Senie maiji, ja kas, zināja, ko sola. Tieši viņiem kaut kādā dīvainā
kārtā bija izdevies izveidot tik precīzu laika skaitīšanas sistēmu, ka
mūsdienu zinātnieki vēl tagad netiek gudri, kā senči kaut ko tādu
dabūjuši gatavu.
Ko brīnīties tur tiešām ir: kā gan pirms vairākiem gadu tūkstošiem
indiāņi, kurus vienmēr esam pieraduši uzskatīt par tumsonīgiem, spēja
radīt kalendāru, kas neko daudz neatpaliek no tagadējā? Sliktā ziņa ir
tā, ka maiju kalendārs ir sadalīts vairākos tūkstošiem gadu ilgos
ciklos, bet kārtējais no tiem noslēgsies 2012. gada 21. decembrī. Un, ja
ticam pesimistiem, tas draud ar pamatīgām nepatikšanām. Rupji runājot,
vairākumam no mums izredzes sagaidīt 2013. gadu ir nožēlojami mazas.
Planētu
parāde un citas ziepes
Sākums maiju kalendāram meklējams 3113.
gada 13. augustā. Pirms mūsu ēras, protams. Jau datums liecina, ka neko
labu tur gaidīt nevaram. Un tā arī ir.
Kā jau teikts, kalendārs
ir sadalīts vairākos ciklos, no kuriem patlaban rit piektais. Pareizāk
sakot, iet uz beigām. Nelāgas priekšnojautas uzdzen jau tas apstāklis,
ka, ja ticam leģendām, visi iepriekšējie cikli beigušies diezgan nelāgi.
Ar civilizācijas bojāeju, ja vēlaties dzirdēt skaidru valodu. Pirmo
ciklu, kas ilga 4008 gadus, noslēdza grandioza zemestrīce, kurā gāja
bojā gandrīz viss dzīvais.
Otrais cikls turpinājās 4010 gadus un
tā finālā pasauli piemeklēja baisas viesuļvētras. Atkal viss un visi
pagalam. Trešo, 4081 gadus ilgo ciklu vainagoja vairāki postoši vulkānu
izvirdumi. Ceturtais cikls bija mazliet garāks – 5026 gadi – un tā
izskaņā mūsu senči gāja bojā plūdos. Laikam jau tajos pašos, par kuriem
šis tas teikts Bībelē. Mūsu – piektais cikls ir ieplānots visilgākais –
5126 gadi, taču teju teju tie būs cauri un, ņemot vērā līdzšinējo
pieredzi, neko labu mums kalendāra beigas nesola.
Jo vairāk
tādēļ, ka, it kā nepietiktu ar maiju kalendāra solītajām nepatikšanām,
2012. gada 21. decembrī ir gaidāma planētu parāde. Proti, vienā līnijā
nostāsies Saturns, Jupiters, Marss un Zeme. Pats par sevi tas nebūtu
nekas īpašs, jo planētu parādes novērotas arī agrāk un nekādas globālas
kataklizmas to dēļ nav izcēlušās. Problēma tā, ka šoreiz vienā rindiņā
sastāsies ne tikai Saules sistēmas planētas, bet arī citu galaktiku
planētas, kas notiek ārkārtīgi reti – reizi 26 000 gadu. Tā vismaz
apgalvo zinātnieki. Ja nu pieņemam, ka planētu parāde ievadīs pasaules
galu, tad mēs pat varam pateikt, kad un cikos tas sāksies – 2012. gada
21. decembrī plkst. 11:11. Brokastis paēst paspēsim, bet pusdienas diez
vai.
Par to, kā pasaules gals izskatīsies, domas dalās. Vieni
speciālisti saka, ka planētu parādes rezultātā nobīdīsies Zemes poli, kā
rezultātā klimats saies pilnīgā sviestā un dabas katastrofas sekos
viena pēc otras. Citi saka, ka zemestrīces un cunami mēs uz kakla
dabūsim arī bez polu nobīdes. Trešie oponē – nē, kungi, nelaimes
sāksies ar to, ka Zemē ietrieksies liels asteroīds! Bet vēl ceturtie
gādīgi piebilst: jā, jā, būs gan asteroīds, gan arī zemestrīces! Un nez
kāpēc neviens nesola, ka planētu parādes rezultātā uzlabosies laika
apstākļi un atjaunosies mencu populācija Baltijas jūrā...
Būvē
laivu!
