Otrā nodaļa.
MĀJA, KARJERA UN CITAS FEJU VELTES
Lai sāktu komunicēt ar fejām,
izejiet ārā, tieši tur viņas dzīvo. Fejas mīl ziedus, kokus un ūdenskrātuves.
Viņas mīl lekni augošus dārzus, kas nav izkropļoti ar nejēdzīgu apcirpšanu un
izcirpšanu, un nav piesārņoti ar pesticīdiem.
Šīs
grāmatas lapās jūs izlasīsiet, ka fejas ir spējīgas palīdzēt jums dārza aprūpē,
tā kā jums nebūs vajadzīgs ķīmiskais mēslojums!
Tikko, kā
jūs iziesiet ārā, griezieties pie fejām, sakiet, ka vēlaties nodibināt kontaktu
ar viņām. Varat pateikt to pie sevis, skaļi vai vienkārši atstāt viņām kaut
kādu velti. Fejas spēj uztvert jūsu domas un mīl dāvanas. Īpaši konfektes
(protams, iztītas no papīrīša) un spīdīgus priekšmetus, kas līdzīgi kristāliem.
Fejas jūs
izpētīs – cik labi jūs izturieties pret apkārtējo vidi un dzīvniekiem. Ja jūs
nokārtosiet šo testu, viņas dos jums zīmi – domas vai sajūtu veidā. Kā likums,
viņas palūgs jūs savākt un iznest gružus no tās teritorijas, kur jūs
atrodaties. Un, ja jūs to izdarīsiet, viņas ar prieku palīdzēs jums realizēt
to, par ko jūs viņas palūgsiet, kā par to pārliecinājās Laiza Grabba.
Atbraucot
uz savu iemīļoto vietiņu, kur viņa parasti cēla telti un baudīja dzīvi
pārgājienā, Laiza bija patiesi sarūgtināta, ieraugot visus tos atkritumus, kuri
bija piemētāti teritorijā. Viņa devās savākt malku ugunskuram, tomēr, cik vien
tālu skatiens sniedzās, zemi klāja atkritumu slānis.
Neko
darīt, Laiza sāka attīrīt no atkritumiem kalna pakāji. Pie tam, lasot
netīrumus, lietu pie lietas, viņa svētīja zemi un lūdza piedošanu par
cilvēkiem, kas to piemēslojuši. Viņa savāca sešus lielus maisus, pilnus ar
atkritumiem, bet ne malku, ne skaidas ugunskuram tā arī neatrada. Un arī ugunskura
vietās, kempinga teritorijā, nebija neviena , pat pārogļojušās, gabaliņa.
Laiza
nolēma, ka brauks uz tuvāko atkritumu savākšanas vietu, un nopirks pa ceļam pie
kāda malku. Viņa savāca maisus ar atkritumiem, aizbrauca pie pašas kalna
pakājes, izmeta tur atkritumus konteineros, bet neatrada nevienu, kurš varētu
pārdot viņai malku.
Ceļā uz
kempingu, viņa nolēma, ka vai nu atradīs malku, vai nu tuvāk naktij vienkārši
aizbrauks prom no šejienes. Kad viņa ieradās stāvvietā, tad ar izbrīnu atklāja
lielu kaudzi pagaļu, pārzāģētus, sacirstus un akurāti saliktus kaudzītēs. Bet
viņa bija prom ne vairāk kā 15 minūtes un apkārtnē nebija nevienas dzīvas
dvēseles. No kurienes tad uzradās šī malka?
Pagāja
vesela nedēļa, bet neviens tā arī neatnāca un nepieteica savas tiesības uz šīm
pagalēm. Tikai pēc tā Laiza pavisam pārliecinājās, ka neviens cits, kā fejas,
parūpējās par to, lai viņai būtu brīnišķīgas atpūtas nedēļa, ar to pašu
apbalvojot viņu par rūpēm un centību apkārtējās vides sakopšanā.
Es sarunājos
ar Laizu pēc tā, kad viņa bija man pavēstījusi šo stāstu, un viņa izstāstīja,
ka sākusi sarunāties ar fejām, kad bijusi vēl pavisam maziņa. Viņa ir burtiski
pārņemta ar ekoloģiju un dara visu, kas ir viņas spēkos, lai palīdzētu
apkārtējai videi. Un fejas vienmēr palīdz viņai, izrādot pateicību par viņas
mīlestību uz dabu.
