgo
enerģiju. Viņs skaidro, ka cilvēka ķermenī ir ne vairāk un ne mazāk kā pieci radīšanas elementi – ūdens(apa), uguns(tejo), vēja(baiju), debess(akasa) un zemes(pritivi) – un meditācijas laikā uz tiem jākoncentrējas, tad jūs no visiem šiem avotiem saņemsiet enerģiju un būsiet stipri. ...Ketuts saka: "Mikrokosms kļūst makrokosms. Tu – mikrokosms – kļūs tāda pati kā Visums – makrokosms.”
|