Pamēģināsim tikt skaidrībā, ar ko tad mums draud visas
augstāk minētās kataklizmas. Piemēram, viena no hipotēzēm apgalvo, ka
nelaimes sāksies Savienotajās Valstīs esošajā Jeloustonas nacionālajā
parkā. Izrādās, zem tā ir sens vulkāns, kas pēdējā laikā tā kā sākot
aktivizēties. Daži gudrinieki uzskata, ka gaisā tas iešot akurāt 2012.
gadā un sekas būšot tādas, ka nevienam maz nelikšoties. Vulkānisko pelnu
mākonis pacelsies 40 kilometru augstumā, un jau pirmajās stundās pēc
izvirduma ies bojā viss dzīvais 1000 kilometru rādiusā ap epicentru.
Taču sekos vēl arī zemestrīce un cunami, kas izpostīs visu
Ziemeļameriku. Arī mums, eiropiešiem, klāsies plāni: sauli uz ilgu laiku
aizsegs pelni, kā rezultātā strauji samazināsies gaisa temperatūra –
dažviet tā var nokristies līdz pat mīnus 50 grādiem, bet vidējā
temperatūra būs apmēram mīnus 25 grādi. Tāds aukstums turpināsies vismaz
pusotru gadu, un pārdzīvot to lemts būs retajam. Ja arī mēs nenomirsim
no aukstuma, tad no bada gan, jo visa dzīvnieku un augu valsts spelgonī
būs gājusi bojā.
Šī ir visskarbākā no hipotēzēm. Pārējās pieļauj
vismaz kaut kādu iespēju izdzīvot. Piemēram, kāds visai populārs
gaišreģis, vārdā Maikls Gordons Skallions, jau gadiem ilgi regulāri
savās vīzijās redzot šādu te nākotnes ainu.
Pasauli piemeklēs
milzu plūdi, kas radikāli mainīs kontinentu izskatu un klimatu. Zem
ūdens pazudīs liela daļa Ziemeļamerikas, bet vietā parādīsies vairāk
nekā 100 salu un saliņu. Pa burbuli aizies arī lielākā daļa
Centrālamerikas un Dienvidamerikas. No Japānas, Korejas un Filipīnām
paliks vien atmiņas.
Nogrims ceturtā daļa Austrālijas, toties
Jaunzēlande kļūs lielāka, jo tektonisko pārmaiņu rezultātā no dzelmes
pacelsies jauni sauszemes pleķi. Āfrikas kontinentu ūdens sadalīs
vairākās daļās. Kas notiks ar Latviju un mums? Nekas labs – zem ūdens
pazudīs visa Baltija, izņemot varbūt Lietuvas dienvidu daļu.
Mēs
gan nebūsim vienīgie, kam klāsies tik plāni – arī no Skandināvijas pāri
paliks vien dažas salas. Un nemaz nedomā slēpties pie draugiem Īrijā –
arī tā nogrims! Vismaz lielākā daļa noteikti. Gabals Lielbritānijas gan,
iespējams, saglabāsies. Kopā saplūdīs Baltijas, Melnā un Kaspijas jūra,
un tas nozīmē, ka no kartes pazudīs ne vien Baltija, bet arī Rumānija,
Bulgārija, Azerbaidžāna un Krievijas Eiropas daļa. Nekas daudz pāri
nepaliks arī no Francijas un Spānijas.
Ir gan arī labas ziņas!
Saskaņā ar vielu nezūdamības likumu, pazudušo zemju vietā parādīsies
jaunas. Kad nokusīs Antarktīdas ledāji, tad pāri palikušās cilvēces acīm
pavērsies lauksaimniecībā izmantojamas zemes – Skallions apgalvo, ka
pasaules klimats pēc visām šīm katastrofām būšot patīkamāks nekā tagad.
Bet kaut kur Bermudu salu rajonā no dzelmes pacelsies sendienās
nogrimusī leģendārā Atlantīda. Parakņājoties pa tās drupām, mēs
(pareizāk sakot, tie, kas būs pārdzīvojuši katastrofu) atradīsim tik
pārsteidzošas tehnoloģijas, ka to ieviešana mūsu dzīvi padarīs gaišu un
laimīgu. Jaunas zemes parādīsies arī Klusajā okeānā, kur uzpeldēs
sensenos laikos nogrimušais Lemūrijas kontinents. Nē, lemuri to
neapdzīvoja, tur mitinājās cilvēki, turklāt ļoti gudri cilvēki, kuru
zināšanu atliekas arī mums lieti noderēs. Tādas, lūk, prognozes
Skalliona izpildījumā.