Priscilla
Palmere, tāpat kā Laiza, arī tikai apbalvota par savu centību atkritumu
savākšanā. Feju veltes – tās parasti ir lietas, kas nākušas no Mātes- Zemes
klēpja. Gadījumā ar Laizu tā bija malka, bet gadījumā ar Priscillu – kristāls.
Pastaigājoties pa lagūnas liedagu Kalifornijā, Priscilla pamanīja
nelielu līcīti, biezā slānī noklātu ar tukšām pudelēm, sviestmaižu kastēm,
izsmēķiem, plastmasas glāzītēm un citāda veida atkritumiem. Viņa izdzirdēja, kā
fejas lūdz savākt visus šos gružus. Tā kā pie rokas nebija nekāda iepakojuma
vai maisa, viņa apsolīja atgriezties vēlāk.
Lai arī
Priscillai ļoti gribējās pildīt fejām doto solījumu, jau pati doma vien, ka
viņai vajag vākt atkritumus un pieskarties netīrumiem, ko izmētājuši sveši
cilvēki, izraisīja dziļu riebumu.
Nākošajā
dienā, meditācijas laikā, fejas viņai teica: „Tu apsolīji savākt atkritumus
Masta līcī. Tu taisies to darīt?” Pirms sieviete atrada, ko iebilst sev vai fejām,
viņa paķēra miskastes maisus un aizsteidzās uz līci.
Priscilla
savāca visus atkritumus, cik tālu vien bija viņas iespēju robežās. Un te viņas
skatiens krita uz tukšu pudeli, kas mētājās kalna nogāzes malā. Viņai nācās iet
uzmanīgi balansējot gar pašu malu, pirms viņa tika līdz pudelei. Paceļot to,
viņa atrada ļoti skaistu kvarca kristālu. Tā bija feju balva par to, ka viņa
turēja savu solījumu.
Paceļot
kristālu, Priscilla sajuta, kā no tā sāk starot dziedējoša zemes un okeāna
enerģija. Viņa piespieda to pie sirds un domās pateicās fejām par labsirdību.
Un izdzirdēja: „Tas Tev, paldies, par labsirdību!”
Tā fejas
dāvā mums negaidītas balvas, lai parādītu, cik viņas ir pateicīgas, ja
rūpējamies par Māti – Zemi. Tāpēc, ja jūs nemainīgi, ar cieņu izturieties pret
apkārtējo vidi un dzīvniekiem, fejas palīdzēs jums vienmēr, kad vien jūs to
palūgsiet. Un jums obligāti nevajadzēs kaut ko darīt dabas labā, lai palūgtu
feju atbalstu. Viņas palīdzēs jums jebkurā gadījumā, pie nosacījuma, ka jūs
pastāvīgi dariet kaut ko noderīgu planētas labā.
Fejas –
brīnišķīgas materializētājas, - tajā ziņā, ka viņas zina, kā piesaistīt vai
realizēt sapņus un īstenot tos realitātē. Viņas atgādina mums – cik tas ir
svarīgi – palikt godīgiem un ticēt savam sapnim.
Laizai Senterai fejas ļoti daudz palīdzēja
dzīves pārveidošanas procesā, pozitīvā virzienā. Tajā laikā viņa bija
bezdarbniece, un īrēja istabu savas draudzenes mājā; dabiski, ka bērni
nedzīvoja ar viņu. Laiza ļoti gribēja līdz Ziemassvētkiem iegūt personīgo māju
un ievākties tur kopā ar bērniem. Bez tam, viņai bija apnikusi sociālā
darbinieka karjera un gribēja pamēģināt savus spēkus alternatīvajā medicīnā.
„Es katru
dienu uz ilgu laiku gāju prom no mājas, lai skraidītu darba meklējumos, -
atceras Laiza. - Es sapņoju par to, lai atkal dzīvotu kopā ar saviem bērniem.
Es iedomājos, kā mēs svinam Ziemassvētkus mūsu mājās, kas izkrāsota līdzīgi
Santa Klausa mājai.”
Vienreiz,
meditācijas laikā, viņa saņēma skaidru norādījumu, kas lika paņemt zīmējamo
papīru. Viņa izvēlējās papīru rozā krāsā un sāka kaut ko skicēt, bez domām par
to, ko zīmē.
„Kamēr es
zīmēju, - stāstija viņa, - es dzirdēju savās ausīs skaidri skanošus čukstus:
Nē, uzzīmē garākus matus. Nē, uzzīmē ausis tā un
tā. Jā, lūk, tā.”
Beidzot
Laiza pajautāja, ko gan viņa zīmē. Balss atbildēja: „Ne ko, bet kuru.” Tad
Laiza pajautāja kuru personu viņa zīmē. Un balss atbildēja: „Lilitu. Es esmu
feja, es tev palīdzēšu realizēt tavus sapņus. Es vienmēr esmu ar tevi un tu
jebkurā brīdī vari pasaukt mani palīgā”.
Katru
reizi, kad Laiza zaudēja cerību atrast darbu, viņa skatījās uz rozā lapu ar
Lilitas portretu un lūdza tai palīdzību. Drīz pēc tam, viņa saņēma vilinošu
piedāvājumu – darbu vecu ļaužu pansionātā, kaimiņvalstī. Tas bija tieši tas darbs,
par ko viņa visu laiku bija sapņojusi. Viņas jaunā priekšniece teica, ka zinot
māju, kas atrodas netālu no darba un tā tiek izīrēta.
Tikko kā
Laiza ieraudzīja šo kotedžu, tā saprata – beidzot viņa ir mājās. Pāri pagalmam,
kas pletās mājas priekšā, tecēja maza upīte; Laiza pārbrauca pār nelielu koka
tiltiņu un novietoja automašīnu stāvvietā. Lielākā daļa istabu bija izkrāsotas
tieši tādā rozā krāsā, kā fejas Lilitas portrets.
Šajos
Ziemassvētkos Laizas vēlēšanās bija piepildījusies. Viņa bija kopā ar saviem
bērniem kotedžā, kas atradās kalna pakājē un tā bija izrotāta ar uguntiņām,
Ziemassvētku rotājumiem un lentām.
„Šajos
Ziemassvētkos es jutos tik laimīga, - stāsta Laiza. – Es izgāju no mājas,
izrotāju abas koka tilta puses ar koši sarkanām lentām, pēc tam stāvēju un
klausījos upītes čalošanā zem manām kājām. Es skatījos uz lielajiem kokiem un
pateicos Dievam par šo privilēģiju dzīvot starp kalniem. Pēc tam es devos mājas
virzienā, kuras priekšā izcēlās koks, kas bija izrotāts ar lampiņām un lentām.
Norietošās saules maliņa aizskāra, koši zaļo, manas sarkanās mājas
skārda jumtu. Es dzirdēju čukstus un zināju, ka feja izbauda kopā ar mani manu
prieku. Mana maziņā mājiņa izskatījās kā Santa Klausa mājas kopija. Es gāju uz
māju, bet ausīs skanēja viegla fejas spārnu dūkoņa.”
Fejas palīdz karjerā
Fejas ne tikai sniedz atbalstu mērķu realizēšanā, bet palīdz arī karjerā,
mācībās, savstarpējās attiecībās un citās dzīves situācijās. Piemēram, nesen
lidostā mani apturēja apsardze bagāžas pārbaudei. Apsardze aizveda mani
nelielā, norobežotā nodalījumā, atstāja mani tur, bet paši aizgāja.
Reģistrācija uz manu lidmašīnu jau gāja uz beigām, un tai jau tūlīt, tūlīt būs
jālido prom, un es griezos pēc palīdzības pie eņģeļiem un Augstākajiem
skolotājiem. Es gaidīju, bet nekas nenotika.
Beidzot
es aizvēru acis un sāku lūgt: „Fejas un feju karalienes! Lūdzu jūs,
palīdziet man tikt ārā no šī nodalījuma, klusi un ātri iziet bagāžas
apskati un laikā tikt uz lidmašīnu!”