Ir gan arī mīkstsirdīgāki pareģi, kas tik
briesmīgas riebeklības nesola. Nē, viņi saka, milzum lielu plūdu varbūt
arī nebūs, taču klimats zemestrīču rezultātā gan mainīsies pamatīgi, jo
savu tecējumu mainīs Golfa straume. Iznākumā Rietumeiropā laika apstākļi
būs reti pretīgi – auksta jo auksta ziema un ļoti karsta vasara.
Latviešiem, ja visi nebūsim noslīkuši, šāds scenārijs sola puslīdz
ciešamu dzīvi – klimats gan kļūs mitrāks, taču lielākoties laiks būs
silts. Tik silts, ka kāpostu un ķirbju vietā Vidzemē varēsim audzēt
persikus un arbūzus. Vēl lielāki prieki gaida afrikāņus – ņemot vērā, ka
Golfa straume nogriezīsies uz Āfrikas pusi, Sahāras tuksneša vietā drīz
vien pletīsies pļavas un tīrumi.
Citplanētiešu pēdas
Kad
nu esam iepazinušies ar visām nejēdzībām, ko mums sola maiji un viņu
sekotāji mūsdienās, rodas loģisks jautājums – atvainojiet, bet kur gan
aizvēsturiskie mežoņi ņēmuši visu šo derīgo informāciju? Šaujampulveri
un internetu izgudrot viņi nejēdza, bet izskaitļot, pēc cik tūkstošiem
gadu civilizācija ies bojā – to gan vienmēr laipni? Nē, uz to iebilst
spečuki, kas šo tēmu pētījuši gadiem ilgi, maiji paši kalendāru un visu
pārējo neizgudroja, to viņiem uzdāvināja citplanētieši! Šie paši spečuki
pat ir gatavi precizēt, no kurienes kosmiskie viesi ieradušies – no
planētas ar nosaukumu Nibiru.
Varētu jau par šiem stāstiem smalki
paņirgāties, taču ir daži fakti, ko racionāli izskaidrot tiešām nav
viegli. Maiji, sastādot savu kalendāru, ir nodemonstrējuši tik labas
zināšanas astronomijā, ka, vienkārši blenžot debesīs, tāda līmeņa
sasniegšanai, pēc zinātnieku domām, būtu vajadzīgi 10 000 gadi. Starp
citu, maiji nebūt nebija vienīgie sendienu gudrinieki – tikpat plašas
zināšanas astronomijā, spriežot pēc liecībām, kas saglabājušās, bija
uzkrājuši arī tagadējās Irākas teritorijā pirms 6000 gadiem dzīvojušie
šumeri. Izrādās, šie puiši bija lietas kursā par Saules sistēmas uzbūvi
un prata veikt visai sarežģītas matemātiskās darbības. Taču šumeru
Saules sistēmas aprakstā ir viena lieka planēta – tā pati jau pieminētā
Nibiru. Pēc šumeru domām, tā pa izplatījumu riņķo tik garā un izstieptā
orbītā, ka Saules sistēmu šķērso vien reizi 3600 gados. Interesanti, ka
viens otrs mūsdienu astronoms arī pieļauj šādas planētas eksistenci.
Tālāk jau seko pilnīga zinātniskā fantastika un seriāls "Svešie”
piedevām: ja ticam leģendām, tad Nibiru iemītnieki pirms vairākiem
simtiem tūkstošu gadu apciemojuši Zemi un brīvā brīdī nodevušies
aizraujošiem ģenētiskiem eksperimentiem. Proti, sakrustojuši Zemes
mērkaķi ar kaut kādu Nibiru radījumu. Un kas rezultātā iznāca? Pareizi –
cilvēks! Kuram tad arī nibirieši atstāja mantojumā kosmiskās kartes un
kalendāru.
Lai arī šumerus un maijus šķir okeāns un vairāki
tūkstoši kilometru, tomēr visai līdzīgas ziņas rodamas arī maiju
leģendās. Par nibiriešu intīmajām attiecībām ar pērtiķiem gan maiji neko
nevēsta, taču viņiem ir teiksma par četriem Jaguāriem, kas ieradušies
uz Zemes pēc lielajiem plūdiem. Cik noprotams, par jaguāriem godāti
citplanētieši, kas saveduši kārtībā mūsu planētas klimatu un atstājuši
cilvēkiem kaudzīti dāvanu, tostarp arī kalendāru un – uzmanību! –
kristāla galvaskausus. Jā, jā, tos pašus, par kuriem vēsta jaunākais
grāvējs no sērijas par "melno arheologu” Indiana Džonsu. Katrs no
minētajiem četriem Jaguāriem izveidojis uz Zemes savu rasi – baltos,
melnos, dzeltenos un sarkanādainos cilvēkus. Bet, lai būtu interesantāk,
cilvēces veidošanas procesā nelegāli iejaukušies vēl kaut kādi
citplanētieši, kas apzināti sačakarējuši mūsu DNK, kā rezultātā cilvēki
izveidojušies nevis kā gudras, skaistas, godīgas un visādi citādi
ideālas būtnes, bet gan visā visumā diezgan zemiski radījumi. Un, kad nu
pavisam drīz pasaules gals būs klāt, Jaguāri atgriezīsies un atkal
sakārtos visas lietas. Tiesa, sakārtos pēc sava prāta, kas ar mūsu
vēlmēm var arī nesakrist.
Pozitīvisma kampaņa
Par laimi,
netrūkst arī gudru cilvēku, kas sa ka – nekas īpašs 2012. gada nogalē ar
mums nenotiks. Astronomi uzskata, ka par asteroīdu, kas varētu nopostīt
planētu, uztraukties nevajadzētu, jo visi potenciāli bīstamie
izplatījumā lidojošie ķermeņi ir apzināti un pat tuvākais no tiem mums
virsū var uzskriet vien pēc pārdesmit gadiem. Un arī tad šāda iespēja
būs ārkārtīgi niecīga. Savukārt matemātiķi saka, ka maiju kalendāram
vispār nav vērts pievērst pārāk lielu uzmanību, jo nemaz jau tik precīzs
tas nav. "Sava kalendāra aprakstu maiji mums nav atstājuši. Var jau
būt, ka apraksti tiešām bija, taču tos iznīcināja katoļu mūki. Tādēļ mēs
varam vien izteikt dažādus pieņēmumus par maiju kalendāra sistēmu.
Piemēram, mīts par maiju kalendāra izcilo precizitāti ne ar ko nav
pierādīts. Ja saka, ka maiji noteikuši dienu skaitu gadā ar precizitāti
līdz desmitdaļai, tad neticiet. Kalendārs nav hronometrs. Jebkurā
kalendārā mazākā vienība ir diena. Bet mazāku vienību mērīšanai izmanto
pulksteni un hronometru,” saka krievu matemātiķis un fiziķis Vladimirs
Pahomovs. Vēl viena nianse – patiesībā maiji neaprobežojās ar vienu
kalendāru, viņiem tādu bija vairāki, ko izmantoja dažādām vajadzībām:
piemēram, reliģiskiem rituāliem. Paralēli pastāvēja, teiksim, mums labi
zināmais kalendārs ar 365 dienām gadā, kā arī kalendāri ar 360 un 260
dienām. Izvēlies, kas labāk patīk.
Pat, ja pieņemam, ka versijās
par 2012. gada jautrajiem notikumiem ir kāds patiesības grauds, tad nav
izslēgs, ka mūs gaida satriecošas un nebūt ne sliktas pārmaiņas. Daļa
pētnieku uzskata, ka nav, ko uztraukties par dabas katastrofām, jo 2012.
gada decembrī mainīsies paši cilvēki. Ieklausies uzmanīgi un pieraksti,
lai vari pastāstīt draugiem, kas viņus gaida! Notiks kvantu lēciens (kā
tas izskatās, neprasi) un cilvēce pārcelsies citā dimensijā,
pārvēršoties par jaunu rasi. Mēs ieiesim astrālā, atmetot visas savas
sliktās īpašības, ieskaitot tādus nebūtiskus paradumus kā ēšana un,
atvainojiet, dabisko vajadzību kārtošana. Arī sekss mums vairs neliksies
interesants, jo cilvēku ķermeņa uzbūve mainīsies – mēs sāksim izstarot
gaismu, kājas kļūs garākas, izstiepsies arī galvaskauss, bet kustības
kļūs līganas un bremzētas. Beigu beigās pamazām droši vien vispār
pārtapsim nemateriālās būtnēs. Iespējams, ka transformācijas process
skars arī kapus un augšāmcelsies mūsu senči, kas arī būs iegājuši
jaunajā dimensijā. Cilvēki beidzot iemācīsies izmantot visas savu
smadzeņu iespējas (zinātnieki uzskata, ka patlaban lielākā daļa mūsu
potenciālo prāta spēju dirn bezdarbībā), sapratīs, ka slikti uzvesties
nav pareizi un mūsu dzīve kļūs gaiša, skaista un mīlestības pārpilna.