Kad es
atvēru acis, tad ieraudzīju sievieti no apsardzes, kura nāca pie manis. Viņa
ātri un tīri skata pēc pārmeklēja mani un pat nepieprasīja atvērt bagāžu. Es
pateicos fejām par ļoti ātru, efektīvu un iedarbīgu palīdzību, kas nāca īstajā
laikā.
Angliete
Emīlija Bīversa griezās pie fejām ar ļoti īpašu, privātu lūgumu, kas aizskāra
ļoti specifisku sfēru, - palīdzēt viņai atrast konsultanta vietu dziednīcā, kur
ārstēja cilvēkus, kas atkarīgi no alkohola vai narkotiskajām vielām.
Cerībā
iegūt brīvprātīgā vietu, viņa apmeklēja vietējo rekreācijas centru, kur
ārstējās alkoholiķi un narkomāni. Kaut arī centra vadītājs labi zināja Emīlijas
tēvu, viņa aizgāja no turienes ar tukšām rokām, tāpēc, ka brīvu vietu (pat
brīvprātīgajiem!) nebija.
Atgriezusies mājās Emīlija griezās pēc padoma pie grāmatas „Problēmu
risinājums ar feju palīdzību un zīlēšanas kārtīm”, kur izlasīja, ka viņas
vēlēšanās piepildīsies, tikai viņai jāapbruņojas ar pacietību.
Kad jau
bija pagājis kāds laiks, Emīlija sajuta nepieciešamību apciemot kādu senu
draudzeni, kuru viņa sen nebija redzējusi. Kad viņa tai izstāstīja par to, ka
meklē darbu, draudzene viņai parādīja sludinājumu avīzē, kuram bija uzdūrusies
jau no paša rīta. Tajā bija teikts, ka rekreācijas centram (citam, protams!),
patstāvīgam darbam, nepieciešams maksas konsultants.
Nevilcinoties, Emīlija devās turp un tūlīt pat tika pieņemta darbā.
„Tajā brīdī, nebija cilvēka, kas būtu bijis laimīgāks par mani!” – teica viņa
šajā sakarā. Protams, viņas pateicība fejām, kas norādīja pareizo ceļu pie
izvēlētās karjeras, bija ļoti dziļa.
Fejas ne
tikai palīdz mums realizēt mūsu sapņus, bet arī reizēm norāda kādiem tiem
jābūt. Cilvēki ne vienmēr lūdz debesu palīdzību – un tikai tāpēc, ka nav īsti
pārliecināti par savām vēlmēm, vai arī baidās paprasīt „ne par to”.
Mērija
Diāna Hausmane savā personīgajā pieredzē pārliecinājās, ka pie fejām var
griezties pēc padoma un atbalsta, saņemt viņu palīdzību sekojot tiem.
Mērija
Diāna sāka kontaktēties ar fejām mana svētdienas praktiskā semināra laikā, kurus
es un mans vīrs vadījām Ņujorkā, telpā, kas bija burtiski pārpludināta ar
elementāļiem.
Pēc
semināra viņa atgriezās mājās atjaunota un pilna vēlmes atrast savu īsto dzīves
mērķi. Nostrādājusi 20 gadus korporatīvā biznesa nežēlīgajā pasaulē, viņa jutās
burtiski salauzta un lauzīja galvu, kur atrast piemērotāku darbu ar gaišākām
perspektīvām. Viņa domāja uz priekšu un atpakaļ, bet viss viņai likās bez
perspektīva, un iet prom no sava līdzšinējā darba viņa negribēja, nezinot uz ko
varēs balstīties.
Vienu reizi,
kad Mērija savā pusdienas laikā pastaigājās netālu no ofisa, viņa izdzirdēja
balsi, kas ieteica ieiet tuvākajā konditorijā un nopirkt loterijas biļeti.
„Šai
balsij, - atceras Mērija, - nebija nekā kopēja ar manu iekšējo vēlmi. Tā bija
stingra, reāla balss, kas skanēja man galvā. Manī nebija ne mazāko šaubu, ka ar
mani runā feja”.