Drosmīgākie no nākotnes modelētājiem ir aizfantazējušies pat tik tālu,
ka apgalvo – pasaule iegūs vēl vienu jaunu dimensiju, kurā domas spēs
materializēties. Kā tas varētu izskatīties praksē, to gan mēs neņemamies
aprakstīt – piedodiet, bet tik tālu mūsu iztēle nesniedzas pat
stimulējošu preparātu iespaidā. Acīmredzot teorētiķiem ir pieejamas
daudz spēcīgākas domas lidojumu stimulējošas vielas...
Pēdējās
izpriecas: pasākumi, ko mēs vēl paspēsim redzēt
Latvija un eiro
Paredzēts,
ka 2012. gadā Latvija varētu pievienoties eiro zonai un latus tātad
nomainītu eironaudiņas. Protams, tas gan būs iespējams tikai tad, ja
valsts ekonomika nebūs sagājusi galīgi šķērsām. Taču pat gadījumā, ja
eiro tiks ieviests, ilgi mums par to priecāties var nesanākt. Kaut gan
arī te var atrast vismaz vienu pozitīvu lietu – eiro mums nepagūs
apnikt.
Futbola čempionāts
Tas notiks 2012. gada vasarā
ne pārāk tālu no Latvijas – Polijā un Ukrainā. Ja tici pareģojumiem par
pasaules galu, tad droši vien nav vērts žņaugties un ekonomēt naudu –
aizbrauc un pirms Armagedona noskaties maču Spānija – Nīderlande!
Olimpiāde
Londonā
Pēdējā iespēja Viktoram Ščerbatiham tikt pie zelta
medaļas svarcelšanā. Ja viņš to neizcīnīs 2012. gada olimpiādē Londonā,
tad neizcīnīs nekad. Vai nu vecuma dēļ, vai arī tādēļ, ka tehnisku
iemeslu dēļ (pasaules gals) šī būs pēdējā olimpiāde.
FHM 111.
numurs
Ja viss norisināsies tā, kā sola pasaules gala
sludinātāji, tad vienu lietu varam apsolīt diezgan droši – 2012. gada
decembra sākumā tu vēl paspēsi saņemt kārtējo FHM numuru. Tas būs jau
111. numurs, kopš latviešu FHM vispār iznāk. Nav slikts skaitlis, lai
pieliktu punktu, vai ne?
Biļetes nepasūti: pasākumi, kas mums var
iet arī secen
Hokeja abonements
Pesimisti noteikti var
ieekonomēt uz Rīgas "Dinamo” abonementa rēķina. Gadījumā, ja pasaules
gals pienāks decembrī, tad hokejisti pie labākās gribas netiks līdz
2012./2013. gada sezonas "play-off” mačiem. Sezonas otrā puse būs
izpurgāta, bet nauda – palaista vējā.
ASV prezidents
Amerikā
pasaules gals var izvērsties pavisam jocīgs – jaunu prezidentu 2012.
gada novembrī amerikāņi gan paspēs ievēlēt, taču pie savu pienākumu
pildīšanas stāties viņš nepaspēs, jo inaugurācijas ceremonija paredzēta
2013. gada 21. janvārī.
Olimpiāde Sočos
Un tagad visi kopā
gardi pasmiesimies par krieviem, kuri tērē miljardus, lai varētu
sarīkot ziemas olimpiskās spēles Sočos. Nauda būs iztērēta, slēpošanas
trases starp palmām ierīkotas, bet olimpiāde ta ` sākas kad? Pareizi –
2014. gada februārī, tātad vairāk nekā gadu pēc oficiāli izsludinātā
pasaules gala!
Futbols Brazīlijā
Brazīliešu gan mazliet
žēl, jo Peles, Ronaldo un Ronaldinjo tautieši tomēr būtu pelnījuši
uzņemt 2014. gada pasaules futbola čempionāta dalībniekus un sarīkot
mums visiem svētkus. No otras puses – spēļu translācijas no okeāna otras
puses tāpat būtu sasodīti vēlu... Avots:
tvnet.lv un visur citur
|