Kad
Mērija iegāja konditorijā, balss teica: „ Palūdz biļeti ar trolli, to ar
notīrāmajiem numuriem”. Un, tiešām, šajā tirāžā biļetes numuri bija aizklāti ar
maziem zelta podiņiem, uz kuriem bija attēloti troļļi!
Viņa
nopirka biļeti un izgāja uz ielas. Bet pirms viņa nokasīja numurus, balss ļoti
skaidri pateica: „Tev vajag uzzināt par zirgu masāžu!” Mērija nekad neko nebija
dzirdējusi par kaut kādu zirgu masāžu, un pat nebija pārliecināta, ka tāda
vispār eksistē.
Un kaut
arī Mērija nevinnēja loterijā, viņa saprata, ka troļļi un fejas atbildēja uz
viņas lūgšanām daudz cienīgākā veidā. Viņi ieguva viņas uzmanību, piespiežot
viņu ieklausīties padomā par zirgu masāžu.
„Es mīlu
zirgus, - stāsta Mērija, - un vienmēr fantazēju, kā es ar tiem strādāju, kaut
arī man nekad neienāca prātā, ka mana karjera kādreiz būs tiešā veidā saistīta
ar tiem.”
Kad viņa
sāka meklēt internetā informāciju par zirgu masāžu, viņas priekšā atklājās
jauna pasaule. Un beidzās viss ar to, ka 2005. gada rudenī Mērija kļuva par
diplomētu masieri – terapeiti zirgu sportā.
„Mana
pienākumu sfēra ir daudz plašāka un dziļāka, nekā vienkārša zirgu masāža, -
viņa stāsta, - šeit es ne tikai pati izdziedinājos, bet sāku ārstēt arī citus –
kā zirgus, tā arī cilvēkus. Mans dzīves virziens izmainījās pilnībā. Es ar visu
sirdi ticu, ka tieši fejas runāja ar mani tajā jūnija dienā. Un nekad vēl
neviens Dievišķais sūtījums un neviens Dievišķais virziens, nav man devis tādu
drosmi un pārliecību kā šis. Tas atnes man daudz mierinājuma un prieka. Un tas
fakts, ka es bez ierunām pieņēmu šo ieteikumu un devos pa šo dzīves ceļu, vieš
manī lielu cerību, ka es arī turpmāk klausīšu balsu, tas ir feju, padomiem, lai
arī kad es tos dzirdētu. Viņu vadība vienmēr ir patiesa un nekļūdīga. Un es
nekad nešaubīšos par to.”
Fejas palīdz atrast
nozaudētas mantas
Tāpat kā
parastajās, savstarpējās cilvēku attiecībās, lai sāktu saņemt feju palīdzību,
vajag palūgt viņām to un no savas puses arī izdarīt fejām kādu pakalpojumu.
Fejas ir bailīgas būtnes: viņas nekad neuzdrīkstēsies atklāties jūsu priekšā,
vai parādīt savu atrašanās vietu, kamēr nebūs pārliecinātas, ka jūs esat
patiess cilvēks, vai ka jūs iedosiet viņām kaut ko apmaiņā. Hīzere M. Ar savu
personīgo pieredzi pārliecinājās, ka fejas var atgriezt pazaudētas mantas, ja
mēs viņām piedāvāsim kā dāvanu kaut ko skaistu un košu.
Hīzere
visur izmeklējās savu kaklarotu, bet likās, ka tā ir izgaisusi bez pēdām. Tad
viņa nolēma pamēģināt metodi, par kuru nesen tika pastāstījusi draudzene.
Lūk, kā
viņa pati stāsta par to: „Jūs liekat kaut ko košu un spīdīgu, ietītu follijā,
zem stikla, pēc tam lūdziet fejām atgriezt nozaudēto lietu, apmaiņā pret
spīdīgo mantiņu. Šajā gadījumā, es meklēju kaklarotu. Un stikliņš, kas bija
ietīts follijā, nostāvēja uz mana virtuves galda, aptuveni, nedēļu.
Vienu
reizi man savajadzējās paņemt no skapja savas vecās kurpes, un tikko kā es biju
izvilkusi, no vienas no tām, pēkšņi, izkrita kaklarota. Šajā momentā visas
šaubas par feju eksistenci, kas vēl šaudījās manī, pilnīgi izgaisa. Es iznesu
folliju dārzā, lai, kā jau iepriekš tiku solījusi, pateiktos fejām, kopš tā
laika es to vairs netiku redzējusi”.
Fejas palīdz māju
pārdošanā
Kad mēs
ar vīru nolēmām pārdot savu māju, tad, pirmām kārtām, izgājām pagalmā un
griezāmies pie fejām. „Mēs apsolām, - pārliecinoši teicām mēs, - ka pārdosim
māju tikai tādai ģimenei, kas ar cieņu izturēsies pret jums”. Mēs palūdzām
fejas parūpēties par to, lai mūsu māju nopirktu brīnišķīgi cilvēki, kuri mīlētu
to ne mazāk, vai pat vairāk, kā mēs. Un, lūk, kad kopā ar mūsu nekustamā
īpašuma pārdošanas aģentu, mūsu māju atnāca skatīties vīrietis, vārdā Merlins,
viņa sieva un četri bērni, mēs priecīgi pamirkšķinājām fejām. Jo tieši
pateicoties viņām, mēs atradām vēlamo ģimeni!
Diāna
Vernjēra, tāpat kā es, arī griezās pēc palīdzības pie fejām, kad bija nolēmusi
pārdot savu māju.
Diāna
vienmēr juta dziļu saikni ar elementāļiem, ieskaitot taureņus un vairāku koku,
kas auga viņas mājas aizmugures pagalmā, garus. Kad viņa ar vīru nolēma, ka
pienācis laiks pārvākties un pārdot māju, Diāna griezās pie koku gariem, fejām
un eņģeļiem ar lūgumu atsūtīt tādu pircēju, kurš mīlēs zemi un rūpēsies par to.
Pēc piecām dienām, māja tika pārdota jaunam fermerim.
Kā lūgt fejām palīdzību
Ir vairāki veidi, kā iegūt feju atbalstu:
• Var doties brīvā dabā un griezties tieši pie
fejām – skaļi, pie sevis, dziesmas vai uzrakstītas vēstules formā.
• Var piedāvāt fejām dāvanu – kaut kādu spožu
lietiņu vai saldumus. Ja jūs atstājat viņām konfektes, neaizmirstiet tās izņemt
no papīrīša. Fejas dievina šokolādi.
• Izdarīt kaut ko noderīgu apkārtējās vides vai
dzīvnieku labā – sākt izmantot materiālus, kas lietojami vairākas reizes, pārslēgties
uz ekoloģiski nekaitīgiem tīrīšanas līdzekļiem, samazināt vai pilnībā izslēgt
no sava uztura dzīvnieku valsts produktus, vai vākt atkritumus.
• Stāstīt cilvēkiem par to, ka fejas reāli eksistē.
Fejas ir ļoti pateicīgas tiem cilvēkiem, kuri pārliecina citus viņu eksistencē,
tāpēc, ka, jo vairāk cilvēku tic fejām, jo lielāks paliek pašu feju spēks, ko
viņas virza palīdzībai visiem mums.
Fejas
vienmēr dzird un atbild tiem, kas vēlas kontaktēties ar viņām. Ja, jums ar
fejām, jau ir nodibinājušās savstarpēji uzticamas attiecības, viņas atsauksies
uz jūsu lūgumiem uzreiz.
Ja jūs
viņām esat nezināms cilvēks, tad fejas sākumā noskaidros, cik labi jūs
izturaties pret apkārtējo vidi un dzīvniekiem, vai jūs esat viņu uzticības
cienīgi un vai jūsu nolūki ir tīri.
Ja jūs
izturēsiet šo eksāmenu, fejas jums palīdzēs. Ja nē, viņas dos jums kaut kādu
uzdevumu, kas nāks intuitīvu jūtu, domu vai vārdu veidā. Bieži vien tas ir –
savākt atkritumus un gružus kaut kādā teritorijā.
Ja
izpētes rezultāts būs jums par labu, fejas darīs jums to zināmu un pat var
parādīties jūsu priekšā. Daži cilvēki redz fejas un tieši šai tēmai ir veltīta
nākošā nodaļa.
|